FOTO: Kijevā 26 bojāgājušie (papild.)

Opozīcijas līderi paziņo – neatkāpsimies no Neatkarības laukuma

Kijevā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 26 upuriem, trešdien pēcpusdienā BBC paziņojusi veselības ministra pienākumu izpildītāja Raisa Bogatirjova.

Desmit no šiem mirušajiem ir Iekšlietu ministrijas darbinieki, pārējie – protestētāji.

No rīta tika ziņots par 25 bojāgājušajiem Kijevā, vēlāk TV “espreso” un ziņu aģentūras vēstīja, ka Hmeļņickā snaiperis nogalinājis kādu sievieti.

Kijevas slimnīcās ievietoti 263 sadursmēs cietuši demonstranti un 342 likumsargi, pavēstījusi Ukrainas veselības aizsardzības ministra pienākumu izpildītāja Raisa Bogatireva.

“No 388 pilsoņiem, kuri vērsās pēc medicīniskās palīdzības, hospitalizēti 263 masu akcijas dalībnieki, no tiem aptuveni 160 atrodas smagā stāvoklī, guvuši vidēji smagus vai ļoti smagus ievainojumus,” pavēstīja ministra pienākumu izpildītāja.

Medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama arī 371 likumsargam, no kuriem hospitalizēti 342 cilvēki, ziņo LETA/Interfaks.

Kijevā 25 bojāgājušie, dzīvību zaudē žurnālists

Kijevā nekārtību gaitā, kas ar jaunu sparu atsākās otrdien, dzīvību zaudējis laikraksta “Vesti” žurnālists Vjačeslavs Veremijs, trešdien vēsta Piektais telekanāls. Aktīvisti sociālajos tīklos ziņo, ka žurnālista nāves iemesls ir šautas brūces, vēsta LETA/Korrespondent.net. Nekārtībās Kijevā otrdien un naktī uz trešdienu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 20 cilvēku, tomēr precīzs upuru skaits pagaidām nav zināms.

Tikmēr “SkyNews”, atsaucoties uz Ukrainas veselības ministru, ziņo, ka bojāgājuši 25 cilvēki. Skaidrs, ka precīzu datu par nogalinātajiem un ievainotajiem šajā ielu cīņu laikā nav.

“Ātrās palīdzības slimnīcā nomiris laikraksta “Vesti” žurnālists Vjačeslavs Veremijs. Viņu pie Miķeļa laukuma izvilka no taksometra. Piekāva un iešāva krūtīs. Atceros viņu no avīzes “Gazeta po Kijevski” laikiem. Viņam palika dēls Maksims, četrus gadus vecs,” raksta kāds bojāgājušā kolēģis.

Žurnālists nule kā atgriezies darbā pēc slimības atvaļinājuma, apliecināja laikrakstā “Vesti”. Pirms mēneša 20.janvārī sadursmju gaitā Gruševska ielā viņam traumēta acs, un viņš daļēji zaudējis redzi.

Nekārtībās Kijevā otrdien un naktī uz trešdienu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 20 cilvēku, vēsta ziņu aģentūra “Interfax Ukraina”.

Atbilstoši Ukrainas Iekšlietu ministrijas datiem otrdien un trešdien dzīvību zaudējuši deviņi milicijas darbinieki. Veselības aizsardzības ministrija ziņoja, ka otrdien līdz plkst.23 dzīvību bija zaudējuši 11 masu protestu dalībnieki, bet 114 cilvēki tikuši hospitalizēti.

Tomēr nakts laikā pienāca ziņas par vairākiem bojāgājušajiem protestētāju rindās. Dažu līķi atrodas Miķeļa klosterī, kur ir izvietots lauka hospitālis.

Ievainoto skaits atbilstoši dažādām aplēsēm svārstās no dažiem simtiem līdz tūkstotim cilvēku.

Deg arodbiedrību nams Kijevas centrā, bet ugunsdzēsēji laista valsts konservatorijas ēkas sienu, lai neaizdegas arī tā.

Tikmēr protestētājus Maidanā nomaina jauni spēki, kas ierodas citiem Ukrainas rajoniem – no austrumukrainas, no Ļvovas un citurienes, ziņo BBC.

Protestētāju līderi no Maidana skatuves trešdienas rītā aicina Ukrainas iedzīvotājus nedoties uz darbu, bet nākt talkā Maidanam, ziņo TV “espreso”. Arī pareizticīgo baznīcas mācītājs, kurš ieradies Maidanā, aicina jaunos puišus, kuri sēž Kijevas kafejnīcās un dzer alu, nākt talkā Maidanam, nevis noskatīties, kā protestētāji noasiņo.

Kijevā trešdien uz visu dienu joprojām apturēta metro satiksme. Varasiestādes skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, bažījoties par iespējamiem teroraktiem.

Metro satiksme tiks atsākta, tiklīdz situācija būs normalizējusies. Šoferi tiek aicināti atturēties no braucieniem ar vieglajām automašīnām, it īpaši pilsētas centrā un tā tuvākajās apkaimēs.

Janukovičs: opozīcijas līderiem jāstājas tiesas priekšā

Opozīcijas līderi, aicinot cilvēkus ķerties pie ieročiem, ir pārkāpuši robežu un viņiem par to ir jāstājas tiesas priekšā, kas tad noteiks viņiem soda mēru, trešdien paziņojis Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.

“Viņi pārkāpa robežu, kad aicināja cilvēkus pie ieročiem. Tas ir kliedzošs likuma pārkāpums. Un likumpārkāpējiem ir jāstājas tiesas priekšā, kas viņiem noteiks soda mēru. Tā nav mana iegriba, tas ir mans kā konstitūcijas garanta pienākums – nodrošināt valstī mieru, pilsoņu mieru un taisnīgumu attiecībā uz ikvienu,” teikts prezidenta paziņojumā.

Viņš arī aicināja opozīcijas līderus nekavējoties norobežoties no tiem radikālajiem spēkiem, kas ir izprovocējuši asinsizliešanu un sadursmes ar likumsargiem.

Prezidenta administrācijas pārstāvis: nekavējoties nolikt ieročus

Ukrainas prezidenta Janukoviča administrācijas pārstāvis Andrejs Portnovs pieprasījis, lai protestētāji visā valstī nekavējoties „noliek ieročus un padodas”, ziņo BBC.

“Šodienas likumpārkāpumiem ir sevišķi smagu noziegumu pazīmes. Ieroču, iekšlietu sistēmas vienūbu un telpu sagrābšana, kā arī citas darbības ir stingri jāsoda ar visu likuma bardzību,” teikts Portnova paziņojumā.

„Sabiedriski bīstamas darbības tiks sodītas visstingrākajā veidā. Aicinām, visus, kuri ir veikuši šos noziegumus, nodot ieročus un tādējādi izbēgt no stingrākā soda,” teikts prezidenta administrācijas paziņojumā.

Pasaules reakcija

ASV valdības pārstāvis Džejs Karnijs paziņojis, ka Savienotās Valstis ir šokētas par vardarbību Kijevā un pieprasa Ukrainas prezidentam Janukovičam nekavējoties atjaunot sarunas ar opozīciju un pārtraukt uzbrukumu protestētājiem. ASV nosoda vardarbību, lai kura pretinieku puse to izmantotu, un aicina jau šodien atjaunot dialogu ar opozīcijas līderiem.

ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Paijets sarunā ar Ukrainas Ārlietu ministriju norādījis, ka „no šā brīža ASV Janukoviču uzskata par galveno atbildīgo par notiekošo valstī”, ziņo UNIAN.

Viņš apstiprināja, ka šodien Janukovičam notikusi saruna ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, taču atteicās sīkāk paskaidrot, ko viņi pārrunājuši.

Savukārt Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts savā tviterkontā paziņojis, ka Eiropas Savienība nekavēsies piemērot sankcijas pret tām personām, kuras vainojamas vardarbībā Kijevā. Viņam piebalsojis arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmaijers, kurš norādījis – Eiropas Savienība pēc šodienas notikumiem varētu pārskatīt savu “atturīgo pozīciju” par piemērojamām sankcijām pret Ukrainas amatpersonām.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess paziņojis, ka abām pretstāvētāju pusēm Kijevā ir jāpārtrauc sadursmes, jo ikviens jauns solis rada jaunu vardarbību un upurus. „Tiem, kuriem rūp savu līdzpilsoņu dzīve un savas valsts nākotne, ir jārod risinājums krīzei bez bruņumašīnām, ieročiem un Molotova kokteiļiem,” teicis Ilvess.

Ukrainas Pareizticīgās baznīcas galva, Kijevas un Krievijas – Ukrainas patriarhs Filarēts aicinājis valsts prezidentu, opozīcijas līderus un sabiedriskos aktīvistus nolikt malā apvainojumus un nekavējoties atjaunot pārrunas, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu.

„Kijevas centrā līst asinis, ir smagi ievainotie un nogalinātie. Baznīca ne reizi vien pēdējo trīs mēnešu laikā atkārtojusi trīs lietas, kas nepieciešamas, lai izkļūtu no krīzes – pārtraukt vardarbību, visu pušu rezultatīvs dialogs, politiskais kompromiss. Tā vietā notiek vardarbības eskalācija, dialogs nenes pozitīvus rezultātus, bet notikumi liecina, ka nav vēlēšanās atrast savstarpēju sapratni,” uzsvēris baznīcas galva.

Viņš atzīmē, ka baznīca politiķu, valsts un sabiedrības darbinieku vietā nevar izvest Ukrainu no krīzes.

Prezidents pie tautas nenāk

Kamēr Kijevas centrā norisinās kaujas un iet bojā cilvēki, no Kijevas Borisopoļes lidostas gaisā pacēlies prezidenta Viktora Janukoviča laineris, ziņoja „5.kanāla” žurnālists Andrejs Kovaļovs. Jāpiebilst, ka vakarā “5.kanāls” no ētera ir atslēgts.

Lidmašīna izlidojusi jau dienas vidū, kurp – tas nav zināms, tviterī paziņoja žurnālists. Lidostā arī ir paaugstināta drošības kontrole, kas pamatota ar terorisma draudiem.

Otrdien Janukovičs ne reizi nav uzstājies un sazinājies ar opozīcijas pārstāvjiem, vēsta TV “espreso”. Viņš nav sazinājies arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, kuri mēģinājuši sazināties ar Ukrainas galvu.

Tāpat ar Janukoviču otrdien centies sazināties Ukrainas parlamenta vadītājs Ribaks, bet arī viņam nav izdevies uzzināt prezidenta domas par notiekošo.

Jau ziņots, ka otrdien vakarā, izmantojot bruņutransportieri, Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienības “Berkut” kaujinieki sāka uzbrukumu Kijevas neatkarības laukumā izvietotajai opozīcijas aktīvistu galvenajai nometnei, ziņo LETA/AFP.

Bruņutransportieris ietriecās vienā no barikādēm, kas nosedz pieejas laukumam, un pēc tam triecienā devās “Berkut” kaujinieki, kas pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus un trokšņa granātas.

Savukārt barikāžu aizstāvji bruņutransportieri un miličus, kas uzbrukumu sākuši no vairākām pusēm, apmētāja ar tā dēvētajiem Molotova kokteiļiem.

Faktiski Kijeva kļuvusi par slēgtu pilsētu, jo transports uz pilsētu tiek kontrolēts, arī pārvietošanās par Kijevu nav iespējama, jo metro ir slēgts.

Sadursmēs otrdien Kijevā līdz dienas vidum bija nogalināti deviņi cilvēki, ziņo BBC. Vēl 150 protestētāji esot ievainoti. Opozicionāri apgalvo, ka uz demonstrantiem šauts ar kaujas patronām, bet BBC ziņo, ka no parlamenta ēkas rajona aiznests miruša demonstranta līķis bez galvas.

TV “espreso” Sarkanā Krusta brīvprātīgais pastāstīja, ka cilvēkam galvu saspiedis smagais auto, bijušas gan šautas, gan durtas brūces. Arī sirdslēkmes piemeklējušas tos, kas bijuši tā saucamā antimaidana pusē. Brīvprātīgais norādījis, ka cietušie un nogalinātie ir pretinieku abās pusēs.

Otrdienas vakarā Kijevas Neatkarības laukumā, kur bija pulcējušies ap 20 000 cilvēku, opozīcijas līderi Vitālijs Kļičko un Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka neatkāpsies no laukuma par spīti “Berkut” kaujinieku uzbrukumam. Viņi arī aicināja prezidentu Janukoviču un varas pārstāvjus nelietot ieročus pret mierīgiem iedzīvotājiem un neizliet nevainīgu cilvēku asinis Ukrainas galvaspilsētā.

Laukumā, ko ielenkusi milicija, “Berkut” kaujinieki, atrodas arī sievietes. 

Ka laukuma “tīrīšana” saskaņota ar prezidentu Viktoru Janukoviču, kļuva skaidrs pēc paziņojuma – ar opozīciju viņš tiksies tikai pēc Neatkarības laukuma atbrīvošanas.

Protestētāju un milicijas sadursmes sākās pēc tam, kad Augstākās Radas spīkers Vladimirs Ribaks otrdien atteicās reģistrēt lēmumprojektu par atgriešanos pie Ukrainas Konstitūcijas 2004.gada redakcijas, ziņo BBC.

Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienības “Berkut” kaujinieki otrdien sāka uzbrukumu Neatkarības laukumam Kijevas centrā, kur atrodas opozīcijas aktīvistu galvenā nometne, no notikumu vietas ziņo tīmekļa ziņu vietnes NBN korespondents.

Specvienība “Berkut” otrdienas pēcpusdienā pārrāva opozicionāru uzcelto pirmo barikādi. Uz bēgošajiem opozicionāriem no mugurpuses tika raidītas gumijas lodes, ziņo UNIAN. “Berkut” kaujinieki jau nonākuši pie Maidana pēdējās barikādes.

Kijevā otrdien tika apturēta visa metro darbība, ierobežota arī autotransporta iebraukšana Kijevā. Vēlāk naktī tika atslēgta elektrība Neatkarības laukuma rajonam, kur liesmoja tikai protestētāju sakrauto autoriepu aizsargvalnis.

Opozīcijas pārstāvji aicināja protestētājus uz Neatkarības laukumu par spīti “Berkut” uzbrukumam, lai aizstāvētu savus mērķus un idejas. Cilvēki ir satriekti, ka bruņoti kareivji uzbrūk protestētājiem gaišā dienas laikā, tur atrodas arī sievietes un bērni. No Neatkarības laukuma skatuves skan aicinājumi: “Kijeva, celies! Kijeva, celies!” 

Opozīcijas pārstāvji aicina kijeviešus uz Neatkarības laukumu, lai piedalītos mierīgā protesta demonstrācijā pret prezidenta Janukoviča varu. No skatuves protestētāji paziņoja, ka neviens neuzbruks miličiem, bet mierīgi stāvēs savās pozīcijās. “Mēs neuzbrūkam, mēs aizstāvam mierīgus cilvēkus, mēs aizstāvam savu tēvzemi,” paziņoja opozīcijas runasvīrs.

Vakarā kļuvis ziņams, ka Iekšlietu ministrija izsludinājusi milicijas mobilizāciju pie Neatkarības laukuma. 

Neatkarības laukumā Kijevas centrā ieradīšoties Ukrainā rezidējošie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki, no protestētāju galvenajā nometnē uzslietās skatuves otrdien paziņojis parlamenta deputāts Sergejs Soboļevs, kurš pārstāv opozīcijā esošo partiju “Batkivščina” (“Tēvzeme”).

“Pēc stundas šeit ieradīsies visu Eiropas valstu vēstnieki, lai tiktos ar Maidana vadību,” pavēstīja Soboļevs.

Vienlaikus viņš vērsās pie visiem Kijevā dzīvojošajiem vīriešiem, aicinot arī doties uz Neatkarības laukumu, lai piedalītos opozīcijas nometnes aizstāvēšanā.

“Pietiek skatīties televizoru! Šeit, Maidanā, izšķiras jūsu bērnu un mazbērnu nākotne,” uzsvēra deputāts.

(Tiešraidi varat skatīties šeit)

Ribaks sola Janukoviča tikšanos ar opozīciju trešdien

Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Ketrīna Eštone nosodījusi vardarbību Kijevā, teikts viņas paziņojumā.

Savukārt Ukrainas parlamenta Augstākās Radas priekšsēdētājs Vladimirs Ribaks preses konferencē otrdien paziņoja, ka prezideta Janukoviča tikšanās ar opozīcijas līderiem notiks trešdien dienas pirmajā pusē.

Ribaks arī teica, ka trešdien parlamentam jāizstrādā vairāki lēmumprojekti, kas tiks pieņemti ceturtdien kārtējā sēdē.

Uz žurnālistu precizējošu jautājumu, vai ir normāla tāda situācija, ka valstī iet bojā cilvēki protesta akcijās, bet prezidents tikai pēc dienas gatavojas tikties ar opozīcijas līderiem, Ribaks atbildēja: “Domāju, ka viņš patlaban strādā.” Pēc šiem vārdiem brīfingā atskanēja smiekli un žurnālistu replikas.

Ribaks arī izteica līdzjūtību visiem bojāgājušo tuviniekiem, ziņo UNIAN.

Tieslietu ministre: Opozīcijas līderi ir personīgi atbildīga par vardarbību

Ukrainas tieslietu ministre Jeļena Lukaša atbildību par vardarbības eskalāciju otrdien prasa no opozīcijas politiķiem un aicina nekavējoties sēsties pie sarunu galda, ziņo UNIAN. 

