Raimondam ir vismaz 30 Pirmā un Otrā pasaules kara laiku formas tērpu, ko viņš uzšuvis pats, liekot lietā tēva atstāto kājminamo Singer šujmašīnu.
Latvijā nekad nevar savākt padomju karaspēka karavīrus pietiekamā daudzumā - latvieši negrib tēlot krievu zaldātus, sausi secina Raimonds Valters no biedrības Latviešu karavīrs. Arī 5.jūlijā Tērvetes pilskalnā atainotajā Jelgavas ieņemšanas kaujā, kādas pilsētas ielās notika 1944.gada vasarā un rudenī, sarkanās armijas karavīriem vajadzētu būt vismaz trīs reizes vairāk nekā vācu armijniekiem. «Bet rēķinu, ka būs 30 vāciešu un tikpat krievu. Rādīsim, ka krievi uzbrūk, vācieši un latvieši (kaujās piedalījās 15.latviešu SS mācību un papildinājumu brigāde) aizsargājas,» īsi paskaidro Raimonds. «Konkrētu kauju neizspēlēsim. Improvizēsim.»
Sarkanās armijas uzbrukumi Jelgavai sākās 1944.gada 27.jūlijā ar padomju aviācijas uzlidojumiem dzelzceļam. Pēc vēsturnieka Andra Tomašūna stāstītā, kaujas Jelgavas ielās turpinājās līdz pat 10.oktobrim, un to laikā pilsēta tika gandrīz iznīcināta - aizgāja bojā 90% dzīvojamo un 80% industriālo ēku.
