Vai Lemberģija.lv?

2015.gads var sagādāt negaidītus pārsteigumus Latvijas politikā

Latvijai kaimiņos „Minska 2″ pamiera sarunas februāra vidū neko neatrisināja Ukrainas-Krievijas kara jautājumā, bet uzlika tikpat kā visu atbildību par tālāko darbības gaitu un kara beigām uz Ukrainas pleciem. Tomēr lauztais pamiers paspējis Eiropu pamodināt no ilūzijas, ka Ukrainas karu varēs atrisināt ar diplomātiju un sankcijām vien. Putins, atbrīvots no nopietnas pamiera izpildes, var nodoties savam uzbrukumam Rietumiem citā veidā un vietā.

Tikmēr ISIS pēdējā laika sekmes iesaistīt citas islāmistu grupas savā lokā ārpus Sīrijas-Irākas, novirzījušas uzmanību, it sevišķi Dienvideiropas un Amerikas, no Ukrainas krīzes. Arī Grieķijas ekonomiskās problēmas veicina domstarpības Eiropas Savienībā. Šie notikumi Krievijas ārpolitikai ir izdevīgi.

Pēc Ukrainas nākamais Krievijas pretrietumu kampaņas upuris varētu būt Baltkrievija. Ir zināms, ka Putins uzskata prezidentu Lukašenko par neuzticamu partneri un vēlas viņu aizvietot, lai galīgi kontrolētu Baltkrieviju. Krievijai tad būtu tieša un galvenais juridiski netraucēta pieeja Baltijas valstu un Polijas austrumu robežām.

Krievijas militarizētais Kaļiningradas apgabals atrodas tieši Polijas-Baltijas telpas vidū. Ukraina būtu aplenkta: austrumos, dienvidos un ziemeļos atrastos Krievijas militārie spēki, kamēr rietumos Slovākijas, Ungārijas un Moldovas uzpirktās valdības ir Putinam simpātiskas. Neapšaubāmi Krievijai ir laba militāra pozīcija, no kuras ietekmēt un iebiedēt apkārtējās valstis. Rietumu – Eiropas un NATO valstīs – ir nesaskaņas, tomēr Krievijas pierobežu valstis atbalsta NATO.

Krievija arī pastiprināti aktivizē darbību Baltijas valstīs. Visās trijās nesen parādījušās „Tautas republikas” tīkotāji – Igaunijā Narvas, Latvijā Latgales un Lietuvā Viļnas apgabalā. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas politiķu un tautas valstiskā apziņa un aizsardzības gatavība ir vāja un vieglāk manipulējama. Vilcināšanās paaugstināt aizsardzības budžetu līdz 2% IKP un partiju sadalījums Saeimā liecina par Latvijas pašreizējo vājo politisko stāvokli: „Saskaņai”, Ingunas Sudrabas „No sirds Latvijai” (Krievijas radītā un samaksātā partija) un Lemberga ZZS kopā sanāk 52 deputāti Saeimā.

Nesen ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis paziņoja, ka koalīcijas līgums vairs nav spēkā, jo pārējie koalīcijas partneri balsoja Saeimā par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Brigmaņa atklātais iemesls: atbalsts balsojumam ir Satversmes grozījums, kurš netika saskaņots ar ZZS, kā tas ir koalīcijas līgumā paredzēts. ZZS kopā ar opozīciju, „Saskaņu” un NSL ir vairākumā. Brigmanis apstiprināja, ka ZZS tā arī varētu balsot Valsts prezidenta jautājumā. ZZS arī nepieļaus „Vienotībai” mainīt savu premjera kandidātu Laimdotas Straujumas vietā. Iznāk tā, ka ne pozīcija, ne opozīcija spēj rīkoties bez ZZS piekrišanas. Brigmanis tomēr apgalvo, ka nesaredz apdraudējumu koalīcijas stabilitātei.

Šai gadā bez prezidenta vēlēšanām Saiemai būs jābalso par ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātiem, par gāzes tirgus atvēršanu un pat iespējamu valdības maiņu. Visi ir svarīgi tālejoši lēmumi, kuri ir pakļauti ZZS vēlmēm. Uz jautājumu, kādā gadījumā ZZS plāno pārņemt Ministru prezidenta amatu, Brigmanis atbildēja: “Ir vajadzīga pacietība un lietu sakritība.”

Jo vairāk „Vienotība” nodarbosies ar sevis pašiznīcināšanu, jo lielākas iespējas ZZS nostiprināties. Par to, lai sabiedrībā vājinātu „Vienotības” pozīcijas, rūpējas „Saskaņa” ar savām publiskajām runām. Šī cīņa starp valdību, opozīciju un ZZS notiek gan ar atklātiem, gan slēptākiem paņēmieniem.

Lai gan ZZS vadītājs Brigmanis taisnojās, ka Aivars Lembergs viņu neietekmējot, realitāte ir cita. Kopš “Latvijai un Venspilij” partija iestājās ZZS, savienību finansē un faktiski vada Lembergs: partijas vara ir viņa rokās, bet ne politiskā atbildība. Viņš personīgi piedalās ZZS frakcijas sēdēs, koalīcijas sastādīšanas sarunās un diktē, kurus ministru posteņus ZZS ieņems.

Kas ir Aivars Lembergs? Publiskā seja viņam ir draudzīga, šarmanta, nedraudoša un sekmīga. Dzimis 1953.gadā Jēkabpilī, studējis ekonomiju LU, bijis kompartijas biedrs, 1988.gadā nozīmēts kā Ventspils mērs, vēlāk „sekmīgs uzņēmējs”, un 1994.gadā dibinājis partiju “Latvijai un Ventspilij”.

Bet ir ordeņa otrā puse. ZZS, kurā ietiplst arī Lemberga vadītā partija, ir vienīgā atlikusī “oligarhu” partiju apvienība Saeimā. Kopš 2007.g. Latvijas iestādes izmeklē Lembergu krimināllietās: kukuļņemšanā, naudas mazgāšanā un ļaunprātīga amata izmantošanā. 2015.g. februārī atsākās sen iesāktā prāva. Ar dārgu advokātu palīdzību un Latvijas jurisprudencē atļautiem paņēmieniem Lembergs ir spējis pagarināt tiesas procesus astoņus gadus. Apsūdzības pamatā ir viņa darbība Ventspils domē, basketbola klubā „Ventspils” un Ventspils brīvostā. Viņa politiskie izteicieni ir pretrietumnieciski un atspoguļo Krievijas ārpolitiku: pret ASV, ES, un NATO.

Šis cilvēks varētu būtiski ietekmēt vai censties ietekmēt, ja ne noteikt Latvijas augstāko ierēdņu, ministru, valdības un politiskā virziena izvēli vēsturiski bīstamā un izšķirīgā brīdī. Vai tas viņam izdosies? 

Politiķiem jāatbild pamatjautājums: Latvijai būt vai nebūt neatkarīgai demokrātiskai valstij? Viss ir atkarīgs no tā, cik nopietni Saeimas deputāti saredz Latvijas drošības apdraudējumu, vai viņus tas uztrauc, vai saredz kādas personīgās sarkanās līnijas? Tā būs emocionāla izšķiršanās. To ietekmēs sabiedriskā doma, deputātu pašinterese un Krievijas „maigās varas” mediju sekmes.

Partiju disciplīna Latvijā ir stingra. Abām jaunākām partijām – Latvijas Reģionu apvienībai un NSL, emocionāli kritiskos jautājumos disciplīna varētu būt vāja. „Vienotībā” un NA vienveidīga balsošana arī nav garantēta. ZZS skaitās vairāku mazāku partiju apvienība. Tā ir pieļāvusi domu dažādību publiskos diskursos. Tomēr svarīgāk ir, kā tā balsos šogad Latvijai izšķirošos jautājumos. Vai aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa piekritēji un „zemnieki” sekos Lemberga direktīvām? Grūti arī ticēt, ka visi „Saskaņas” deputāti, partijas biedri vai partijas atbalstītāji būtu gatavi vienprātīgi atbalstīt Lembergu vai pat Putina iecerēto impēriju.

Autors ir valdes loceklis Kanādas latviešu centrālajās organizācijās, vēstures skolotājs, Latviešu Fonda valdes loceklis