Izstāde tiks atklāta 22.augustā plkst. 17 izstāžu zālē „Arsenāls”
Ievērojamā latviešu izcelsmes mākslinieka Gustava Kluča darbu izstāde „Kāda eksperimenta anatomija” durvis vērs 22. augustā LNMM izstāžu zālē „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā 1). Izstāde ir Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikums.
Eiropas muzejos Gustava Kluča (1895-1938) vārds izskan regulāri, bet pasaulslavenā konstruktīvista saistība ar Latviju bieži tiek noklusēta. Ir būtiski, lai Eiropas kultūras galvaspilsēta Rīga 2014.gadā stāsta pilnasinīgus stāstus par latviešiem, kuru ieguldījums Eiropas kultūrā pelna ievērību.
Gustava Kluča daudzveidīgais radošais mantojums līdz šim nav pienācīgi novērtēts, jo autora darbu ideoloģiskais konteksts ir aizēnojis viņa ieguldījumu konstruktīvisma estētikas veidošanā. Klucis aizstāvēja domu, ka māksliniekam ir tiesības uz eksperimentu. Eksperiments ietver gan uzdrīkstēšanos, gan risku. Mākslinieks uzdrīkstējās ticēt, ka viņa mērķi saskan ar tās valsts un tās sabiedrības mērķiem, kurā viņš dzīvoja un radīja.
Izstāde „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” ir līdz šim plašākā autora retrospekcija dzimtenē. Izstāstot vienas personības stāstu, ekspozīcija rosina domāt par visos laikmetos būtiskiem jautājumiem – par indivīda izvēles brīvības robežām un atbildību, par mākslinieka un varas attiecībām, par mākslinieka personības un mākslas darba ietekmi uz sabiedrisko domu.
Neraugoties uz Rīgas kolekcijas ievērojamo apjomu, projekta tapšanā LNMM sadarbojas ar kolēģiem citās valstīs. Šajā reizē uz Rīgu atceļojuši darbi no Grieķijas laikmetīgās mākslas muzeja Salonikos un no Valsts Tretjakova galerijas Maskavā, kuru īpašumā ir Gustava Kluča darbi no unikālās Georga Kostaki (George Costakis, 1913-1990) krievu avangarda mākslas kolekcijas, kā arī no V. Majakovska muzeja Maskavā. Izstādē eksponēti arī darbi no privātām kolekcijām Latvijā un Gustava Kluča darbu rekonstrukcijas no „Cajasol Obra Social” un „VIMCORSA Viviendas Municipales” kolekcijām Spānijā. Dokumentālajos video izmantoti materiāli no Krievijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
Izstādes vēstījums aicina atteikties no kārdinājuma nosodīt vai noliegt un rosina domāt par visos laikmetos būtiskiem jautājumiem – par indivīda izvēles brīvības robežām un atbildību, par mākslinieka un varas attiecībām, par mākslinieka personības un mākslas darba ietekmi uz sabiedrisko domu. Astoņās ekspozīcijas sadaļās skatītāji var izsekot, kā evolucionē mākslinieka domāšana, kā viņš meklē jaunas izteiksmes formas un jaunas tehnoloģijas dažādās mākslas jomās.
Izstāde skatāma no 23. augusta līdz 26.oktobrim.
Komentāri (34)
Signija Aizpuriete 19.08.2014. 13.37
———
Ja Levita kungs ir aizmirsis, tad levitiešiem jāatgādina – vienreiz jau tā kolaborācija un kolaboranti tika izvērtēti.
Andris Kadeģis,bij. PBLA valdes loceklis:”(..)PBLA kā nākošo apsvēra E. Levita favorizēto Satversmes frakcijas un PBLA sarakstu, papildinātu ar atsevišķiem, neatkarīgiem kandidātiem, tobrīd vēl AP un LTF frakcijā. Vienojāmies piedalīties t.s. Jūrmalas konferencē, kur pieteica jaunas vēlēšanu apvienības konceptu. Sākumā, jau iepriekš izveidota iekšēja loka iespaidā, šķita, ka arī šeit PBLA spēlēs tikai dekoratīvu lomu, bet pēc garākām debatēm un daudzu neatkarīgu kandidātu, tostarp arī pazīstamu AP deputātu atbalstu, PBLA konceptam par pilnīgu demokrātisku procesu un caurredzamību visas partijas uzbūves un vēlēšanu kampaņas fāzēs, klātesošie vienojās veidot vēlēšanu apvienību ar vēlāk izvēlētu „Latvijas Ceļa“ nosaukumu. Principā mēs vienojāmies par zināmu pirmo 20 saraksta vietu paritāti, tātad – ievērojamu PBLA iespaidu nākošās Saeimas, iespējams, lielākajā frakcijā.
Vadoties no aptauju rezultātiem, populārākie politiķi Latvijā tobrīd bija A. Gorbunovs (Nr. 1) un G. Meierovics (Nr. 3). Bija skaidrs, ka, ja G. Meierovics un A. Gorbunovs būtu vienā sarakstā, vismaz vadoties pēc aptaujām, uzvara šķita nodrošināta. Rietumu latvieši pret A. Gorbunova kandidatūru rea?ēja negatīvi, bet auksti analizējot, sapratām, ka A. Gorbunova popularitāte ir patiesa tautas izteiksme, ka viņa visai vēlīno konversiju un vēlāko izskaidrojumu par to latviešu tauta akceptē pilnīgi. G. Meierovics arī personiski neiebilda pret A. Gorbunova kandidatūru, toties izteikti negatīvi – par dažiem pagaidu sarakstā ievestiem kandidātiem. Šinī laikā PBLA IB izvirzījās par aktīvāko satikšanās un debašu vietu priekšvēlēšanu politikā.”
http://www.itl.rtu.lv/LVA/PBLA/nodala6.htm
0
Egita 19.08.2014. 11.33
https://www.youtube.com/watch?v=EdZXM_zUR_s&feature=youtu.be
interesanti disonē šī diskusija ar izstādes reklāmu-,,Izstādes vēstījums aicina atteikties no kārdinājuma nosodīt vai noliegt …
1
0
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Egita 19.08.2014. 12.59
——-
Ja jau šodienas demokrātijas un brīvības apstākļos radošie varētu radīt kaut ko līdzvērtīgu Kluča un citu paveiktajam padomju laikā, kas masas iedvesmoja uz varoņdarbiem,- tad nekādas garas diskusijas nevajadzētu rīkot.
“Vot”, kāds paradokss:
“Vīķe-Freiberga: Izsūtījums nedraud, laipni lūdzu, būsim radoši!”
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/vike-freiberga-izsutijums-nedraud-laipni-ludzu-busim-radosi-673720
0