Zinātņu akadēmijā grasās reanimēt koncertzāli

Producentam Milleram, pirms LZA noslēdza nomas līgumu, bijis jāpierāda savu nodomu nopietnība

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) koncertzāle atdzims 20.septembrī, ieplānojuši šīs idejas īstenotāji. Iecerēts, ka vieni no pirmajiem, kas ieskandinās jauno zāli, varētu būt grupa “Credo” ar savu 40 gadu jubilejas koncertu.

LZA lielās zāles dzīve apstājās 1972.gadā, kad uz skatuves īssavienojuma dēļ izcēlās ugunsgrēks, pēc tam skatuve vairs pilnvērtīgi netika izmantota savam sākotnējiem mērķim.

Pēc vairāk nekā četrdesmit gadu ilga pārtraukuma šī zāle atkal varēs uzņemt augstas klases māksliniekus, stāsta producents Juris Millers, kurš uzņēmies koordinēt LZA koncertzāles un skatītāju foajē restaurācijas darbus. LZA koncertzāle „Rīga” varēs uzņemt viesus, koncertus, uzvedumus arī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas un Latvijas simtgades programmu ietvaros, plāno Millers.

Remontdarbi koncertzālē tika sākti 14.aprīlī un turpināsies līdz septembrim. Zālē tiks renovēta skatuves grīda, orķestra bedre, veikts sienu un griestu krāsojums, tāpat koncertzālei tiks sagādāti jauni krēsli, būs jānodrošina arī ventilācija, elektroapgāde. Kosmētiskā remonta izmaksas plānotas ap 300 000 eiro.

Millers norāda, ka projekta īstenošanā pašvaldības vai valsts finansiālā palīdzība nav piesaistīta. Koncertzāles remontā Millers ieguldīs savus personīgos un trīs palīgu līdzekļus, ko gan producents nekonkretizēja. Taču būs atsevišķi uzņēmumi, kas ieguldīs savu darbu, līdzekļus un materiālus konkrētu projektu īstenošanā, piemēram, “Latvijas finieris” rūpēsies par grīdu, “Sadolin” – par krāsām, “B.A.O.” – par būvgružu izvešanu, SIA “SPI Distribution Latvia” foajē izgatavos kafejnīcas iekārtas, “AJV grupa” gādās par elektrību, gaismām, skaņu.

1955.gadā celtā zāle saglabās visas interjera detaļas, arī tās, kas norāda uz zāli kā uz padomju laika celtni. “Taču sirpja un āmura tur nav,” piebilda Millers. Koncertzāle savulaik varēja lepoties ar ļoti greznu interjeru, marmora greznojumiem, amfiteātri. Vēl šodien tā izceļas arī ar kvalitatīvām ģipša sienām, kas nodrošina lielisku akustiku un muzikālo skanējumu.

“Cerams, ka komerckultūras aprite ļaus telpām atgūt to kādreizējo krāšņumu,” LETA izteicās LZA prezidents Ojārs Spārītis. Viņš gan piebildis, ka te ir jādomā par elektroapgādi, siltumapgādi, ventilāciju, higiēnu, skatuves darbināšanas mašinēriju, ugunsdrošību, cilvēku evakuāciju. “Nezinu, vai projekta virzītāji līdz galam apzinās, kas tas ir par darbu, un vai līdz 20.septembrim, kas iecerēts kā koncertzāles atklāšanas datums, izdosies ar visu tikt galā,” teica Spārītis.

Laikraksts “Diena” ziņo, ka koncertzāles nomas tiesības Millera koncertaģentūrai esot uz desmit gadiem. Spārītis uz laikraksta vaicāto, kāpēc tās iedotas tieši Millera aģentūrai, atbildējis, ka viņš vienīgais par šīm telpām esot izrādījis interesi.

Spārītis arī norādījis, ka Milleram pirms nomas līguma noslēgšanas bijis jāsavāc pietiekami daudz pierādījumu, ka uz viņa plāniem var paļauties.

Ja izdosies atjaunot koncertzāli „Rīga”, tās būs labākā dāvana, ko Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta var saņemt 2014.gadā, saka Spārītis. Šī koncertzāle ir daļa no atdzimstošā Centrāltirgus, Spīķeru rajona un Maskavas priekšpilsētas kultūras mantojuma.