Pareiza HIV/AIDS ārstēšana gadā ietaupītu miljonu

Valdība nepilda pašas noteikto prioritāti par infekciju izplatības mazināšanu

Pašlaik valdībā norisinās intensīvs darbs, lai 2016.gada valsts budžeta veidošanas procesā izvērtētu iespējamās reformas, kas sekmētu izdevumu samazināšanu un efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu. Lai efektīvāk tērētu valsts līdzekļus veselības aprūpē, piedāvāju atgriezties pie vairākkārt apspriestajiem, bet vēl joprojām nepieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos NR. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

Tie paredzēja HIV pacientu ārstēšanu, imūnās sistēmas šūnu skaitam organismā pazeminoties līdz 350 vienā kubikmilimetrā, pretēji šī brīža regulējumam 200, piešķirot valsts līdzekļus HIV pacientu ātrākas ārstēšanas uzsākšanai.

Ja HIV terapiju sāktu laikus, 5 gados novērstu 920 hospitalizācijas un ietaupītu 5,23 milj. EUR no veselības aprūpes izmaksām ārstniecības iestāžu budžetos.

HIV terapijas ātrāka uzsākšana un naudas līdzekļu piešķiršana nekavējoties ir veids, kā valsts domā ilgtermiņā – rūpējas par finanšu efektivitāti, sniedzot iespēju palīdzēt pacientiem ar lielāku imūno šūnu skaitu, nekā tas bijis līdz šim.

Infekciju izplatības un mirstības no AIDS mazināšana kā viena no MK apstiprināto sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam (MK rīkojums Nr.589, 14.10.2014.) prioritātēm, tāpat kā Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas palikušas valdībā nesadzirdētas, bet daudzajiem HIV inficētajiem cilvēkiem – kā nepiepildīts sapnis un reizē pacientu tiesību uz veselības aprūpes kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanu klaja ignorēšana.

Krīzes laikā, mazinot valsts izdevumus, tai skaitā veselības aprūpes budžetu, tika ierobežota HIV un AIDS ārstēšana, kas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā saslimstības biežums un tieši jaunatklāto AIDS gadījumu skaits, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir tik graujošs.

Latvijā jaunatklāto AIDS gadījumu skaits ir vairākas reizes lielāks nekā jebkurā citā Eiropas Savienības valstī.

HIV gadījumu skaita ziņā Eiropas Savienībā Latvija ierindojas otrajā vietā aiz Igaunijas, bet AIDS gadījumu skaits Latvijā apsteidz Igauniju un ir augstākais visā ES. Skaidrojums, kas rada šādu situāciju – Latvijā HIV pacientus sāk ārstēt vēlāk nekā citās valstīs – faktiski jau AIDS stadijā. Šo skarbo statistiku savā ziņojumā atspoguļojusi arī Eiropas Komisija – vairākumā valstu, ieskaitot ES kandidātvalstis, jauno AIDS gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir robežās no 0,3 līdz 1,7, savukārt Latvijā – trīs reizes augstāks.

Plānotā agrīni sāktā terapija ir ļoti svarīga ne tikai esošo pacientu ārstēšanai, bet arī HIV infekcijas izplatības mazināšanai un jaunu saslimšanas gadījumu novēršanai. HIV reģistrēto pacientu skaits Latvijā 2015.gada sākumā pārsniedza 6200, pēdējos gados ik gadu inficēto skaits palielinās par 300-350 – galvenokārt jauniem cilvēkiem, kas inficējas, ne vairs lietojot narkotikas, kā tas bija pirms desmit gadiem, bet stājoties seksuālos kontaktos. Tā kā nebūt ne visi inficētie zina, ka ir HIV vīrusa nēsātāji, reālais inficēto skaits ir krietni lielāks nekā apzinātie 6000, līdz ar to jaunu, seksuāli aktīvu cilvēku inficēšanās riski pieaug, un visvairāk apdraudētas ir jaunas sievietes. Biedrības ,,Baltijas HIV asociācija” 2014.-2015.gada projekta dati liecina, ka 44 % no vīriešiem, kuriem ir homoseksuālas vai biseksuālas attiecības, nekad mūžā nav izgājuši HIV testu.