Lukaša paziņojusi, ka opozīcijas pārstāvji esot pārkāpuši panāktās vienošanās par politiskās krīzes noregulēšanu valstī, informē Ukrainas prezidenta preses dienests. “Protests, kuru vēl vakar opozīcija pieteica kā miermīlīgu akciju, šodien sākās ar atklātu bruņotu ekstrēmistu pretstāvi. Opozīcja ignorēja prezidenta Viktora Janukoviča un Eiropas Savienības, ASV un Krievijas līderu aicinājumus konflikta mierīgā noregulējumā,” paziņojusi tieslietu ministre.

“Opozīcijas līderi šodien ir personīgi atbildīgi par situācijas saasinājumu. Viņu rīcība apdraud Ukrainas nākotni un pilsonisko mieru,” teica Lukaša.

Jau ziņots, ka cilvēki otrdien ieradās pie Ukrainas parlamenta, lai sekotu līdzi Augstākās Radas lēmumam par konstitucionālajām reformām. Tomēr parlaments bija milicijas ielenkts un mierīgos protestētājus nelaida tālāk.

Likumsargi pret protestētājiem lika lietā gumijas lodes un dūmu granātas, bet demonstranti miliču virzienā meta akmeņus un “Molotova kokteiļus” un aizdedzināja divas kravas automašīnas “Kamaz”, cenšoties piekļūt tuvāk parlamenta ēkai. Demonstranti arī ielās dedzina riepas. Tāpat opozicionāri ieņēmuši valdošās Reģionu partijas biroju Kijevā.

Ukrainas Iekšlietu ministrija informē, ka sadursmēs ievainoti trīs likumsargi.

Aptuveni 20 000 galvenokārt miermīlīgi noskaņotu demonstrantu otrdien devās gājienā no Neatkarības laukuma uz parlamentu, pieprasot balsojumu par virkni reformu, kuru mērķis ir samazināt Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras. Demonstranti pieprasa atjaunot 2004.gadā pieņemto konstitūciju, kas ierobežotu prezidenta mandātu, bet paplašinātu parlamenta pilnvaras.

Opozīcijas līderi iepriekš bija paziņojuši, ka plānota “miermīlīga ofensīva” parlamentam, lai pastiprinātu spiedienu pret likumdevējiem. “Mēs ceram, ka vairākuma deputāti atzīs, kas viņiem jādara, un ļaus notikt balsojumam par konstitucionālajām izmaiņām,” uzsvēra opozīcijas partijas “Svoboda” (“Brīvība”) līderis Oļegs Tjagņiboks.

Iecerētā parlamenta sēde otrdien nesākās noteiktajā laikā. Janukoviča partijas deputāti opozīcijas līderiem pārmet atteikumu piedalīties sarunās, tā vietā izvēloties iesaistīties demonstrācijās.

Pirmdien spēkā stājās amnestijas likums, kas paredz, ka uz protestu laikā arestētajiem aktīvistiem tiks attiecināta amnestija. Aptuveni 234 demonstrantiem, kuriem, pateicoties amnestijas likumam, apsūdzības atceltas, draudēja līdz pat 15 gadu cietumsods. Amnestijas likums spēkā stājās pēc tam, kad protestētāji svētdien Kijevā atbrīvoja pilsētas domes ēku, kuru bija okupējuši ilgāk nekā divus mēnešus, kā arī citas sabiedriskās ēkas.

Pirmdien Berlīnē arī aizvadīta Ukrainas opozīcijas līderu un Vācijas kancleres Angelas Merkeles tikšanās, kuras laikā Ukrainas pārstāvji lūdza noteikt sankcijas Janukovičam un viņa finansiālajiem atbalstītājiem, kā izteica lūgumu pēc “finanšu palīdzības, lai pārvarētu krīzi”.

Merkele apliecināja, ka Vācija un Eiropas Savienība (ES) darīs visu, cenšoties panākt “pozitīvu [Ukrainas krīzes] iznākumu,” kā arī aicināja likumdevējus turpināt reformu ieviešanu.

Krīze Ukrainā sākās novembra beigās, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu. Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku – kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.

Opozīcijas līderi svētdien, uzrunājot protestētājus Kijevas Neatkarības laukumā, uzsvēra, ka Janukovičam ir jāatsakās no savām diktatora pilnvarām un jāļauj opozīcijai izveidot valdību, kas būtu neatkarīga no viņa.

Gaidāms, ka otrdien parlamenta sēdē Janukovičs varētu nosaukt savu kandidātu premjera amatam. Janukoviča izvēle parādīs, cik tālu viņš ir gatavs piekāpties opozīcijai.

(papildināta ar jaunākajām ziņām)