Vāciju pārņem uzbrukumu vilnis bēgļu mītnēm

Pusgada laikā Vācijā reģistrēti 150 apzinātas dedzināšanas gadījumi vai cita veida uzbrukumi patvēruma meklētāju mītnēm

Arvien pieaugot nelegālo imigrantu skaitam, kas pārpludina Vāciju, nepaiet ne diena, kad valstī nenotiktu kāds uzbrukums patvēruma meklētāju mītnēm, ziņo LETA/Reuters.

Saskaņā ar valdības datiem šā gada pirmajos sešos mēnešos visā Vācijā reģistrēti 150 apzinātas dedzināšanas gadījumi vai cita veida uzbrukumi patvēruma meklētāju mītnēm. Tikmēr pērn visa gada garumā tika reģistrēti 170 šāda veida vandalisma akti.

Uzbrukumi bieži vien seko vietējo iedzīvotāju protestiem pret jaunu mītņu iekārtošanu, pirms vēl ieradušies tajās izvietojamie bēgļi. Šie incidenti izraisījuši spriedzi arī vietējo kopienu iekšienē, jo daļa vāciešu pauž atbalstu patvēruma meklētājiem.

“Es izjūtu kaunu par naidīgumu pret ārvalstniekiem Vācijas ielās,” otrdien atzina Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss, komentējot Iekšlietu ministrijas paziņojumu, ka uzbrukumu skaits patvēruma meklētāju mītnēm, salīdzinot ar pagājušo gadu, gandrīz dubultojies.

Sestdien tika apzināti aizdedzināta patvēruma meklētāju mītne Remhingenē, valsts dienvidrietumos, nodarot 70 000 eiro lielus zaudējumus. Tikai dažas stundas iepriekš Vācijas austrumdaļā nezināmi uzbrucēji bija šāvuši uz kādas citas mītnes logiem Bēlenē, netālu no Leipcigas.

Arī Foras mazpilsētā Bavārijā pagājušajā nedēļā patvēruma meklētāju mītnei tika pielaista uguns, ēkas sienas pirms tam noķēpājot ar kāškrustiem.

Līdzīgi uzbrukumi, liedzot izmitināt bēgļus jauniekārtotajās mītnēs, pēdējā laikā notikuši arī Freitālē, Meisenē un Treglicē.

Tikmēr svētdien Rostokā policijai nācās ķerties pie asaru gāzes, lai izklīdinātu labējos ekstrēmistus, kas pilsētas svētku laikā uzbruka albāņu un ēģiptiešu imigrantu grupai.

Tomēr Māss intervijā laikrakstam “Bild” apgalvojis, ka līdztekus “iracionālām bailēm un vardarbībai”, ko izraisa nekontrolētā nelegālā imigrācija, viņš vērojot sabiedrībā arī līdzjūtību pret bēgļiem.

Arī kāda aprīļa beigās veikta aptauja liecina, ka puse vāciešu vēlas, lai valsts uzņemtu pat vēl lielāku bēgļu skaitu.

Vācija jau piedzīvoja rasistiski motivētas vardarbības vilni pagājušā gadsimta nogalē, kas valsti pārņēma ekonomisko grūtību laikā, kuras sekoja Vācijas atkalapvienošanai 1990.gadā. Tolaik vardarbīgos incidentos dzīvības zaudēja 186 ārvalstnieki.

Arī tolaik, tāpat kā tagad, valdības kritiķi apgalvoja, ka varasiestādes neesot pietiekami strauji un apņēmīgi reaģējušas uz šo vardarbību vai pat netieši to veicinājušas ar savu bezdarbību un ar populistiskiem izteikumiem, kas bijuši vērsti pret ārvalstniekiem, kuri ļaunprātīgi izmanto dāsno patvēruma sniegšanas politiku.

“Valdībai nav konsekventas stratēģijas, bet daži politiķi, īpaši labējie, situāciju vēl vairāk pasliktina ar saviem musinošajiem izteikumiem un darbībām,” sarunā ar aģentūru “Reuters” norāda Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Haijo Funke.

Kritikas krustugunīs otrdien, piemēram, nonāca Bavārijas zemes valdība, kas paziņojusi par ieceri veidot tā dēvētās deportācijas nometnes, kurās izmitināt ekonomiskos imigrantus, kas pamatā ieradušies no Balkānu valstīm un kuru patvēruma pieprasījumi, visticamāk, tiks noraidīti.

Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers, kas vada Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) vietējo meitaspartiju, nedēļas nogalē pavēstīja, ka netālu no Austrijas robežas tikšot iekārtotas divas nometnes, kurās izvietot nelegālos imigrantus no tām valstīm, kas tiek uzskatītas par drošām un kuru pilsoņi, visticamāk, tiks izraidīti.

Zēhofers norādīja, ka šo nelegālo imigrantu izmitināšana vienā vietā ļaus vienlaicīgi izskatīt arī viņu patvēruma pieprasījumus un atvieglos šo personu izraidīšanu. Pamatā tas attieksies uz personām, kas ieceļojušas no Albānijas, Kosovas un Melnkalnes.

Tikmēr Vācijas valdošajā koalīcijā esošie sociāldemokrāti (SPD), kā arī opozīcijā esošie “zaļie” apsūdzējuši Zēhoferu centienos vairot savu popularitāti, izmantojot pret imigrantiem vērstos noskaņojumus, kas var vēl vairāk uzkurināt strauji augošo vardarbību pret nelikumīgajiem ieceļotājiem.

“Labējo populistu idejas CSU izplatās kā meža ugunsgrēks, un tas ir ārkārtīgi bīstami,” apgalvo arī Funke, piebilstot, ka nāvējošie ugunsgrēki imigrantu mītnēs pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bieži izcēlās pēc politiķu pret imigrantiem vērstajām provokatīvajām runām. Vācu valodā pat parādījies īpašs termins šādai retorikai – “geistige Brandstiftung” (“garīgā dedzināšana”).

Pagājušajā gadā patvērumu Vācijā pieprasīja 200 000 ārvalstnieku, taču tiek prognozēts, ka šogad viņu skaits sasniegs 450 000. Jau gada pirmajā ceturksnī vien valstī ieradušies 85 394 nelegālie imigranti, kas pieprasījuši patvērumu. Viņu lielākā daļa ir no Kosovas, Sīrijas, Serbijas, Albānijas, Irākas un Afganistānas.

Tas Vācijas relatīvi nabadzīgākajos rajonos izraisījis nopietnas bažas, ka bēgļi saasinās konkurenci cīņā par valsts ierobežotajiem resursiem. Savukārt relatīvi bagātākajos apvidos vietējie iedzīvotāji bažījas par īpašumu cenu krišanos un noziedzības līmeņa kāpumu.