Koki ir nenogremdējami

Par rūpniecību 2015.gada februārī

Apstrādes rūpniecības izlaide šā gada februārī bija par 1,6% lielāka nekā pirms gada un par 0,6% lielāka nekā janvārī. Nozares attīstība kopumā virzās uz pareizo pusi un tuvākās nākotnes izredzes ir diezgan labas, taču situācija kopumā joprojām ir diezgan sarežģīta, galvenokārt Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ un atsevišķu apakšnozaru sniegums atšķiras ļoti krasi.

Līdzīgi kā pērn, izskatās, ka arī šogad rūpniecības kopējo ainu glābs kokapstrāde, kuras izlaide gada griezumā pieaugusi par 9,7%. Līdzīgā ātrumā, bet diemžēl pretējā virzienā mainījusies pārtikas pārstrāde, sarūkot par 10,7%. Tā kā abu nozaru darbības apjoms ir diezgan līdzīgs, to kopējā ietekme ir tuva nullei.

Savukārt metālapstrādē un mašīnbūvē aina ir raiba. Svarīgi ir tas, ka par 3,9% augusi pēc pievienotās vērtības lielākā šīs grupas nozare metālapstrāde, kuras attīstības līmenis arī ir svarīgs priekšnosacījums mašīnbūves un visas ekonomikas izaugsmei. Investīcijas un tirgus situācijas uzlabošanās rietumos ļaus tai šogad turpināt augšupeju. Elektrisko iekārtu ražošana gada laikā sarukusi par 16,2%. Tas ir dramatiski, bet ne tik dramatiski kā varēja gaidīt pēc medijos izskanējušajām ziņām par Krievijas krīzes ietekmi uz RER. Pārējās mašīnbūves saistība ar austrumu tirgiem ir mazāka un arī izlaides kritums tajā attiecīgi mazāks, par 8,3%, bet gada pirmajos divos mēnešos vidēji par 3,4%.

Jāpiebilst, ka abās mašīnbūves nozarēs situācija izskatās slikta uz ļoti veiksmīgā pērnā gada sākuma fona, nedaudz ilgākā periodā (3-4 gadi) elektrisko iekārtu ražošanā bijis ievērojams progress, bet pārējā mašīnbūvē ir stabilitāte. Auto detaļu izgatavošanā apjomi gandrīz nav mainījušies.

Kokapstrādei formāli nepiederošā, bet Latvijā ar to cieši saistītā mēbeļu rūpniecība februārī saražojusi par piektdaļu vairāk nekā pirms gada, vēl jo vairāk nostiprinot meža nozaru reputāciju.

Daudzi ekonomikas procesu vērotāji izjūt diskomfortu par kokapstrādes lielo lomu mūsu ekonomikā. Taču viss pieaugums pēdējo piecpadsmit gadu laikā bijis uz pievienotās vērtības vairošanas bāzes, jo mežu ciršanas apjoms nav būtiski mainījies.

Arvien apbrīnojamāki kļūst elektronikas rādītāji, pieaugums gada griezumā februārī bija gandrīz divkāršs, bet, kā norādījuši citi analītiķi, nozares apgrozījuma dati uzrāda ļoti labu, bet tomēr ne gluži tik izcilu dinamiku un tagad grūti saprast, kas īsti notiek. Turpretim nopietna krīze ir vieglajā rūpniecībā, kuras daļa ir izteikti atkarīga no austrumu tirgus, paralēli tam nopietns stratēģisks izaicinājums tai ir darba algu pieaugums, kam pielāgoties šai nozarei ir grūtāk nekā citām.

Rūpniecības dati vispār ir joma, kas rada vairāk jautājumu nekā ekonomikas statistika kopumā. IKP dati vēsta, ka apstrādes rūpniecība kopš pievienošanās ES nav panākusi nekādu progresu, pievienotā vērtība salīdzināmās cenās pērn bija pat nedaudz mazāka nekā 2004.gadā. Taču izlaide pieaugusi par gandrīz 29% un notikusi ļoti strauja tehniska modernizācija, pārliecinoši uzlabojusies produktu kvalitāte, kas liek brīnīties, kas gan tik ļoti varētu būt pasliktinājis izlaides un pievienotās vērtības attiecību.

Latvijas Bankas veiktie pētījumi par ne-cenu faktoru ietekmi uz mūsu eksporta konkurētspēju uzrāda tieši ļoti strauju tā salīdzinošās kvalitātes pieaugumu šajā laikā. Tas ir process, kura precīza izmērīšana varētu būt ļoti liels izaicinājums. Faktiskajās cenās pievienotā vērtība kopš 2004.gada augusi par 83%. Piebildīsim, ka nozarē izmaksāto algu summas reālā vērtība kopš 2004.gada arī ir augusi krietni – par gandrīz ceturto daļu, radot jautājumu – kas gan bijis naudas avots, ja jau pievienotā vērtība nav kāpusi?

Tuvākās nākotnes izredzes izskatās diezgan labi. Kokapstrādes sniegums jau atkal ir pārsniedzis pašas nozares gaidas, tāpēc tagad diez vai ir vēl kādi neizmantoti resursi tālākam izlaides kāpumam, nākotnē šo problēmu risinās investīcijas. Taču situācijas uzlabošanās noteikti gaidāma pārtikas pārstrādē un vieglajā rūpniecībā, jo to uzņēmumi pamazām atrod alternatīvus eksporta kanālus, arī Krievijas rubļa vērtība pamazām atgūstas, atvieglojot situāciju tradicionālajos tirgos.

Dažas iepriecinošas pazīmes jau ir vērojamas – februārī Latvijā saražotā siera mēneša daudzums bija lielākais kopš 2000.gada. Metālapstrādi augšup virzīs investīcijas un tirgus situācijas uzlabošanās rietumos. Martā eirozonas rūpniecības noskaņojuma indekss strauji pacēlās virs vēsturiski vidējā līmeņa. Šajā mēnesī arī sākās ECB veiktā kvantitatīvās stimulēšanas programma, kas ir krietni samazinājusi eiro vērtību un uzlabojusi eksporta perspektīvas.

Dati par rūpniecību plašākā nozīmē, kas ietver arī enerģētiku, februārī ir drīzāk ar mīnusa zīmi, izlaide gada laikā samazinājusies par 1,5%. Taču tas acīmredzami ir saistīts ar silto laiku un drīzāk ir labvēlīgs faktors Latvijas ekonomikai, jo atbrīvos ģimeņu naudas plūsmu patīkamākiem tēriņiem.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis