Aviācijas incidents un kompensācija par morālo kaitējumu

Pasažieriem nav jājūtas atbildīgiem par pārvadātāja pārmērīgām saistībām

Sestdienas rītā lidosta “Rīga” piedzīvoja notikumu, par kuru Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir sācis izmeklēšanu. Saskaņā ar biroja mājaslapā publicēto ziņojumu sarakstu, katru gadu notiek vairākas izmeklēšanas. Daļa no tām ir par distances neievērošanu vai mazo privāto lidaparātu nelaimēm, kas neskar starptautiska lidlauka slēgšanu uz vairākām stundām.

Pasažiera tiesības un tehniskas problēmas
Publiski pieejamā informācija liecina, ka sestdienas notikumā ”Bombardier” lidmašīna piedzīvojusi tehniskas problēmas. Pasažieru tiesību aizsardzība beidzot ir sasniegusi tādu attīstības pakāpi, kad tehniskas problēmas vairs neuzskata par tādu “ārkārtēju apstākli”, kura dēļ pasažierim nepienākas kompensācija.

Tiesa gan, spriežot pēc Eiropas Savienības Tiesas lietā C-257/14 pieņemtā sprieduma, kas publicēts 2015.gada 17.septembrī, ilgus gadus šis secinājums nebija tik konkrēti pateikts visaugstākajā līmenī. Tātad jau vismaz gadu nevienam Eiropas Savienībā vairs nevar būt šaubu, ka lidojuma atcelšana vai aizkavēšana tehniskas problēmas dēļ rada pasažieriem tiesības pieprasīt un saņemt pilnu kompensāciju skaidrā naudā, kā arī transporta un viesnīcas izdevumu kompensāciju pilnā apmērā.

Saskaņā ar regulu Nr.261/2004 izmaksājamās kompensācijas ir fiksētas, obligātas un līdz ar to var nesegt visus pasažieru izdevumus un izmaksas. Šāda kārtība daļēji pasargā pārvadātājus no milzīgu summu pieprasījumiem, bet, no otras puses, vismaz teorētiski atslogo pasažierus no pierādīšanas pienākuma. Kā redzams no lietas C-257/14, praksē šis jautājums ir radījis milzīgas problēmas.

Tehniskas problēmas izraisa incidentu
Tehniskas problēmas var izraisīt reisa atcelšanu un aizkavēšanos, ja defekts tiek laikus konstatēts. Ja defekts nav konstatēts preventīvi, ir pamats runāt par atbildību, kas pārsniedz regulā Nr.261/2004 paredzētos “standarta” kompensācijas gadījumus.

Pēc notikuma sestdienas rītā lidostā “Rīga” vērts pievērsties 1999.gada 28.maija Monreālas konvencijai par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju. Tās 17.pants nosaka pārvadātāja atbildību par kaitējumu, kas nodarīts pasažiera veselības bojājumu gadījumā. Angļu valodā tiek lietoti vārdi “damage” un “injury”, ko dažādu valstu tiesībās var izprast dažādi.

Kopš 2006.gada Latvijas Republikas Civillikumā ir precizēts, ka termins “kaitējums” ietver arī morālo kaitējumu, ar to saprotot fiziskas vai garīgas ciešanas. Citās valstīs šī izpratne var atšķirties, pat neskatoties uz konvencijas terminu neatkarību no atsevišķu valstu nacionālajām īpatnībām un valdošā uzskata, ka ar konvenciju tiek saprasts arī morālais kaitējums. Izslēdzot jebkādas šaubas, Eiropas Savienības Tiesa lietas C-63/09 spriedumā, kas publicēts 2010.gada 6.maijā, ir precizējusi, ka Monreālas konvencijā noteiktais ierobežojums gaisa pārvadātāja atbildībai par zaudējumiem ir jāinterpretē tā, ka tas attiecas gan uz mantiskajiem zaudējumiem, gan morālo kaitējumu.

Kompensācijas apmērs
Plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots, ka “300 000 euro morālās kompensācijas summa Zolitūdes traģēdijas lietā ir viena no lielākajām Latvijas tiesu praksē pēdējo desmit gadu laikā”. Monreālas konvencija uzskatāma par gaisa pārvadātājiem draudzīgu no tāda aspekta, ka tās 21.pants ierobežo kompensācijas apmēru pasažieru nāves vai veselības bojājumu gadījumā. 2004.gadā, kad Latvija pievienojās konvencijai, šis limits bija 100 000 SDR uz katru pasažieri. Kopš 2011.gada šis limits ir 113 100 SDR uz katru pasažieri. Pārrēķinot no SDR uz euro, pašlaik tie ir aptuveni 140 tūkstoši euro, līdz kuram pārvadātāji atrodas nosacītā komforta zonā.

Konvencija nav uzskatām par tik draudzīgu pārvadātājam no tāda aspekta, ka paredz “stingrās atbildības” principu, kur pasažierim nav jāpierāda pārvadātāja vaina līdz 113 100 SDR, proti, pašlaik aprēķinātajiem aptuveni 140 tūkstošiem euro. Šo summu nevar pārsniegt tikai gadījumā, ja pārvadātājs pierāda, ka zaudējumu cēlonis nebija pārvadātāja, tā darbinieku vai aģentu un apakšuzņēmēju nevērība, cita nepareiza darbība vai nolaidība, vai cēlonis bija vienīgi trešās puses vaina. Citiem vārdiem – šis limits neattiecas uz gadījumiem, kur konstatējama pārvadātāja vaina.

Kāpēc saistīta konvencija un sestdienas notikums lidostā ”Rīga”? Zināma nozīme, lai arī ne izšķirīga, būs Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklēšanas ziņojumam par “lidmašīnas nosēšanās paaugstinātos drošības apstākļos” kvalificēšanu un iemesliem, jo ļaus izdarīt secinājumus par dažādu iesaistīto personu vainas pakāpi.

Eiropas Savienībā ir spēkā regula Nr.785/2004 par apdrošināšanas prasībām gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem. Šīs regulas 6. un 7.pants būtībā paredz gaisa pārvadātāju pienākumu apdrošināt savu atbildību par vairākiem miljoniem SDR. Pat izmaksājot Monreālas konvencijā paredzētas kompensācijas, pārvadātāju saistību izpilde tiek pietiekami nodrošināta no apdrošināšanas, un pasažieriem nav jājūtas atbildīgiem, ka pārvadātājs varētu pārmērīgi ciest.