Jārod politiskā griba un jāizšķiras par ceļu finansēšanas modeli

Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” ierosina atjaunot Autoceļu fondu

Tikai no politiķu gribas un spējas beidzot apstiprināt stabilu ceļu finansēšanas modeli ir atkarīgs, vai Satiksmes ministrijas ekspertu darba grupas secinājumiem un ieteikumiem par iespējām īstenot ilgtspējīgu ceļu politiku, kas 10. augustā tika iesniegti satiksmes ministram, būs arī ieguvums ceļu lietotājiem.

Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB), kas apvieno nozares vadošos privātos uzņēmumus, atzīst, ka nav apstrīdami ekspertu secinājumi – “ceļi brūk ātrāk, nekā tos atjauno” un “telpas ekonomijai vai papildu naudas iegūšanai, optimizējot kādu no apakšprogrammām, nav”.

Tāpat ir labi zināms, ka ceļu lietotāju samaksātie nodokļi gadā pārsniedz 500 miljonus eiro, bet ceļu uzturēšanai un atjaunošanai vidēji tiek piešķirti tikai 36% no iekasētās naudas. Valsts finansējums pēdējo 12 gadu laikā nav pieaudzis un ir tāds pat kā 2002. gadā, kad tika likvidēts speciālais budžets – Autoceļu fonds.

LCB uzskata, ka efektīvākais problēmas risinājums būtu Autoceļu fonda kā speciālā budžeta atjaunošana, un šādu risinājumu ir atbalstījuši arī eksperti. Tomēr lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama politiskā griba. Tās trūkuma gadījumā sapņi par labiem ceļiem beigsies pēc kārtējā Finanšu ministrijas iebilduma, ka “naudas nav” jeb, precīzāk, ka ministrija ceļu lietotāju samaksātos līdzekļus izlietos citiem mērķiem.

LCB uzsver, ka, nenosakot ceļu finansēšanas modeli un avotus, ministram iesniegto dokumentu sagaida “Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014. – 2020. gadam” liktenis, kas gluži vienkārši netiek pildīta, un ekspertu secinājumi kļūs par kārtējo pierādījumu tam, ka “papīrs pacieš visu”.

Uzsverot, cik aktuāli ir vienoties par ceļu finansēšanas modeli, LCB vērš uzmanību, ka 2014.-2020. gada plānošanas periodā ceļiem atvēlētie Eiropas Savienības (ES) resursi būs izlietoti jau 2018. gada beigās. Tas nozīmē, ka 2019. gadā ceļiem paredzētais visu līdzekļu kopapjoms samazināsies trīs četras reizes, palielinot bankrotu, bezdarba, sociālās atstumtības un emigrācijas tendences ne tikai ceļu būvē, bet arī valstī kopumā.

Tāpat LCB norāda, ka ceļu nefinansēšanas politika apdraud jau tā problemātiskās iespējas nākošajā ES plānošanas periodā (2021.-2028. gadā) vispār runāt par ES naudu ceļiem. Jāatgādina, ka, apspriežot līdzekļu piešķiršanu esošajam plānošanas periodam, Eiropas Komisija (EK) norādīja, ka apšauba ES līdzekļu piešķiršanas lietderīgumu, ja pati Latvija neinvestē no sava valsts budžeta ceļu uzturēšanā un atjaunošanā. Toreizējā Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma deva solījumu pakāpeniski palielināt līdzfinansējumu no valsts budžeta. Diemžēl solījums nav izpildīts, un EK tāpēc var atteikties turpināt finansējuma piešķiršanu.

Ja politiķiem pietrūks gribas pieņemt skaidru lēmumu, ne tikai turpinās brukt ceļi, bet arī ies bojā ceļu būves nozare, tiks atlaisti kvalificēti darbinieki, kurus, pat atjaunojot finansējumu, nebūs iespējams dabūt atpakaļ iepriekšējās darba vietās.

Tāpēc LCB aicina Satiksmes un Finanšu ministrijas vienoties par Autoceļu fonda atjaunošanu, atstājot 80% iekasēto nodokļu nozarei, vai arī izšķirties par citu finansēšanas modeli, kas nepieļautu uz autoceļiem neveikto darbu apjoma, kas jau pārsniedz 8 miljardus eiro, palielināšanos.

Autors ir biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs