«Mūsu rozes ir tīras, mēs vairs nelietojam ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,» saka Eva Bumbiere.
Bumbieru ģimene Tukuma novada Sēmē izveidojusi
Baltijā lielāko rožu audzētavu, un Latvijā pieprasījums pēc viņu puķēm ir tik liels, ka eksportēt pat nevajag
Evai Bumbierei reti dāvina rozes. Lai nu ar ko, bet ar rozēm viņu nepārsteigt. Jau 15 gadus viņa kopā ar vīru Arvi Bumbieri Tukuma novadā ģimenes uzņēmumā Ar B Agro audzē rozes. «Bet es priecājos, ja man dāvina ziedus,» saka Eva, jo skaistums jau neapnīk.
Vedot cauri siltumnīcām, kuras aizņem pusotru hektāru zemes, viņa ik pa brīdim piestāj pie rozēm, lai papriecātos par to krāsu un smaržu. «Tikai tad, kad pumpura ziedlapiņas viducī atvērušās kapeiciņas lielumā, tās ir griežamas,» pieliekusi rozi, kuras maigi rozā ziedlapām ir zaļas maliņas, paskaidro Eva. «Ja tās nogriež ciešā pumpuriņā, tā nolieks galvu un neatdzersies.» Katrai rožu šķirnei atvēlētas divas un vairāk dobes 50 metru garumā. Dobes galā ir neliela zīmīte ar skaitļiem no 5 līdz 15. Tas norāda, cik centimetru no stāda apakšas roze griežama.
