Uzņēmums Korte, kas Salaspilī veido mākslīgā akmens priekšmetus pēc individuāla pasūtījuma, ieguvis autoritāti pasaulē – pat arhitektes Zahas Hadidas birojs pasūtīja leti Vīnes Universitātes studentu pilsētiņai
Vienā sektorā top Latvijas Dzelzceļa priekšnieka galds, otrā – izlietņu virsmas tualetēm, kas dosies uz jauno Tallink prāmi Somijā. Darba kārtībā tūdaļ būs kuģa ēdināšanas klājs, uzņēmuma Korte direktors Andris Puķītis rāda, vedot cauri ražotnei Sauriešos. Datorizēta iekārta 160 grādu temperatūrā no mākslīgā akmens plāksnes pašlaik izspiež vēlamo formu nestandarta biroja galdam. Tallink izlietnes gandrīz gatavas, bariņš strādnieku pirkstu galiem maigi tās apglāsta, meklējot mazāko izcilnīti, kas tiks nopulēts. Joprojām ir daudz roku darba, ko nav iespējams mehanizēt, atzīmē Puķītis.
Tieši tā 1994. gadā karjeru fabrikā sāka pats direktors, tolaik 15 gadus vecs. «Visu iemācījos dzīvē, izaugu zem ēvelsola,» viņš smejas. Brālis Gints Puķītis, kas iepriekš vadījis mēbeļu ražošanas uzņēmumu, ar domubiedriem izveidoja kompāniju K Projekts, pirmais Latvijā sāka gatavot priekšmetus no mākslīgā akmens (solid surface). Andris bija starp uzņēmuma pirmajiem darbiniekiem. No dabīgiem iežiem un akrila sveķiem sakausēto mākslīgo akmeni 1968. gadā patentēja amerikāņu koncerns DuPont – tas pats, kas nācis klajā ar teflonu, neilonu, likru.
Jauno izgudrojumu nosauca par korianu. No tā ražotās loksnes, termiski apstrādājot, var locīt visdažādākajās formās, salīmēt bez redzamām šuvēm, priekšrocības uzskaita Puķītis. Bezporu materiāls neko neuzsūc, tātad ir viegli tīrāms un higiēnisks, noderīgs ķirurģijas zālēs, ēdināšanas uzņēmumos. Ugunsdrošs, piemērots kuģiem, lidmašīnām, vilcieniem. Ilglaicīgs – var saskrāpēt, taču uz gaišu toņu virsmas skrāpējumi nav īpaši pamanāmi.
Pēc 25 gadiem, beidzoties DuPont patentam, mākslīgo akmeni ražoja arī citi koncerni, katrs dodot atšķirīgu vārdu, bet 90. gadu pirmajā pusē Latvijā tā uzvaras gājiens tikai sākās. «Toreiz jebkas, ko atveda no Eiropas, bija jauns. Strādājām gan daudz primitīvāk, tikai ar rokas instrumentiem. Veidojām tualešu telpu virsmas Latvijas Nacionālajam teātrim, CSDD galvenajai ēkai, virsmas banku telpām. Tās deva iespēju vieglāk kopt telpas, apmeklētājiem ērtāk nolikt mantas, izskatījās estētiskāk.
Mākslīgā akmens garantija ir 10 gadu, CSDD mājai ir 20 gadu, virsmas joprojām labi izskatās,» uzsver Puķītis. «Šiem materiāliem Amerikā ir SCS sertifikāts – tie ir otrreiz pārstrādājami, bet tādas vajadzības pasaulē vēl nav.»
Vieni no Kortes lielākajiem klientiem pirmsākumos bija Zemes banka un Unibanka. No koriana tika taisītas pat naudas lādītes, kurās aiz bruņustikla vienā pusē ieliek banknotes, otrā izstumj ārā. Diemžēl ar bankām saistās arī nopietnākās uzņēmuma nepatikšanas. Kādu dienu K Projekta nauda, pārskaitīta caur Depozītbanku, vairs nesasniedza mērķi. Bija sākusies 90. gadu banku krīze. Par laimi, Andris varēja turpināt darbu brāļa mēbeļniecības firmā Skals, no kuras savulaik bija nodalījies K Projekts. Negribēdams visu mūžu tikai zāģēt un līmēt, Puķītis juniors pats sāka mācīties biznesu, ir diplomēts rūpniecības tirgzinis.
«1999. gadā sapratām, ka pieprasījums pēc mākslīgā akmens patiesībā ir milzīgs. 2001. gadā brālis tomēr izlēma, ka brauks strādāt viesnīcu biznesā Austrijā, savu uzņēmumu Skals pārdeva lielākajiem konkurentiem. Bet es atdalījos atsevišķi un – joprojām kopā ar brāli – nodibināju uzņēmumu, kas galvenokārt darbojās ar mākslīgo akmeni. Tā bija Korte.»
Vairākus gadus Andra bizness gājis kā pa celmiem. «Pirmos piecus sešus gadus uz peļņu nav iespējams cerēt. Tikai tie, kas tic idejai un ir gatavi sisties ar galvu sienā, kaut ko panāk,» viņš rezumē. Gaidīto gandarījumu nesa pirmskrīzes būvniecības bums. «Netikām galā ar apjomu, ko cilvēki bija gatavi pasūtīt. Par eksportu vispār nedomājām. Nespējām piepildīt vietējo tirgu, tādēļ radās arī pāris konkurentu.»
Eiforija beidzās ātri. 2009. gadā vietējā tirgū kritums pēkšņi bija 90%. «Mākslīgais akmens ir ekskluzīvā segmenta materiāls, tie 10%, kas to vēl krīzes laikā spēja atļauties, protams, dabūja maksimāli zemāko ceno.» Uzņēmumam sāka trūkt naudas, daudz bija ieguldīts tehnoloģijās, iekārtās. «Izdomājām jaunu metodi: piedāvājām līdzīgam uzņēmumam, mūsu konkurentam Eiropā, izgatavot sarežģītos elementus, izlietnes ar specifiskām konfigurācijām… no atgriezumiem, kas palikuši pāri, piemēram, kuģa projektā.» Vairākas vācu kompānijas latviešiem noticējušas, tā ieekonomējot pat ¾ no cenas. Uzradušies arī sadarbības partneri vietējā tirgū: viesnīcu mēbeļu ražotāji, kas veiksmīgi gāja uz eksportu. Korte sāka apzināties savu eksporta potenciālu.
Pat uz kuģiem Japānā
«Krīze bija ļoti laba efektivitātes skola,» pārliecināts Andris Puķītis. «Sakārtojām darbu plūsmu, sapratām, kā paveikt tos ar mazāku skaitu cilvēku. Pēc tam jau sākās: viens vācu klients, tad kāds no Dānijas, tad vēl kāds atbrauc, par kuru vispār nesaprotam, kā viņš uzzinājis par mums. Sākumā veic minimālus pasūtījumus. Kad saprot, ka viss ir laikā un vajadzīgajā kvalitātē, nonāk līdz lielākiem pasūtījumiem.»
«Mēs jau laikam dāņiem esam kā bieds no Austrumeiropas,» smejas Puķītis. «Ja viņi ražojot kļūdās, cenā vairs nav rezerves, jo mēs ar savu zemo cenu esam nospieduši uz leju viņu cenas. Bet globālais tirgus tāpēc ir globāls.»
Šobrīd Korte veiksmīgi sadarbojoties ar astoņām firmām Dānijā unvairākām kuģu būves kompānijām Somijā. «Daudz jāiemācās,» atzīst uzņēmuma vadītājs. «Kuģu industrija ir daudzsološa un augoša, līdz 2026. gadam nevienu kruīzu kuģi pie būvētājiem vairs pasūtīt nevar. Esam strādājuši Vācijā, Polijā un pat Japānā!»
Direktors ļoti cer – šo rakstu lasīs kāda no atbildīgajām amatpersonām, jo līdz šim uzņēmuma iebildumi nav atraduši dzirdīgas ausis. Lai no sociālā dienesta saņemtu specifisku dokumentu – A1 sertifikātu, kas ļauj ārzemēs pierādīt, ka viesstrādnieki tiešām ir darba attiecībās ar konkrēto Latvijas uzņēmumu -, jāgaida sešas nedēļas. Piemēram, Somijā tādu izsniegtu vienas dienas laikā. «Pamatojuma nav, tādi vienkārši ir noteikumi. Mūsu valsts «atbalsts» eksportam! Bet mums bieži vien sešas nedēļas iepriekš vēl nemaz nav pasūtījuma. Sistēma ir tik smagnēja!»
Sarežģīti – interesanti!
Kortes apgrozījums ar katru gadu audzis. Pērn – 1,65 miljoni eiro, pirms tam – 1,5 miljons, vēl agrāk – ap miljonu. «Ar peļņu gan joprojām iet grūtāk, visu laiku cenšamies attīstīties, veicam ieguldījumus. Mums ir datorizētas gudrās ražošanas iekārtas, kādu citiem Latvijā mūsu nišā nav. Pārdevēji stāsta, ka viņi īsti nezina otru kompāniju, kura spētu ar šādu iekārtu paveikt to, ko mēs. Mēs izspiežot no tām 130%,» lepojas Andris. «Esam nopirkuši arī iekārtu, kas ļauj nomērīt virsmu līdz milimetra precizitātei, elektroniski pārsūtīt šos datus. Darbinieks aizbrauc nomērīt virsmu ārzemēs, un, pirms viņš ir atgriezies, jau varam sākt to ražot. Baltijā savā mazajā nozarītē esam lielākie, ļoti atpazīstami.»
Mēģinājums pēc citu ieteikuma ar dārgu datorprogrammu administrēt darbiniekus un operācijas uzņēmumā gan pērn piedzīvojis fiasko, direktors gatavs atzīt arī neveiksmes. «Dators neizdarīs! Mums šobrīd ir 48 darbinieki, 50 ir nākamais slieksnis, kad atkal jāpārvar iekšējās organizatoriskās barjeras, jābūt skaidrai struktūrai. Kļūdu pieļaut ir daudz vienkāršāk nekā piecu cilvēku uzņēmumā, un tā var būt liela kļūda.»
90% gadījumu Korte ir apakšuzņēmēji citiem ražotājiem: mēbeļniekiem, galdniekiem, dizaineriem. Mākslīgā akmens niša patiešām ir šaura, kļūdīties nedrīkst. «Latvija ir maza, Eiropa ir vēl mazāka, šī nozare, kurā strādājam, ir supermaza, sanāk kontaktēties ar vieniem un tiem pašiem spēlētājiem Eiropas tirgū, kas cits citu sejā pazīst,» direktors skaidro. Uzteic pieredzējušos kolēģus. Vecākajam meistaram Laimonim Grīnbergam ir 74 gadi, arī viņš ar mākslīgo akmeni strādā no pirmās dienas, kad tas 1994. gadā parādījās Latvijā.
Ķirurģiskās izlietnes eksportam uz Dāniju, ārzemēs populārie māju āra apšuvumi, laboratoriju virsmas, reģistratūru letes, virtuves un vannasistabas – pasūtījumi mainās dienu no dienas. «Ražojam kaut ko specifisku, ko nevar nopirkt veikalā. Materiāls ir pārāk dārgs, lai ražotu sērijveida izstrādājumus. Ar ko atšķiramies no vāciešiem vai austriešiem? Viesnīcai ar 160 numuriņiem viņi nevar atļauties uztaisīt katru virsmu mazliet citādu – 3 mm garāku vai ar šķību leņķi. Taisa visas vienādas, spraugas aizpilda ar silikonu.»
Lai uzņēmuma mājaslapā ievietotu visu projektu fotogrāfijas, nepietiekot laika. Tomēr Andris Puķītis atrod bildi ar pasaulslavenās arhitektes Zahas Hadidas biroja pasūtījumu: Korte pirms trim gadiem izgatavoja Vīnes Universitātes studentu pilsētiņas bibliotēkas centrālo leti. «Gandrīz nevienas taisnas līnijas, mākslas šedevrs,» lepni rāda attēlu. «Foajē auditorfirmas KMPG birojam Dānijā. Nestle birojs Dānijā… Muzejs Odensē… Daudzi kuģi un laivas, kam esam pielikuši roku, brauc pa jūrām un okeāniem. Vai lasījāt par Latitude Yachts, kas izgatavoja lielāko katamarānu pasaulē? Tur viss kajīšu un tualešu apšuvums ir mūsu. Un te ļoti interesants objekts, privātais vilciens Krievijā, arī visas sienas apšūtas ar šo materiālu.»
Gan izlietnes Nacionālajā teātrī, to rekonstruējot pēc padomju laikiem, gan tikko atjaunotā Nacionālā mākslas muzeja ultramodernās izlietnes, kurās ūdens satek uz gandrīz līdzenas virsmas, ir izgatavojusi Korte. «Daudz diskutējām ar lietuviešu arhitektu, kamēr izdevās atrast kompromisu starp dizainu un praktiskumu. Arī celtniekiem nācās pasvīst, regulējot krānus, bet kopumā izskatās ļoti iespaidīgi. Tikko operai jaunas izlietnes uzlikām, tagad strādājam pie Rīgas lidostas, Liepājas Lielais dzintars ir mūsu objekts. Publisko objektu mums Latvijā ir ļoti daudz – kinoteātri, lielveikali. Ir, ar ko lepoties.»
Vai Korte turpina arī krīzes laikā sākto atgriezumu taupības tehnoloģiju? «Ar pāris klientiem, jā,» atbild Andris Puķītis. «Kolēģi smejas, ka mēs nekad neatsakām pasūtījumu, it sevišķi, ja tas ir ļoti sarežģīts, jo tad ir dubultinterese to paveikt. Darām visu, ko var izdarīt ar mākslīgo akmeni.»
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Tas ir reizē darbs un hobijs – radīt jaunas lietas, kas ir gan skaistas, gan sarežģītas. Un ja vēl kāds paprasa: «Kā jūs to paveicāt?»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Investīcija datorprogrammā, kas izrādījās nelietderīga. Bijām fanātiski, ka mums šādi vajag savest kārtībā uzņēmuma struktūru.
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Ražošanā kaut ko sākt bez absolūta entuziasma nav iespējams. Vajag sākt agri, lai ir jaunības maksimālisms, iespēja klupt, celties un augt. Citādi katrs klupiens ir ļoti sāpīgs, it sevišķi, ja ģimene jābaro. 40-50 gados sākot biznesu, jābūt ļoti lielai pārliecībai – būs!
Komentāri (18)