Latvijā kopš 1999.gada ir piedzimuši jau vairāk nekā 60 inficēti bērni. Problēmu rada informācijas par HIV/AIDS trūkums – sabiedrība neapzinās, ka ar AIDS vairs neslimo vien noteiktas cilvēku grupas, tā var skart ikvienu. Pašlaik no jauna HIV inficētie pacienti ir sieviete vai vīrietis 25-45 gadu vecumā, un vairāk nekā puse ir inficējušies heteroseksuālās attiecībās.

Tas nozīmē, ka patiesībā par HIV pacientu var kļūt jebkurš cilvēks bez atkarībām, strādājošs, ar vienu seksuālo partneri. Un arī jaundzimušie.

Prognozes rāda – ja nekas nemainīsies Latvijas sabiedrības veselības stratēģijā, ar katru gadu palielināsies HIV hospitalizācijas un terapijas izmaksas. 2012.gadā hospitalizāciju skaits ar HIV diagnozi bija 659 pacienti, 2013.gadā – 1064 hospitalizācijas, tātad pieaugums par 38%. Ja valsts steigšus nepiešķirs līdzekļus HIV/AIDS pacientu ārstēšanai, tad jārēķinās, ka ar katru gadu hospitalizāciju skaits augs vidēji par 130, kas naudas izteiksmē ir iespaidīga summa – vienas hospitalizācijas izmaksas 2013.gadā vidēji bija 1609 EUR. Ja Latvijas valdība domās ilgtermiņā par efektīvu līdzekļu izlietošanu, tad pastāv iespēja, ka kopīgiem spēkiem izdotos samazināt HIV/AIDS pacientu hospitalizāciju vidēji gandrīz par 5% gadā.

Ilustrācijai vienkāršs apsvērums: ja HIV pacientu neārstē, no 100 cilvēkiem viena gada laikā notiek aptuveni 12 transmisijas jeb potenciāli inficēšanās gadījumi, jo neārstēta cilvēka organisma šķidrumos ir milzīgs daudzums vīrusu, kas zināmos apstākļos var nokļūt otra cilvēka organismā . Ja tiks uzsākta savlaicīga pretvīrusu terapija, tad gada laikā, ārstējot 100 pacientus un panākot nenosakāmu vīrusa slodzi asinīs, iespējams novērst 12 jaunus inficēšanās gadījumus, par kuru ārstēšanu valstij jebkurā gadījumā pēc gada, diviem vai trim būs jāmaksā.

Aptuveni 7 gadu laikā kopš terapijas sākšanas 100 jauniem pacientiem tiks novērstas 100 jaunas inficēšanās – valsts ieguldītā nauda atmaksāsies ilgtermiņā.

Turklāt strauji novecojošā sabiedrībā, kāda tā ir patlaban Latvijā, mēs domāsim arī par cilvēkresursiem darbspējīgā vecumā, par šo cilvēku maksātajiem nodokļiem valsts uzturēšanai un ekonomikas spēcināšanai.

Ja laikus tiks ieguldīti līdzekļi HIV/AIDS pacientu ārstēšanā, tas sekmēs vairākus procesus: jau minēto hospitalizāciju skaita un to izmaksu samazināšanos, kā arī jaunu inficēšanās gadījumu skaita mazināšanos, kas panākta lielākajā daļā ES valstu. Valstij būs ieguvums cilvēkresursu ziņā, jo tiks iegūti papildu dzīves gadi – HIV inficētie nodzīvos gandrīz tikpat garu mūžu kā pārējie cilvēki, turklāt šie cilvēki turpinās strādāt un būs ekonomiski aktīvi.

Mans aicinājums Latvijas ierēdņiem – sadzirdēt, analizēt, prioritizēt un domāt stratēģiski ilgtermiņā, uzņemties atbildību par sekām, kādas radīsies no ekonomiski nepamatotas finanšu plānošanas. Ieguldot šodien, mēs ietaupīsim valsts naudu rīt – piecu gadu laikā tie būs aptuveni 5,23 milj. EUR.

Autore ir biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja.