Kāpēc Latvijā jāievieš jauni personas kodi? 16

Foto: Jānis Saliņš, F64
Ieva Cielava
Print Friendly, PDF & Email

28. jūlijā Valdība apstiprinājusi likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, kas paredz, ka, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, Latvijā tiks piešķirti jauna veida personas kodi.

Tie nesaturēs nekādu informāciju par personas dzimšanas datumu un vecumu. Šāda veida kodi tiek lietoti vairākās valstīs, arī ASV, Lielbritānijā, Vācijā u.c. Beznozīmes personas kodi pasargā cilvēktiesībās noteikto personas privātās dzīves neaizskaramību un ļauj izvairīties no diskriminācijas vecuma dēļ.

Personas kodu maiņa Latvijā nav jaunums. Līdz šim jau 19 000 personu ir ieguvušas jaunu personas kodu adopcijas dēļ vai tādēļ, ka šī brīža dati nav korekti, piemēran, padomju laiku vai kara juku dēļ.

Ja Saeima šo likumprojektu apstiprinās, izmaiņas stāsies spēkā no 2017. gada 1. janvāra un paredzēs, ka kopš tā brīža dzimušajiem bērniem jaunie personas kodi tiks piešķirti automātiski, bet iepriekš dzimušajiem būs tiesības kodu mainīt, ja viņiem būs tāda vēlēšanās.

Kāpēc jāievieš jaunie personas kodi?

Jautājums par Latvijas iedzīvotāju personas kodu atbilstību cilvēktiesību pamatprincipiem aktualizējās 2007.gadā, kad Tiesībsarga birojā tika ierosināta pārbaudes lieta pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesnieguma. Toreiz problēma radās, jo ārstniecības personām ar ārstniecību saistītajā dokumentācijā, kas pieejama trešajām personām, bija pienākums norādīt savu personas kodu. Koda pirmā daļa satur informāciju par personas dzimšanas datumu, tādējādi šādas informācijas izpaušana trešajām personām pēc Latvijas Republikas Satversmes 96. panta ir iejaukšanās personas privātajā dzīvē.

Ja kāda trešā persona redz cilvēka personas kodu, uzreiz ir saprotams cilvēka vecums un dzimšanas diena, kas var veidot tiešu vai netiešu diskrimināciju gan profesionālās attiecībās, gan citās jomās.

Privātās dzīves pārkāpumus sagādā arī fizisko personu nodokļu maksātāju reģistrācijas kods, kas ir tieši tāds pats kā personas kods. Fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, piešķirto nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu uzrāda visos uzskaites un pārskata dokumentos, kur tas kļūst brīvi pieejams neprognozējami plašam cilvēku lokam.

Lai izvairītos no cilvēktiesību un Latvijas Republikas Satversmes pārkāpumiem, 28. jūlijā valdības apstiprinātais likumprojekts paredz, ka pēc 2017. gada 1. janvāra, reģistrējot personas, tām tiks piešķirts tāds personas kods, no kura nevar izsecināt personas dzimšanas datumu vai citu privātu infomāciju.

Kā tiks izveidoti jaunie personas kodi?

Personas kodus piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), līdzīgi kā līdz šim tie sastāvēs no 11 cipariem. Pirmie seši cipari varēs tikt atdalīti ar defisi. Pie šāda ciparu skaita ir būtiski palikt, lai nebūtu nepieciešams pārveidot dažādu iestāžu datorsistēmas, kas prasa personu kodu ievadi.

Pirmie kodu cipari būs „32″, bet pārējos sistēma ģenerēs automātiski. Tie būs pilnībā nesaistīti ar konkrēto personu, neiekļaujot nekādu informāciju nedz par dzimšanas laiku, nedz vietu, nedz dzimumu.

Kā notiks personas kodu maiņa?

Jaunais personas kods tiks piešķirts automātiski personām, kas dzimušas 2017. gada 1. janvārī un vēlāk.

