Tādējādi ECB cenšas veicināt eirozonas ekonomikas izaugsmi un novērst reģiona nonākšanu bīstamā deflācijas periodā
Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņoja par jauniem monetārās stimulēšanas pasākumiem, katru mēnesi iegādājoties obligācijas 60 miljardu eiro apmērā. Obligāciju iegādes programma sāksies martā un darbosies līdz 2016.gada septembra beigām, ziņo LETA.
“Valsts un privātā sektora obligāciju kopējās iegādes mēnesī veidos 60 miljardus eiro. Tās paredzēts īstenot līdz 2016.gada septembra beigām un jebkurā gadījumā tiks realizētas, kamēr mēs ieraudzīsim ilgtspējīgas izmaiņas inflācijas tendencē,” norāda ECB prezidents Mario Dragi.
Jau iepriekš tika sagaidīts, ka ECB ceturtdien paziņos par vērienīgas valstu obligāciju pirkšanas programmas īstenošanu, tādējādi cenšoties veicināt eirozonas ekonomikas izaugsmi un novērst reģiona nonākšanu bīstamā deflācijas periodā.
ECB bāzes procentu likmei atrodoties rekordzemā līmenī, Dragi jau iepriekš uzsvēra, ka bankai vairs nav daudz iespēju, lai veicinātu eirozonas ekonomikas izaugsmi ar tradicionālu monetārās stimulēšanas pasākumu īstenošanu.
Taču kritiķi pauduši bažas, ka Eiropas nodokļu maksātājiem nāksies maksāt par šādu tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas programmu gadījumā, ja kāda valsts piedzīvos savu parādsaistību maksātnespēju.
Reaģējot uz šo kritiku, Dragi uzsver, ka šī programma veidota tā, lai vien 20% no šiem riskiem uzņemtos ECB, bet pārējos 80% uzņemtos iesaistīto valstu centrālās bankas. Kvantitatīvā stimulēšana tiek uzskatīta par ECB līdz šim visspēcīgāko ieroci cīņā ar deflāciju, kas eirozonā reģistrēta pērn decembrī.
Dragi pauda viedokli, ka obligāciju iegādes programmai vajadzētu palīdzēt nodrošināt, ka inflācija atgriežas ekonomikai labvēlīgā līmenī. “Mēs uzskatām, ka šodienas monetārās politikas pasākumi sniegs savu ieguldījumu inflācijas cerību uzlabošanā,” uzsvēra Dragi.
ECB prezidents arī izteicās, ka tagad deflācijas novēršanā jāiesaistās arī Eiropas Savienības valstu valdībām un Eiropas Komisijai. “Tagad ir jārīkojas valdībām un komisijai. Monetārā politika var radīt pamatu izaugsmei, bet, lai izaugsme pieņemtos spēkā, ir nepieciešamas investīcijas,” norādīja Dragi.
Tāpat ECB ceturtdien arī nolēma nemainīt procentu likmes. Procentu likme galvenajām refinansēšanas pozīcijām arī turpmāk būs 0,05%, kas ir rekordzems līmenis.
Tikmēr noguldījumu likme saglabāta mīnus 0,2% līmenī, bet diennakts procentu likme arī turpmāk būs 0,3%.
Komentāri (36)
Neticis 23.01.2015. 22.50
Tikai pensijas vecuma ekonomisti domā, ka izaugsmi bremzē naudas trūkums. Lielāks naudas apjoms palielina tikai inflāciju, spekulācijas un ekonomiku “uz papīra”.
Patiesībā izaugsme bremzējas tāpēc, ka trūkstot lētiem dabas resursiem (lēta nafta, tāpat kā citās “krīzēs”, ir īslaicīgs fenomens), daudzas nozares mācās tērēt mazāk. Nosiltināta māja, ekonomiskāks auto un teledarbs uzlabo dzīvi, bet “ekonomiku bremzē”. Un lielāks naudas apjoms šādus uzlabojumus neveicina.
0
Viedoklis_lv 23.01.2015. 08.30
Baidīja ar LVL drukāšanu, ka jāslēpjas pie EUR. Baidīja, baidīja, nesabaidīja, tāpat nebija atbalsta EUR, uzspieda bez prasīšana un še tev! EUR tagad drukājamā mašīna ieslēgta. Protams šo vēl Vācijas konstitucionālā tiesa apstrīdēs jo Vācieši ko tādu neparedzēja, ka ECB varēs uzpirkt valsts obligācijas (ieslēgt nekontrolējamu drukājamo mašīnu). Vāciešiem ir dziļā atmiņā laiks kad markas varēja līmēt pie sienām.
0