DP norāda uz iespējamiem valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumiem Valsts kancelejā

DP izņēmusi datu nesējus, uz kuriem bija norādes par informācijas klasifikācijas pakāpi “Dienesta vajadzībām”

Drošības policija (DP) lūgusi Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izvērtēt, vai Valsts kancelejā (VK) nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi, aģentūru LETA informēja Drošības policija.

DP pašlaik izmeklē kriminālprocesu par nopludināto dokumentu, kas saistīts ar aviokompānijas “airBaltic” ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti. Šajā kriminālprocesā kratīšanas veiktas VK direktores palīga starptautiskajos jautājumos Ivara Mēkona darbavietā un mājās.

DP, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar neizpaužamu ziņu izpaušanu, izņēmusi datu nesējus, uz kuriem bija norādes par informācijas klasifikācijas pakāpi “Dienesta vajadzībām”. Taču izņemto priekšmetu apskates laikā konstatēts, ka datu nesējos atrodas arī faili, kas satur dokumentu sagataves ar klasifikāciju “Konfidenciāli” un “Slepeni”, aģentūru LETA informēja DP.

Ņemot vērā, ka datu nesējos, kam ir piešķirta klasifikācijas pakāpe “Dienesta vajadzībām”, nedrīkst sagatavot un glabāt dokumentus ar augstāku klasifikācijas pakāpi, DP nosūtījusi SAB vēstuli, kurā lūdz izvērtēt, vai VK nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi.

DP uzskata, ka minētie iespējamie valsts noslēpumu saturošas informācijas aizsardzības pārkāpumi, kā arī DP pēdējā laikā sāktie kriminālprocesi par neizpaužamu ziņu izpaušanu norāda uz nevēlamām tendencēm valsts amatpersonu attieksmē pret aizsargājamu informāciju.

Nevērīga attieksme pret neizpaužamas informācijas un īpaši valsts noslēpumu saturošas informācijas aizsardzību palielina arī pretizlūkošanas riskus, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar tuvojošos Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, norāda DP.

VK septembra beigās vērsās Drošības policijā par to, kā publiskajā telpā nonācis VK ierobežotas pieejamības atzinums par Flika 10.jūnija investīciju pretenzijā minētajiem prasījumiem. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu, DP 1.oktobrī sākts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

23.septembrī Latvijas televīzijas raidījums “Panorāma” ziņoja, – VK secinājusi, ka valstij varbūt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensācijas maksāšanu Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā. “Panorāmas” rīcībā bija nonācis VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.

Fliks jūnijā iesniedzis premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas Flikam jānogaida pusgads, lai varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai (SM), kura lūgusi viedokli arī VK.

VK uzsver, ka tās sagatavoto viedokli nevar saukt par valdības viedokli, taču dokuments tapis, lai brīdinātu par iespējamām sekām, vēstīja LTV.

VK Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Mēkons dokumentā norādījis, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība Starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu. Saskaņā ar “Panorāmas” rīcībā esošo informāciju šajā gadījumā, kā norādījis VK eksperts, valstij būtu jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju Flikam.

Portāls “pietiek.com” vēstīja, ka VK atzinums par riskiem “airBaltic” akcionāru strīdos ticis nopludināts kā pretsitiens dokumentam, ko VK iesniegusi ģenerālprokuroram un iekšlietu ministram par potenciālu starptautisku tiesvedību Igaunijas uzņēmuma “Wind One” investīciju aizsardzības lietā.

“Panorāma” vēstīja, ka saistībā ar šo kriminālprocesu izsekoti arī vairāki žurnālisti, izpētītas telefonsarunu izdrukas un īsziņas. Latvijas Televīzija (LTV) lūgs tiesībsargājošās iestādes paskaidrot, vai notikusi televīzijas žurnālistu izspiegošana.