ASV vēstniece: Krievija īsteno Ukrainas okupācijas plānu (papild.)

Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri aicina apturēt karadarbību Ukrainā

Krievijas kārtējās darbības Ukrainā ir skaidrs pierādījums tam, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rīkojas pēc kaimiņvalsts okupācijas plāna, trešdien paziņojusi Savienoto Valstu vēstniece ANO.

“Pašreizējā situācija ir bīstama,” ANO Drošības padomes sēdē par Ukrainas konfliktu norādīja Savienoto Valstu vēstniece ANO Samanta Pauere. Viņa pārmeta Maskavai un Putinam solījumu nepildīšanu par situācijas deeskalāciju Ukrainā. “Noņemsim plīvuru no Putina miera plāna un sauksim to īstajā vārdā: Krievijas okupācijas plāns,” paziņoja Pauere, norādot, ka Krievija turpina apmācīt un apbruņot Ukrainas kaujiniekus un cīnās kopā ar tiem.

Viņa teica, kas Maskavas iecere ir „padarīt likumīgus pērnā gada septembrī Austrumukrainas separātistu iekarojumus, kā arī padarīt likumīgu Krievijas militārās tehnikas un karavīru atrašanos Ukrainas teritorijā”. Par to ziņo aģentūra „Reuters”.

Pauere pastāstīja, ka šo „miera” plānu, lai Krievija tiktu atbrīvota no atbildības par Minskas vienošanās īstenošanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvājis Ukrainas prezidentam Petro Porošenko.

„Mēs tādus miera plānus esam redzējuši arī iepriekš. Tas bija Abhāzijā, Dienvidosetijā un Piedņestrā,” teica Pauere. Viņa piebilda, ka tad, kad Porošenko nepieņēma šos Putina ierosinājumus, Krievija vainoja Ukrainu, ka tā nav ieinteresēta mierīgā noregulējumā. „Sauksim šo Putina „miera” plānu īstajā vārdā, tas ir Ukrainas okupācijas plāns,” teica ASV pārstāve.

Ja Krievija patiešām nopietni vēlas mieru, tad tai ir godprātīgi jāpilda Minskas vienošanās noteikumi un saskaņā ar to no Ukrainas jāizved militārā tehnika un karavīri, jāatbrīvo visi ķīlnieki, tai skaitā arī Ukrainas lidotāja Nadežda Savčenko, kas atrodas cietumā Krievijā, jāpārtrauc atbalsts separātistiem un Ukrainai jāatjauno kontrole pār valsts robežu, teica Pauere.

Kopš ANO Drošības padomes pēdējās Ukrainas konfliktam veltītās sanāksmes, kas notika novembrī, Austrumukrainā dzīvību zaudējuši aptuveni 800 cilvēku, norādīja Pauere.

Vienlaikus ASV valsts sekretārs Džons Kerijs trešdien vainoja separātistus „atklātā teritorijas sagrābšanā”. Viņš uzsvēra, ka ASV valdība ir ļoti noraizējusies, ka prokrieviskie spēki varētu mēģināt savā kontrolē sagrābt ļoti svarīgus dzelzceļa posmus Austrumukrainā, vēsta Dw.de.

Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri aicina apturēt karadarbību Ukrainā

Tikmēr Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri trešdien savu kārtējo tikšanos Berlīnē noslēguši ar kopīgu aicinājumu izbeigt karadarbību Ukrainā, taču nepanākot būtiskas vienošanās, ziņo LETA/AFP.

Četri augstākie diplomāti pēc sarunām izplatīja paziņojumu, “aicinot visas iesaistītās puses apturēt karadarbību un atvilkt smagos ieročus” līdz nošķiršanas līnijai, ko nosaka septembra Minskas vienošanās.

“Es neteikšu, ka mēs būtu redzējuši izrāvienu, taču, manuprāt, mums bija jūtams progress,” sacīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, piebilstot, ka nākamās dienas rādīs, vai ir reāls progress.

Sarunas bijušas “grūtas un pārbaudīja visu dalībnieku pacietību”, pēc četras stundas ilgajām sarunām sacīja Šteinmeiers. “Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai tas, par ko mēs vienojāmies, ir tikai uzdrukāts uz papīra, vai arī situācija uz vietas reāli mainīsies.”

Arī vadošie ASV un Eiropas Savienības (ES) diplomāti trešdien Vašingtonā solījuši atbalstu vienotam sankciju režīmam pret Krieviju un uzstājuši, ka Maskavai jāievēro Minskas vienošanās.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni ar šādu paziņojumu nāca klajā kopīgā preses konferencē Valsts departamentā. Mogerīni norādīja, ka viņas vizīte ASV – pirmā ārpus ES kopš stāšanās augstās ārlietu pārstāves amatā – ir zīme, kas liecina par tuvu ASV un ES attiecību svarīgumu.

Kerijs paziņoja, ka Krievijas atbalstītie kaujinieki kopš septembra, kad Minskā tika parakstīta vienošanās par pamieru, Austrumukrainā nodarbojušies ar zemes sagrābšanu. Kerijs raksturoja šo situāciju kā satraucošu.

Jautāta par viņai piedēvēto maigo attieksmi pret Maskavu, Mogerīni pasmējās, norādot, ka šī nav pirmā reize, kad viņai nācies atbildēt uz šādu jautājumu. Viņa norādīja, ka pārmaiņu radīšanai Krievijā nepieciešams politiskais kanāls, spēcīgāki diplomātiskie centieni. Mogerīni vairākkārt atkārtoja, ka ES un ASV sekos sankciju politikai saskaņotā veidā.

Stoltenbergs aicina Krieviju izvest karaspēku no Austrumukrainas

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka Austrumukrainā atrodas Krievijas karavīri un smagā bruņutehnika. Viņš Briselē trešdien kopā ar Norvēģijas premjerministri Ernu Solbergu aicināja Krieviju izvest karaspēku no Donbasa un pārtraukt separātistu atbalstīšanu, vēsta UNIAN.

Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņojusi, ka neliek lielas cerības uz šodien ieplānotām tā sauktās „Normandijas tikšanās” sarunām Berlīnē, kur tiekas Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri.

Tā kā pamiers Ukrainas austrumos kļuvis „vēl trauslāks”, Merkele atgādinājusi par savu nostāju, ka šo četru valstu vadītājiem ir vērts tikties tikai tad, kad būs sasniegts progress konflikta mierīgā noregulēšanā. „Mēs nevēlamies tikties prezidentu līmenī, kas atkal nenesīs nekādus rezultātus,” teica Merkele.

Savukārt Stoltenbergs trešdien nav komentējis Ukrainas prezidenta Petro Porošenko apgalvojumu, ka Austrumukrainā jau tagad atrodas deviņi tūkstoši Krievijas karavīru, jo viņam neesot konkrētu skaitļu.

„Mēs redzam, ka krievi pārvieto savus spēkus no un uz Ukrainu, ka viņiem ir liels skaits [karaspēka] pie robežas. Es nekomentēšu konkrētus skaitļus. Bet es varu teikt, ka Austrumukrainā ir Krievijas karavīri, mēs arī redzam smago bruņutehniku un Krievijas tehnikas palielināšanos Austrumukrainā. Mēs runājam par tankiem, artilēriju, bruņumašīnām, pretgaisa aizsardzības sistēmām,” teica NATO ģenerālsekretārs.

Viņš konstatēja, ka „šī Krievijas armijas klātbūtne Ukrainas austrumos neveicina mierīgu atrisinājumu”. „Tieši tāpēc mēs aicinām Krieviju pārtraukt atbalstīt separātistus, izvest savus spēkus no Ukrainas un cienīt Minskas vienošanās,” aicināja Stoltenbergs. Viņš apliecināja arī savu atbalstu Ukrainai.

Pasaules ekonomikas forumā Davosā Porošenko trešdien paziņoja, ka bez Krimas Krievija ir okupējusi jau 7% Ukrainas teritorijas Doņeckas un Luganskas apgabalos. Viņš teica, ka Austrumukrainā atrodas deviņi tūkstoši Krievijas karavīru, kuri piedalās tā saucamo separātistu militārajās aktivitātēs Donbasā. Turklāt Ukrainas teritorijā esot vēl arī vairāk nekā 500 bruņutehnikas vienību, smagā artilērija un automašīnas karavīru pārvadāšanai, teica Ukrainas prezidents, atsaucoties uz izlūkdienesta datiem.

Porošenko: Ukrainas robežu šodien šķērsojuši 2000 Krievijas karavīru

Ukrainas robežu trešdien šķērsojuši vairāk nekā 2000 Krievijas karavīru, un šobrīd Ukrainā atrodas vairāk nekā 9000 Krievijas karavīru, 500 tanku, smagās artilērijas vienību un bruņutransportieru, Pasaules Ekonomikas forumā (WEF) Davosā trešdien paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko. “Ja tā nav agresija, tad kas ir agresija?” vaicāja Porošenko.

Viņš arī demonstrēja fragmentu no 13.janvārī pie Volnovahas apšaudītā autobusa, kad kaujinieku raidītas raķetes sprādzienā tika nogalināti vairāk nekā desmit mierīgie iedzīvotāji, ziņo LETA/Ukrinform.

“Man tas ir teroristiska uzbrukuma Ukrainai simbols. Terorisms ir pasaules problēma, un mēs uzvarēsim,” sacīja Porošenko.

Porošenko arī pavēstīja, ka Ukraina nerīkos jaunas sarunas par Minskas pamiera vienošanos. “Mums nav ko apspriest,” sacīja prezidents, aicinot pilnībā izpildīt esošās vienošanās nosacījumus. “Ja jūs gribat apspriest kaut ko citu, jūs neesat par mieru, jūs esat par karu.”

Porošenko iepriekš telekanālam “Bloomberg Europe TV” pavēstīja, ka “situācija pasliktinās. Mēs tagad esam saņēmuši informāciju, ka vairāk nekā 2000 Krievijas karavīru šķērso mūsu robežu un vairāk nekā 200 tanku un bruņutransportieru. Tas rada ļoti lielu tālākās eskalācijas risku.”

Tomēr situācija patlaban nav tik sarežģīta kā pērn augustā, atzina valsts galva. Cita starpā vairākos frontes iecirkņos Ukrainas armija spēj apturēt “Krievijas uzbrukuma operāciju”. “Bet, ņemot vērā papildspēkus, kas ienāk manā valstī, situācija dažu dienu laikā var pasliktināties,” sacīja Porošenko.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka ir nepieciešams pārtraukt uguni un izpildīt Minskas pamiera vienošanos, ko Ukraina konsekventi turpina ievērot.

“Ukrainai tieši tagad visvairāk ir vajadzīgas visas pasaules koordinētas darbības, lai apturētu agresiju un konflikta eskalāciju,” uzsvēra prezidents.

(papildināta no sākuma)