Vienreiz mūžā personas kodu drīkstēs nomainīt arī pārējie iedzīvotāji, ja rodas šāda vajadzība. Ja šādas vajadzības nav, iedzīvotājs varēs turpināt dzīvot ar esošo personas kodu. Precīzākas informācijas par, to, kā jāpiesaka personas koda maiņa, patlaban vēl nav. Rīcības plāns būs aprakstīts Ministra kabineta noteikumos, kad likumprojekts stāsies spēkā.

Jaunpiešķirtais personas kods būs nemainīgs. Vienīgā situācija, kad tas tiks mainīts, ir tad, ja persona tiek adoptēta.

Personas koda maiņai nebūs noteikti ierobežojumi nevienai personu grupai. To varēs darīt arī tādas personas, kas ir sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta. Ierobežojumus noteikt nav nepieciešams, jo personu joprojām varēs identificēt pēc vārda, uzvārda un dzimšanas datuma, ko pēc likuma šīm personām mainīt nav atļauts.

Foto: Edijs Pālens, LETA

Vai būs jāmaina visi dokumenti, kuros redzams vecais personas kods?

Pēc personas koda maiņas nepieciešams saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu, pasi un/vai identifikācijas karti. Citus, iepriekš izdotus dokumentus, personai pēc personas koda maiņas būs jāmaina tikai tad, ja tas noteikts attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos. Piemēram, Ceļu satiksmes likums nosaka, ka transportlīdzekļa tiesības nevar izmantot, ja personu apliecinošajā dokumentā norādītais vārds, uzvārds vai personas kods neatbilst transportlīdzekļa vadītāja apliecībā esošajam. Tāpēc pēc personas koda maiņas autovadītāja tiesības būs obligāti jāmaina 30 dienu laikā.

Cik izmaksās personas koda maiņa?

Personai nebūs jāmaksā valsts nodeva par personas koda maiņu, taču būs jāsedz izmaksas, kas saistītas ar jauno dokumentu sagatavošanu pēc spēkā esošajām cenām.

Cik bieži varēs mainīt personas kodu?

Personas, kas dzimušas pēc 2017 gada 1. janvāra, kad tiks ieviesta jauno personas kodu piešķiršana, personas kodu varēs mainīt tikai situācijās, ja tiks adoptētas. Savukārt pērājās personas drīkstēs pieteikt personas koda maiņu vienu reizi mūžā.

Vai varēs uzzināt, kāds bijis iepriekšējais personas kods?

Iedzīvotāju reģistrā saglabāsies informācija par personas koda maiņu un, ja personai radīsies vajadzība pierādīt savu identitāti, tā varēs pieprasīt izziņu Iedzīvotāju reģistrā, kas apliecinās, kāds bijis iepriekšējais un jaunais personas kods.

Jebkuram cilvēkam būs pieejams bezmaksas e-pakalpojums „Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana”. Tajā, ievadot iepriekšējo personas kodu, tiks parādīts, kāds ir jaunais kods. Šī sistēma gan nestrādās otrā virzienā – nebūs iespējams ievadīt jauno kodu un pārbaudīt, kāds ir bijis iepriekšējais kods, jo tad zudīs likuma jēga un cilvēka privātā dzīve atkal nebūs pasargāta.

Likumā tiks noteiktas personu grupas, kurām būs brīva pieeja arī, lai pārbaudītu, kāds ir bijis personas iepriekšējais kods, taču tas vēl tiks noteikts, gatavojot Ministru kabineta noteikumus, un patlaban nav skaidri zināms.

Vai jaunos kodus varēs izmantot, lai nepildītu saistības un krāptos?

Personas koda maiņa neietekmē personai iepriekš izdoto dokumentu juridisko spēku – gluži tāpat kā tagad fakts, ka persona mainījusi uzvārdu, nenozīmē, ka tās noslēgtie līgumi vai citi dokumenti ar iepriekšējo uzvārdu zaudē spēku.

Lai pierādītu savu identitāti, persona Iedzīvotāju reģistrā pieprasīt varēs izziņu par personas koda maiņu.

Savukārt, ja persona centīsies atteikties no saistību pildīšanas, nomainot kodu, jebkuram cilvēkam būs pieejams bezmaksas e-pakalpojums „Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana”, kurā, ievadot iepriekšējo personas kodu, tiks parādīts, kāds ir jaunais personas kods.

