Ekskluzīvu itāļu apģērbu un apavu tirdzniecība un pašu ražotas farmācijas preces no dabīgām sastāvdaļām – tik atšķirīgus biznesa ceļus vienlaikus iet uzņēmums Sikamor
Gan es, gan kolēģi un sadarbības partneri, Juris Ozols no Solepharm un Kaspars Ivanovs no Lotus Pharma, esam vismaz 10 gadus strādājuši multinacionālās farmācijas firmās, – Andrejs Helds sāk stāstu. Berlin Chemie, Menarini, Nikomed (tagad – Takeda) – viņš min iepriekšējās darbavietas. Tur katram no viņiem bija dzimusi doma veidot savu uzņēmumu. «Esam ārsti, es pirms tam biju ģimenes ārsts. Latvijas Medicīnas akadēmija bija diezgan skarba skola. Tiem, kas to izgājuši, āda kļūst biezāka.»
Helda mazā farmācijas firma Sikamor, kuras līdzīpašniece ir viņa meita Linda, tapa 2005. gadā. Nosaukumu esot iedvesmojis Ziemeļamerikai tipiskais sycamore koks. Uzņēmums zem savas lapotnes ņēma jau agrāk, 2001. gadā, izveidotu otru Heldu ģimenes biznesu – ekskluzīvu zīmolu apģērbu un apavu tirdzniecību.
Mēs satiekamies nesen atvērtajā Moreschi apavu butikā Tērbatas un Dzirnavu ielas stūrī, turpat tiek piedāvāti arī Peuterey apģērbi. Andrejs Helds uz viena no spožajiem galdiem izliek arī Sikamor ražoto farmaceitisko preču kastītes. Rūpnīciņa, kuru pārvalda farmācijas nozares kolēģis Kaspars Ivanovs, atrodas Pārdaugavā, apģērbu veikalu par satikšanās vietu esam izvēlējušies ērtās atrašanās vietas dēļ. Protams, medicīnas preces šeit neviens netirgo.
«Jā, Sikamor viss ir zem vienas kompānijas – grāmatvedības ziņā tā ir vieglāk, nekā sadalot,» apstiprina Helds. «Pasaulē ir milzīgas firmas, kas pilnīgi atšķirīgas lietas dara zem viena nosaukuma. Pieņemsim, Benetton – ar ko tas pelna naudu? Ne jau ar apģērbu veikaliem.
Viņu pamatbizness ir cits: milzīgs restorānu un kafejnīcu tīkls Autogrill, kas atrodas pie visiem autobāņiem.»
Līdzekļus rada paši
«Es joprojām uzskatu, ka farmācija ir man svarīgākā. Bet apģērbu bizness palīdzēja nodarboties ar to, ko redzat šeit,» Helds pārlaiž acis medikamentu kastītēm. «Nodarboties ar pētniecību ir dārgs prieks. Lai produkts nokļūtu līdz gatavībai, paiet vairāk nekā gads. No kurienes tad nauda radīsies, padomājiet paši! Pēc tam, kad produkts pats pelna vai tiek pārdots tālāk, viss ir kārtībā. Bet katram ir savs dzīves cikls, pēc tam jādomā atkal kaut kas jauns. Kas par to maksās?»
Farmācijā Sikamor ražojumus saista ar pavisam citu vārdu – Eve Laboratorie. «Vagibiotic, ginekoloģisks produkts, pazīstams jau gadus piecus, radies sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu darba grupu. Bet PrePregnasan ir jauns produkts, arī radīts sadarbībā ar vadošajiem Latvijas ginekologiem,» stāsta uzņēmuma vadītājs.
«Katra valsts atšķiras gan pēc platuma grādiem, gan daudziem vides rādītājiem. Speciālisti izpēta, kāda derīgo vielu kombinācija vajadzīga grūtniecības periodā, atlasa tikai substances, kas vajadzīgas konkrētā reģiona iedzīvotājiem. Bieži vien produkti tiek ražoti ar pārāk daudzām sastāvdaļām. Nav vajadzības piebāzt produktu ar visu grupu vitamīniem. Ir jāizvēlas tās vielas – omega 3, jods, folskābe -, kas grūtniecības vai grūtniecības veicināšanas stadijā ir nepieciešamas.»
Pēc Latvijas Ginekologu asociācijas vadītājas Daces Matules, viņas kolēģu Daces Rezebergas un Nellijas Lietuvietes pasūtījuma šobrīd top preparāts, kas pagaidām tiks izmantots tikai pētnieciskos nolūkos, piedāvāts novērojumu grupai, nedaudz noslēpumaini runā Andrejs Helds. «Mēs gan nodarbojamies ar pētniecisko darbu, gan radām produktus, kas tirgum ir vajadzīgi. Mērķis – lai produkts būtu pieprasīts, lai to kāds pirktu. Pirkt var dažādos veidos – aptiekā, tikpat labi šo produktu paketi, know-how ar visu nosaukumu varam pārdot citam uzņēmumam tālākai tirgošanai. Ir vairāki produkti, ko esmu pārdevis Latvijas uzņēmumiem, pat nezinu, cik valstīs viņi tos tirgo. Taisu produktus arī sadarbības partnerim Lotos Pharma, viņi ir vairāk specializējušies uz pārdošanu.»
Gan Sikamor, gan Lotos Pharma, gan Solepharm turklāt ir fokusēti uz dabīgo ārstniecības līdzekļu ražošanu. «Jā, cilvēkiem patīk dabīgais, un tam ir pamatojums. Diemžēl tas ir dārgāks nekā sintētiskais. Dabīgo produktu sastāvdaļas ir jāizaudzē, speciāli jāapstrādā, tos ir grūti pagatavot tā, lai būtu ilgs derīguma termiņš. Tie nedrīkst ilgstoši atrasties istabas temperatūrā; transportēšana, ražošana, uzglabāšana notiek ledusskapī. Tos arī grūti patentēt, dabīgs nepieder vienam konkrētam ražotājam. Diezgan grūts bizness,» rezumē Helds. «Mums ir sadarbība ar laboratorijām, ar ķīmiķiem. Dabas lietas prasa speciālas zināšanas, speciālu tehnoloģiju izmantošanu.»
Brauc skatīties
«Ļoti vienkārši,» Sikamor saimnieks atbild, jautāts, kāpēc vispirms sāka tirgot tieši apģērbus. «Mēs visi, kaut ko pārdodot, domājam, vai būsim pieprasīti – vienalga, vai tas būtu preparāts, serviss vai drēbes. Pats galvenais ir vārds – lai tas būtu pazīstams, lai zīmols būtu gribēts. Svarīgi, protams, lai pašam patiktu – ja nepatiks, nekas nesanāks.» Vai tiešām maziem «dārgā gala» veikaliņiem Latvijā ir laba biznesa niša? Ir stereotips, ka zīmolu bodītes bagāti uzņēmēji taisa savām garlaikotajām sievām.
«Kāpēc ne? Labāk, ka cilvēks nevis sēž mājās, bet var sevi realizēt. Varbūt beigās viņu tas tik ļoti interesē, ka vēl speciāli mācās un attīstās, iziet pasaulē,» Andrejs Helds neapvainojas par jautājumu. «Protams, mums ir savi klienti. Negrib staigāt ar masveida ražojumiem. Negrib saplūst vienā masā.»
Pirmos Heldi uz Latviju sāka vest Conte of Florence apģērbus, «bija labs kontakts ar īpašnieku ģimeni». Sekoja Cerruti, Marina Yachting, Moreschi. «Franšīzes veikali, pildām līguma prasības, zīmolu produkciju tirgojam atbilstoši noteikumiem, par kuriem esam vienojušies.» Kāpēc tieši šie zīmoli? «Viens no maniem mīļākajiem teicieniem – neeksistē firma, eksistē tikai cilvēks, kas tajā strādā. Galvenais, lai cilvēki būtu atsaucīgi. Visi zīmolu īpašnieki, ar kuriem esam strādājuši, ir braukuši uz Latviju. Moreschi tikai decembrī atvērām, arī viņi ir bijuši ciemos.» Stefano Moreski, kas šobrīd vada ģimenes biznesu, esot tajā iekšā ar sirdi un dvēseli. «Viņa uzņēmuma apavu ražošana ir personiska, cilvēks var pats pēc savas kājas pasūtīt apavus. Par kvalitāti – tas ir atsevišķs stāsts,» aizrautīgi stāsta arī latvietis. «Parādīšu vienu paraugu – šis apavs tiek ražots Itālijā, rūpnīcā netālu no Milānas. Tā nav vienkārši jebkuras govs āda, tie ir Francijā speciāli audzēti buļļi. Tiek izmantota tā sauktā Goodyear tehnoloģija,» viņš rāda uz pusēm pārgrieztu zoli, kuru veido vairākas kārtas, to skaitā amortizējošs korķis.
«Apaviem jābūt ērtiem, taču arī izturīgiem, tie nedrīkst deformēties, laist cauri mitrumu. Moreschi nav jāienēsā, tie nespiež. Redziet, te ir gan roku, gan mašīnu darbs. Vīriešu apavi maksā ap 400 eiro, man arī tas agrāk likās dārgi. Bet rūpnīcā paskatoties, cik daudz darba tur ieguldīts, – ļoti pieņemama cena.»
Tas pats attiecoties uz Peuterey dūnu virsjakām, kuru cena arī mērāma vairākos simtos eiro. «Materiālu kvalitāte, pildījums, klienti nēsā tās trīs četrus, piecus gadus, nevar nonēsāt. Ekonomiski viņi pat ir ieguvēji. Labai dūnu jakai jābūt elpojošai, citādi cilvēks sasvīdīs, būs diskomfortā. Tas ir produkts, kas ilgtermiņā attiecas uz cilvēku veselību, tāpat kā apavi,» Helda balsī ieskanas mediķa viedoklis.
Heldi sāka ar vienu veikalu, tagad to jau ir trīs – arī lielveikalos Domina un Spice. Visur – itāļu preces. «Pasaules mode rodas Itālijā,» iesaucas Andrejs, «ar retiem izņēmumiem.»
Izvēle ir radošs process. «Nav bāzes, kur es atlasu preces, sakrauju kastēs un atsūtu uz Latviju. Tiek strādāts ar dizaineriem, veidotas kolekcijas. Protams, ir cilvēki, kas man palīdz. Visiem zīmoliem ir showroom, uz kuriem aizbrauc, tur ir modeļi, kuri būs pieejami pēc gada. Šie uzņēmumi zina, kas būs modē pēc diviem, trim un pat pēc četriem gadiem. Mode netiek izdomāta pusgadu vai gadu uz priekšu. Arī tagad pēc pāris nedēļām braukšu uz Itāliju pasūtīt preces nākamajai ziemai.»
«Kā seriālā,» pasmaidu. «Seriāliem ir milzīga nozīme! Katrs apģērba gabals, kas uzvilkts seriāla varonim, ir stingri atrunāts, apmaksāts. Apskatieties jebkuras filmas titros, cik daudz ir dažādu apģērbu zīmolu! Ar kādu auto braukts, pie kāda datora sēdēts, šeit nav nejaušību,» stāsta Andrejs Helds.
3 atziņas, kāpēc ir vērts attīstīt dažādus biznesa virzienus
«Tie cits citam palīdz. Vienā gribam nodarboties ar pētniecību, un tas ir dārgs prieks. Nesaņemot atbalstu no valsts, līdzekļi jārada pašiem.»
«Tā var izvairīties no situācijas, kad bizness iestrēgst finansiālu apsvērumu dēļ. Vēsturiski mūsu farmācijas ražotāji ir bijuši spēcīgi un pazīstami, bet viņu nav kļuvis vairāk. Mazajām firmām ir jāstrādā sīvā konkurencē ne tikai ar globālajiem tirgus līderiem, bet arī ar trim lielajām firmām.»
«Pasaule patlaban mainās, paredzēt nevar neko. Kurš varēja zināt, kas notiks ar Krieviju, un to, ka naftas cenas tik ļoti kritīs. Mēģinām būt mazāk ievainojami un, lai būtu drošāk, savus biznesus diversificējam.»
Pagaidām nav neviena komentāra