Mašas lomā Ieva Segliņa, Veršiņins — Juris Žagars.
Izrāde Trīs māsas - garlaicīgi nav tiem, kas pazīst Antona Čehova lugu
Antona Čehova Trīs māsas bija ar nepacietību gaidīta pirmizrāde. Diez vai nopelni te slavenajai lugai, kas Dailes teātra repertuārā pēdējo reizi bijusi pagājušā gadsimta 50. gados. Drīzāk publikai patīk asiņu garša, un Andreja Žagara pāreja uz dramatiskā teātra režiju piedāvā retu izdevību vērot - izpeldēs vai noslīks. Rezultāts, baidos, sarūgtinās gan labvēļus, gan Žagara režijas noliedzējus: par triumfu Trīs māsas nenosaukt, bet arī sezonas sliktākā izrāde tā nav.
Bet sākt gribas ar Kristīnes Nevarauskas atveidoto vecāko no trim māsām Olgu - labāko izrādes aktierdarbu, par spīti tam, ka viņas tēls režisoram aizvirzījies dibenplānā. Lugas centrā ir trīs māsu liktenis. Pirms gada miris tēvs, uz provinci norīkots ģenerālis, un māsas sapņo par atgriešanos Maskavā. Dzīve rit kaut kā ne tā - Maša nelaimīgi precējusies ar skolotāju Kuliginu, tikko pilngadīgā Irina nespēj atrast sev vietu un mokās ar pielūdzējiem, bet neprecētajai Olgai «draud» skolas direktores postenis, ko viņa nez kāpēc nicina. Pat armijas garnizons, kas māsām ilgstoši bijusi vienīgā pazīstamā vide, drīzumā tiks pārcelts.
