Bērziņš: Krima ir Krima

Valsts prezidents izvairīgi atbild par Krievijas politiku Ukrainā

Skaidri noformulēt atbildi uz jautājumu, ko Krievija vēlas panākt ar konfliktu Ukrainā, šodien nav iespējams, intervijā LTV7 raidījumam “Točki nad i” teica Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, norādot, ka Krievijai “vēlas īstenot kaut kādas intereses Ukrainā”. “Krima ir Krima,” teica Bērziņš, atbildot uz jautājumu, vai Krima ir Ukrainas vai Krievijas daļa.

„Krima būs Ukrainas [daļa], ja Ukrainā izdosies izveidot labākus dzīves apstākļus nekā tie ir tagad Krimā,” citējot Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, atbildēja Bērziņš, „Un es viņiem to novēlu.”

Bērziņš arī teica, ka Krimā vēsturiski bijuši dažādi laiki. Raidījuma „Točki nad i” tincināts par to, vai Krima tika okupēta un anketēta, Bērziņš sākotnēji izvairīgi teica, ka Krimā bija sarežģīta situācija – „Krievijas militārā klātbūtne tur jau bija”, „tur bija noteikta [Krievijas] kontrole”. Tikai pēc trīskārtīga jautājuma atkārtojuma, vai Krima bija anektēta, Bērziņš galu galā teica, ka bija.

Uz raidījuma vadītāja jautājumu, vai Bērziņš uzskata Krieviju par agresorvalsti tāpat kā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, prezidents teica, ka tā ir viņas frāze un nevar viņas teikto un prezidenta funkcijas Lietuvā salīdzināt ar prezidenta funkcijām Latvijā.

Bērziņš uzskata, ka ir „svarīgi nonākt pie rezultāta un panākt stabilitāti, ar visādiem izteikumiem to nevar panākt. Mans uzdevums ir panākt Latvijas stabilitāti”. Raidorganizācijai BBC Lietuvas prezidente atkārtojusi savus iepriekšējos izteikumus, ka Krievija demonstrē “īpašības, kas raksturīgas teroristiskai valstij”.

Vaicāts par to, kāpēc Bērziņš tik ilgi vilcinājās ar skaidru nostāju par braucienu uz Maskavu 9.maijā, Bērziņš teica, ka šī atbilde bija saskaņota ar Eiropas Savienības ārlietu komisijas kolēģiem. Prezidents atkal atkārtoja, ka viņš jau pirms diviem gadiem nācis klajā ar iniciatīvu apvienot abās frontes pusē karojošos atzīmēt piemiņas dienu 8.maijā. Uz žurnālista jautājumu, tad kāpēc tik ilgi vilkāt atbildi par braucienu uz Maskavu 9.maijā, Bērziņš retoriski atbild: „Ko nozīmē – ilgi vilku? Tas ir mans darbs, mans pienākums.”

Žurnālists norāda, ka aicinājums no Krievijas prezidenta Vladimira Putina ir svarīgs ārpolitisks solis, nevis vienkāršs brauciens uz vasarnīcu. Savukārt Bērziņš atbild, ka viss ir bijis atkarīgs no notikumiem pasaulē. Precizējot jautājumu, vai tad, ja nebūtu karadarbības Ukrainā, Bērziņš brauktu uz Maskavu 9.maijā, prezidents atbildēja: „Nav izslēgts. Uz Maskavu varētu braukt, ja tas būtu vajadzīgs ES prezidentūras ietvaros.”

Viņš arī norādīja, ka eksprezidenta Valda Zatlera savulaik izteiktais ielūgums Putinam apmeklēt Latviju vairs nav iespējams, šajā virzienā nenotiek nekādas darbības. Situācija ir izmainījusies pēc pagājušā gada 1.marta, proti, Krima aneksijas Krievijas sastāvā.

Vaicāts, vai ir korekti rīkoties tā, kā to pirms dažām dienām darīja Latvijas pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs, aicinot Bērziņu palikt amatā vēl uz otru termiņu, vai to nevar uzskatīt par baznīcas spiedienu uz Bērziņu, Valsts prezidents atbildēja, ka tas viņa lēmumu neizmainīšot.

Kāds tad ir viņa lēmums, vaicāja žurnālists, un Bērziņš nu jau ierasti atbildēja – „to dzirdēsiet aprīlī”. Vēl esot daudz darba līdz lēmuma pieņemšanai. Aprīlī Bērziņš pats personīgi paziņošot, ko tad ir izlēmis darīt.