Krievijas Augstākā tiesa noraida prasību likvidēt “Memoriālu”

“Memoriāls”: mūs izraudzījās par biedinājumu citām nevalstiskajām organizācijām

Krievijas Augstākā tiesa trešdien noraidījusi Tieslietu ministrijas prasību likvidēt valsts vecāko cilvēktiesību aizstāvju organizāciju “Memoriāls”, vēsta Krievijas mediji.

Tieslietu ministrija pēc sprieduma nolasīšanas paziņoja, ka slēgs lietu pret “Memoriālu”, jo organizācija ir izlabojusi savus pamata dokumentus, lai tie atbilstu likuma prasībām.

Tomēr ministrija tiesā apgalvoja, ka “Memoriāla” struktūra, ko veido aptuveni 60 legālas neatkarīgas vienības, pārkāpj Krievijas likumus, ziņo LETA.

Atbildot uz ministrijas kritiku, organizācija novembrī mainīja savus statūtus, bet ministrija neatsauca savu sūdzību, apgalvojot, ka vēlas tiesas spriedumu šajā lietā. “Memoriāls” uzskata, ka ticis izraudzīts par piemēru Kremļa politikai pret pilsonisko sabiedrību un biedinājumu citām nevalstiskajām organizācijām, ka tās var sagaidīt līdzīgs liktenis.

“Memoriāls” tika izveidots 1989.gadā PSRS masu represiju pētīšanai. Biedrība nodarbojas arī ar vēsturiskās patiesības noskaidrošanu Katiņas masu slepkavības lietā.

Organizācija apvieno cilvēktiesību aktīvistus, vēsturniekus un disidentus. Pirmais tās priekšsēdētājs bija Nobela Miera prēmijas laureāts akadēmiķis Andrejs Saharovs.

Organizācija laika gaitā ir izaugusi par plašu struktūru, kas aizstāvējusi krievus, arī musulmaņus Kaukāza reģionā, kā arī demonstrācijas pret prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā.

“Memoriāls” ik gadu publicē sarakstu ar to personu vārdiem, ko uzskata par politieslodzītajiem, kaut Kremlis apgalvo, ka tādu Krievijā nav.

Pēdējā laikā organizācija izjutusi pastiprinātu varasiestāžu spiedienu. Saskaņā ar 2013.gadā pieņemto likumu pērn “Memoriāls” bija spiests reģistrēties “ārvalstu aģenta” statusā, jo saņemot ārvalstu finansējumu un ir politiski aktīvs. Līdzīgi kā citas nevalstiskās organizācijas, “Memoriāls” iebilda pret prasību reģistrēties šādā statusā, kas raisa asociācijas ar nodevību un spiegošanu.