Cik valstij izmaksās jauno personas kodu ieviešana un sistēmas uzturēšana?

Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde gadā apkalpos 10 000 personu, kas vēlēsies mainīt personas kodus, administratīvajās izmaksās, tas ir, darbinieku atalgojumam tiks tērēti 92 500 eiro.

Iedzīvotāju reģistra pilnveidošanai 2016. gadā paredzēts tērēt 60 742 eiro. No tiem 22 627 eiro tiks tērēti, lai veiktu uzlabojumus sistēmā, bet 38 115 eiro, lai izveidotu e-pakalpojumu „Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana”.

Sākot no 2017. gada un turpmāk ik gadu valstij būs nepieciešami 10 019 eiro sistēmas uzturēšanai. Šajā summā iekļauta Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas programmatūras papildinājumu izstrāde un e-pakalpojuma „Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana” sasaistes uzturēšana.

Valdības apstiprinātajam likumprojektam ir pievienots Ministru kabineta protokollēmuma projekts, kas paredz, ka sistēmas uzturēšanas izmaksas plānots segt, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Ja šis pieprasījums tiks apstiprināts, sākot no 2017. gada, Eiropas Savienība valstij kompensēs 10 019 eiro gadā.

 

Komentāri (16)

Kalvis Apsītis 30.07.2015. 16.26

Kā programmētājs varu vienīgi šausmināties par vēlmi mainīt jau piešķirtos personu identifikatorus. Par bērniem viss būtu OK, bet ideja vienreiz mūžā mainīt personas kodus ir galīgi slima. Šādas maiņas rada ļoti daudz tiešu un netiešu izmaksu – pie tam maksātāji ir nevis neprātīgo ideju autori, bet visi likumpaklausīgie Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi, kuri slēdz darījumus, izmanto datorprogrammas, uztur datubāzes, utml. Šādi joki var sagraut pamatpieņēmumus, kas ir dažādu datu apstrādes sistēmu pamatā; sistēmas būs no jauna jālāpa (jāpievieno kodu “tulkošanas” tabuliņas), izmaiņas būs jātestē, utml. Šajā kontekstā Ilariona Girsa pases dedzināšana ir bērnišķīga izklaidēšanās. Viena dokumenta nomaiņa ir nieks, salīdzinot ar nespēju unikāli identificēt cilvēkus visas valsts mērogā.

Jācer, ka godprātīgi cilvēki, kuri nav ieinteresēti jaukt pēdas, šādu ideju neatbalstīs.

+15
0
Atbildēt

3

    Mr. V > Kalvis Apsītis 30.07.2015. 17.20

    Ak, šī sarežģītā nomaiņa: “UPDATE `table` SET `personas_kods`=kods WHERE `personas_kods`=vecais_kods”.

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Kalvis Apsītis 30.07.2015. 18.52

    Fantazētāji.

    IR glabā gan vecos, gan jauno pk – jau sen atsevišķi – ar laika intervālu, kurā tas PK bija spēkā. IR nekādas izmaiņas tehniski nav nepieciešamas.

    Grūtāk būs sistēmās, kur to pk izmanto unikālai identifikācijai- cilvēki varēs uzdoties par jauniem klientiem pakalpojumu sniedzējiem.

    Kā arī – pašvaldību sistēmās to PK izmantoja vecuma noteikšanai – tagad bērni netiks diskriminēti un atvieglojumus nesaņems.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 30.07.2015. 18.24

    Šāds risinājums ir pārliecinošs tad, ja izpildās vairāki pieņēmumi:

    (1) Sistēmā visi dati glabājas relāciju datubāzē; neeksistē pirmdokumenti un citi faili, kuros būtu norādes uz personas kodiem. Tabulas, kurās ir kolonnas, kas atsaucas uz personas kodiem ir viegli atrodamas.

    (2) Sistēmā nav jāņem vērā datu arhivēšana, nav jāatbalsta legacy formāti un pieprasījumi par pagātnes transakcijām.

    (3) Sistēmā nevar gadīties situācija, kad viens un tas pats cilvēks jau ir piereģistrēts gan ar veco, gan ar jauno personas kodu.

    (4) Triviāli atrisinās personas kodu ievades validācijas/kontrolsummu pārbaudes.

    (5) Datubāze, kurā jāveic izmaiņas, ir valstī viena vienīga (vai visur izmanto to pašu SQL dialektu).

    (6) Visās informatīvo sistēmu (IS) savstarpējās integrācijas vietās var uzskatīt, ka abās integrācijas saskarnes pusēs izmantos vienu un to pašu personas koda vērtību katrai no personām; vai vismaz – DB izmaiņas notiks abās pusēs vienlaicīgi, vienotas “distributed transaction” ietvaros.

    (7) Nepastāv sistēmas auditējamības prasības – var atļauties vienkārši “aizmirst” vecos personas kodus.

    Ja kāds no pieņēmumiem neizpildās, tad baidos, ka ar Jūsu risinājumu var salauzt datu integritāti. Ja ne vienā atsevišķā sistēmā, tad vismaz tajās situācijās, kur personas kodu izmanto, lai “sašūtu” kopā ierakstus no vairākām sistēmām. Realitātē tas izskatās daudz ķēpīgāk. Būs daudz vietu, kur būs “jāvelk” līdzi abi personas kodi – vecais un jaunais; esošā biznesa loģika jāaizstāj ar viltīgākām pārbaudēm (t.i. nevis salīdzinām p.k. lai noskaidrotu, vai cilvēks ir tas pats vai nav, bet gan izsaucam īpašu procedūru, kura veic pārbaudi ar parastu salīdzināšanu plus ielūkošanos aliasu/pārsaukšanu tabuliņā). Turklāt vēl jārisina visādi kļūdu nosacījumi – kas notiek, ja pārsaukšanu tabuliņā vajadzīgais personas kodu pārītis vēl nav ievadīts, bet apstrādājamo datu plūsmā jaunais kods jau parādās – un rodas aizdomas, ka tāds cilvēks mums jau ir, bet īstas pārliecības vēl nav. Lai varētu korekti strādāt ar personas kodiem, to izmaiņas būs pietiekami bieži jāsinhronizē ar kādu centrālu datu novietni (teiksim, PMLP serveri).

    Visādas “2000.gada problēmas” (Y2K/Millenium bug) nobāl šīs svaigi atvērtās tārpu bundžiņas priekšā. Man ir pretīgi iedomāties, cik miljonus notērēs valsts un pašvaldību iepirkumi un otkati, lai visu šo pārlabotu.

    +10
    0
    Atbildēt

    0

DD1 30.07.2015. 16.04

“Šāda veida kodi tiek lietoti vairākās valstīs, arī ASV”

ASV nav personas koda. Varbūt ir domāts “social security number”? Tas neuzrādās ne pasē, ne autovadītāja apliecībā. Kāpēc tāda maldināšana?

Mums ir labs, loģisks, jēgpilns personas kods. Tas satur dzimšanas datumu un viena zīme norāda gadsimtu. Drīzāk ID varētu papildināt ar piem. info vīrietis vai sieviete. Tas atvieglotu dažāda veida statistisko datu apkopošanu.

+9
-3
Atbildēt

1

    J.Biotops > DD1 30.07.2015. 17.56

    „… papildināt ar piem. info vīrietis vai sieviete …” Tas taču gatavais fašisms! Tā jau jebkurš sievietis vai vīriete tiks diskriminēti uz vella paraušanu. Pat bērni dzīvos nepamatotās iedomās, ka esot piedzimuši kā puika vai meitene.

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

J.Biotops 30.07.2015. 14.59

Kāpēc jāievieš? Pajautāju resnajam runcim, viņš apstiprināja, ka jaunie kodi ir priekš kaķiem.

Jau 20 gads darba specifikas dēļ cepu papīrus, kuros obligāti rakstāms gan mans, gan klienta personas kods, savējo nāks prasīt uz pirkumu čekiem, klientu – redzu viņu dokumentos, pat nerunājot par līgumiem un attiecībām ar valsts iestādēm. Atvasēm līdzīgi – vienam pat bija zīmogs ar visu personas kodu… Nekādas traģēdijas, pat diskriminēts neesmu.

+6
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu