Dombrovskis demisionē, neuzskata par iespējamu vadīt jaunu valdību (papild.)

Valsts prezidents cer uz jaunas valdības izveidi vēl šogad

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu paziņoja par atkāpšanos no amata. Viņš preses konferencē pēcpusdienā teica, ka noteikti nav gatavs vadīt jauno valdību.

Lēmumu par atkāpšanos no amata Ministru prezidents pieņēmis tieši tikšanās laikā ar Valsts prezidentu un noliedza, ka to darījis pēc viņa mudinājuma.

Dombrovskis atzina, ka par jautājumiem saistībā ar atkāpšanos domājis pēdējās piecas dienas, kopš Zolitūdes traģēdijas, taču lēmumu pieņēmis tieši tikšanās laikā ar Bērziņu. Viņš noliedza, ka atkāpies prezidenta pamudināts.

Premjers sacīja, ka tādā veidā viņš uzņemas politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē. 

Nepieciešama valdība, kas saņem Saeimas vairākuma atbalstu un kas spēj risināt to situāciju, kas ir izveidojusies valstī, atzina Dombrovskis.

Dombrovskis preses konferencē pēcpusdienā paziņoja, ka ir jānāk jaunai plašai labēji centriskai valdības koalīcijai. Viņš domā, ka, veidojot jauno valdību, jānoņem vecos aizvainojumus un iepriekš savilktās “sarkanās līnijas”. Politiskās konsultācijas par jaunas valdības veidošanu jāuzsāk nākamnedēļ, uzskata Dombrovskis.

Valsts prezidents savukārt paziņojis, ka 4.decembrī sasauc Nacionālās drošības padomes sēdi, kurā lems par Zolitūdes traģēdiju. Prezidents aicina Latvijas iedzīvotājus skatīties uz priekšu nākotnē.

Ņemot vērā to, ka šī nedēļa ir sēru un Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo bēru nedēļa, kā arī respektējot jaunas valdības veidošanas procesa gaitu, kuras laikā Valsts prezidents plāno tikties ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, līdz pirmā sarunu raunda noslēgumam Valsts prezidents aptur jebkādu komentāru sniegšanu par šo tematu. Pēc pirmā sarunu raunda Valsts prezidents informēs žurnālistus par saviem secinājumiem un tālāko attīstības redzējumu, vēsta Prezidenta kanceleja.

„Katram pašam, kas ir bijis iesaistīts visu to izšķirošo lēmumu pieņemšanā, kuri varēja ietekmēt Zolitūdes notikumu gaitu, ir jāizvērtē gan sava politiskā, gan morālā atbildība un jāpieņem lēmums, kā rīkoties tālāk,” uzskata Valsts prezidents.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izvirzītais mērķis esot izveidot jaunu valdību vēl šajā gadā.

LTV raidījumā “Panorāma” trešdienas vakarā kā iespējamie nākamie valdības vadītāji, ko varētu nosaukt prezidents, ir ZZS pārstāvji Jānis Dūklavs, Raimonds Vējonis un Uldis Augulis. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) būtu gatava iesaistīties valdības darbā, uzsver arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Pagaidām gan neesot skaidrs, kāds “būs formāts” sadarbībai, ziņo LETA. Vienlaikus Brigmanis atzīst, ka “valstī ir krīzes situācija” un “būtu muļķīgi, ja ZZS stāvētu malā”. Politiķis uzsvēra, ka ZZS būtu gatava iesaistīties valdības darbā. 

“Vienotības” līderi: bijām informēti par Dombrovska lēmumu

Saeimas priekšsēdētāja un “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa pēc “Vienotības” frakcijas sēdes, kurā piedalījās arī premjers Dombrovskis sacīja, ka gatavos aicinājumu sākt politiskās konsultācijas nākamnedēļ, vispirms ļaujot “apbērēt cilvēkus”.

Viņa uzsvēra, ka šajā situācijā būtu jāveido iespējami plaša koalīcija, kurā tiktu pārstāvēti visi Saeimā esošie labēji centriskie politiskie spēki, kā arī neatkarīgie deputāti. Viņa neparedz iespēju, ka koalīcijas sastāvā varētu darboties “Saskaņas centrs”. Pēc Āboltiņas teiktā, viņa un frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis tika informēti par premjera lēmumu atkāpties pirms viņš to paziņoja publiski.

Savukārt koalīcijas partneriem valdības vadītāja lēmums bijis pārsteigums, teica Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Demiters.

Situācijā, kad uz cilvēku nāves un nelaimes tiek mēģināts spēlēt “politisko futbolu” un mēģināts celt politiskās autoritātes, bija nepieciešams uzņemties politisko atbildību, ko Ministru prezidents Valdis Dombrovskis arī izdarīja, uzskata Saeimas priekšsēdētāja un “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Āboltiņa uzsvēra, ka “Vienotība” arī līdz šim nav vairījusies uzņemties politisko atbildību konkrētās situācijās.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka “Vienotība” turpinās uzņemties atbildību par uzdevumiem, tomēr tālākie situācijas risinājumi nav viņas vienpersonisks lēmums.

Tālāk prezidents nominē jaunu valdības vadītāju, Latvijas Radio teica Āboltiņa, un “Vienotība” būs jaunās valdības sastāvā.

Esošā koalīcija varētu būt par pamatu arī nākamās valdības veidošanā, uzskata “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš norādīja, ka paziņojums par atkāpšanos bija vienpersonisks premjera lēmums. Laiks rādīs, vai tā bija pareiza rīcība, aģentūrai LETA teica Zaķis.

“Paziņojot par atkāpšanos no amata, premjers Valdis Dombrovskis ar valstsvīra cienīgu rīcību ir spēris soli pareizajā virzienā, lai iedzīvinātu arī Latvijas demokrātijā politiskās atbildības principu, kas ir bezgala svarīgs godprātīgai valsts pārvaldes funkcionēšanai,” komentējot premjera atkāpšanās lēmumu saka Eiropas Parlamenta deputāts, partijas „Vienotība” valdes loceklis Kārlis Šadurskis. Premjera sarežģītā izšķiršanās ir solis, kam jāvairo tautas ticība, ka Latvija grib un spēj atgriezties uz morālē balstītas valsts pārvaldes ceļa.

Politiķi un politologi: Ušakovam jāuzņemas atbildība

Īstā atbildība par notikušo Zolitūdē jāuzņemas Rīgas domes vadībai – pilsētas mēram Nilam Ušakovam (SC) un vicemēram Andrim Amerikam (GKR). Taču pagaidām neizskatās, ka kāds no viņiem gatavotos demisionēt.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) tviterī paziņojis, ka nepiekrīt valdības vadītāja lēmumam, bet to saprot un ciena. Viņa kolēģis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka Dombrovska vārds Latvijas vēsturē jau būs ierakstīts lieliem burtiem. “Un ne šodienas notikumu dēļ. Paldies par darbu!” vēlē Pavļuts.

Rīgas domes vadībai jāpārdomā savi lēmumi un atbilstoši jārīkojas, uzskata Rīgas domes opozīcijas deputāte Baiba Broka (VL-TB/LNNK), netieši norādot, ka abām minētajām personām no amatiem jāatkāpjas. “Biju šokā pēc vakardienas domes ārkārtas sēdes, kad Rīgas būvvaldes vadītājs Vircavs nespēja pārliecināt par būvvaldes darba un būvniecības darbu kvalitāti. Nespēja pārliecināt, ka seko līdzi būvdarbu kvalitātei. Vircavam pat nav vīzijas, kā rīkoties, lai risinātu problēmas būvniecībā,” sacīja Broka.

“Jāseko darbībām no tiem, kas šo vadītāju darbā apstiprināja,” pauda Broka, netieši norādot, ka Ušakovam un Amerikam no amata būtu jāatkāpjas. “Jāseko atbildīgiem secinājumiem, pieņemot darbā vadītāju, kurš nespēj izsekot drošībai un kuram nav redzējuma. Tas norāda, ka ir problēma menedžmentā kopumā.” Broka gan piebilda, ka nav ticams, ka minētās amatpersonas no amata atkāpsies.

Spiediens par atkāpšanos uz Ušakovu un Ameriku patlaban būs milzīgs, tomēr uz premjera Dombrovska rīcības fona tas izskatīsies nokavēti un samāksloti, sacīja politoloģe Iveta Kažoka. Viņasprāt, patlaban neapskaužamā situācijā ir Ušakovs un Ameriks, jo pēc atbildības loka bija daudz tiešāk saistīti ar notikušās traģēdijas prevenciju nekā premjers. “Domāju, ka spiediens uz viņiem atkāpties patlaban būs milzīgs, – vai viņi tam pakļausies, ir cits jautājums,” sacīja politoloģe.

Paziņot par savu demisiju, Dombrovskis atbildības latiņu ir pacēlis ļoti augstu, tādēļ Kažoka neredz iespējas, kā Ušakovs varētu to atkal “noraut lejā”, jo viņam būs jārēķinās, ka katrās priekšvēlēšanās viņam par to atgādinās, proti, ka Dombrovskis, kas attālināti saistīts, atkāpās, bet Ušakovs palika amatā.

“Ušakovs ir tieši politiski atbildīgs par Rīgas būvvaldes darba politisko pārraudzību, tā ir tieši viņam pakļauta, un viņš ir pirmā augstākā amatpersona, kas šai iestādē vispār eksistē, un pēc šādiem kritērijiem viņam būtu jāatkāpjas no sava amata,” uzsvēra politoloģe.

Arī politologs Jānis Ikstens norādīja, ka jautājums par Ušakova un arī Amerika atkāpšanos no amata tagad ir “nākamais jautājums”, jo, ja uz Dombrovska lēmumu raugās nevis kā uz individuālu drosmes aktu, bet kā uz politiskās cīņas elementu, tad patlaban koalīcija un “Vienotība” ir ieguvēji, jo visi skati paveras uz Rīgas domes pusi.

Ikstens pauda, ka arī Rīgas domes amatpersonas nav bijušas savu amatu augstumos krīzes vadības situācijā, līdz ar to jautājums par viņu atkāpšanos ir ļoti pamatots. “Ņemot vērā, ka partiju apvienībai “Saskaņas centrs” tikko mainīta partijas līderība, šāda izšķiršanās būs ļoti smaga,” minēja Ikstens.

Ušakovs neatkāpsies

Tomēr Rīgas mērs Ušakovs sociālajā tīklā Twitter paziņojis, ka nedomā atkāpties. Savukārt valdības vadītāja atkāpšanos viņš vērtē kā “cinisku mēģinājumu nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, nopelnīt pirms nākošajām vēlēšanām papildus popularitātes punktus un valsts grūti risināmos jautājumus uzvelt kādam citam”.

“Kopš ceturtdienas man ir bijuši sekojoši uzdevumi: nodrošināt atbalstu glābšanas operācijai, sniegt palīdzību upuru ģimenēm un cietušajiem, vispusīgi palīdzēt izmeklēšanai, lai vainīgie tiktu atrasti un sodīti un panākt sistēmiskas izmaiņas būvniecības nozarē. Mani atbalstīja pirms 5 mēnešiem vairāk nekā 58% vēlētāji un es neuzskatu, ka viņu intereses būs labāk pārstāvētas, ja es demisionēšu,” raksta Ušakovs.

valdības vadītāja demisiju viņš skaidro ar to, ka Dombrovskis “izmanto situāciju, lai iegūtu popularitātes punktus un atkāptos no valdības vadītāja pienākumiem, saskaroties ar problēmām, kuras viņš nespēj un nevēlas risināt – sākot ar stabilu valdības darbu un beidzot ar “Liepājas metalurga” problēmām, inflāciju, kas saistīta ar eiro ieviešanu, tiesvedībām ar “airBaltic” un daudzām citām problēmām”.

Ciniski, ja Zolitūdes traģēdiju izmanto politisko spēku pārbīdēm

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs (“Tukuma pilsētai un novadam”) atzinīgi vērtē Dombrovska apņēmību uzņemties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē pēc tam, kad nedz ekonomikas ministrs, nedz Rīgas dome, nedz kāds cits atbildīgo ķēdē to neuzņēmās. “Es nedomāju, ka premjers bija beidzamais tajā sarakstā, kam šāda atbildība bija jāuzņemas, bet viņš to izdarīja, un tas ir politiski cienījams solis. Citi saka, ka novēlots, bet es tā neuzskatu, jo netrūka politiķu, kas šādu soli varēja spert agrāk,” pauda Šulcs.

Viņu satrauc tas, ka nav pilnīgi nekādas skaidrības, kāda varētu būt jaunā koalīcija un jaunā valdība, jo pilnīgi nekas nav zināms par Dombrovska sarunu ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Nav zināms, ko un par ko viņi runāja, un tagad viss ir atkarīgs no tā, ko kā nākamo nosauks prezidents. “Visvairāk mani uztrauc tas, vai tiešām politika mūsu valstī nonākusi tik tālu, ka šādu traģēdiju izmanto, lai politiski “pārbīdītu kārtis” valdības līmenī,” pauda Tukuma mērs.

Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs ir šokēts par Ministru prezidenta Dombrovska lēmumu atkāpties no amata un uzskata, ka valdībai vajadzēja turpināt strādāt. “Es esmu šokēts, jo es to nekādā gadījumā negaidīju. (..) Tas, kas notika ar universālveikala jumta iebrukšanu ir šokējoši un traģiski – par to nav šaubu. Bet es neredzu, vai tas būtu pietiekams iemesls, lai valdība šajā brīdī atkāptos,” aģentūrai LETA norādīja Piebalgs.

Viņa skatījumā, valdībai vajadzēja koncentrēties turpināt strādāt un mēģināt vispirms palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri traģēdijā ir cietuši, un viņu ģimenēm. Otrkārt, mēģināt strādāt, lai atrastu, kāpēc tas notika un kuri ir vainīgie. Treškārt, darīt visu, lai nekad tādi gadījumi vairāk neatkārtotos.

Vaicāts, vai premjers ir pieņēmis kļūdainu lēmumu, Piebalgs atbildēja, ka nevar to šādā veidā vērtēt, jo Dombrovska lēmums ir viņa paša politiskā atbildība. Komisārs uzsvēra, ka ir ļoti augstās domās par Ministru prezidentu, bet kā Latvijas pilsonis Piebalgs vēlas nevis valdības krīzi, bet valdību, “kas mani stiprina”.

Nākamā premjera nominēšana ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa kompetence, savukārt Dombrovskis paliks Piebalga favorīts jebkurā gadījumā – gan pie atkārtotas nominēšanas, gan citā situācijā. Nepieciešams panākt, lai jaunas valdības veidošana notiek bez liekas vilcināšanās, skaidroja komisārs.

Dombrovska demisija neiepriecina uzņēmējus

Dombrovska valdības laikā uzņēmēji jau bija sākuši pierast pie stabilitātes, prognozējamības un iesākto darbu pēctecības, biznesa portālam “Norae.lv” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Valdības krišana uzņēmējus neiepriecina, jo vienmēr ir saistīta ar zināmu nestabilitāti un neziņu.

“Zolitūdes traģēdija Latvijas vēsturisko plūdumu sadalīs laikā “pirms 21.novembra” un laikā “pēc 21.novembra”. Retos gadījumos Latvijā redzam politiķus, uzņemoties politisko atbildību demisionēt, šis ir viens no tādiem gadījumiem, un politiskās atbildības uzņemšanās priecē,” norādīja LTRK vadītājs.

Viņš atzina, ka politiski tiek sniegts paraugs arī uzņēmējiem kļūt korporatīvi sociāli atbildīgākiem.

“Ļoti būtiski būs jaunās valdības izvirzītie darbības mērķi un uzdevumi to sasniegšanai. Uzņēmēji sagaida, ka jaunizveidotā valdība virzīsies uz Nacionālā attīstības plāna vadmotīva “ekonomikas izrāviens” sasniegšanu. Uzņēmēji izsaka cerības, ka valdība un parlaments primāri strādās valsts tautsaimniecības izaugsmei,” uzsvēra Endziņš.

Latvijas tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs arī uzskata, ka Dombrovskis nebija pirmais, kam vajadzēja atkāpties. Viņaprāt, bija jāatkāpjas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (RP), ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP) un labklājības ministrei Ilzei Viņķelei (V).

Ministru prezidenta demisija ir vērtējama atzinīgi un tas ir eiropeiski atzīts solis, kā jārīkojas nopietnam politiķim, sacīja bijušais premjers Māris Gailis. “Nepatikšanas valstī ir lielas, un tas ir labs piemērs visiem pārējiem, kas pie saviem krēsliem turas ļoti cieši. Manā valdībā ministri demisionēja, uzņemoties politisko atbildību,” sacīja Gailis.

Viņš izteica cerību, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš vēlreiz aicinās Dombrovski veidot jauno valdību. “Demisija nesagrauj politiķa karjeru, gluži otrādi – tā pierāda, ka politiķim ir stingrs mugurkauls un spēja uzņemties atbildību,” piebilda Gailis.

Aptuveni pirms mēneša, 25.oktobrī, šai Dombrovska vadītajai valdībai apritēja divi gadi. Pirmo reizi Ministru prezidenta amatā Dombrovskis tika apstiprināts 2009.gada 12.martā, otro reizi – 2010.gada 3.novembrī. Savukārt trešo reizi par valdības vadītāju viņš tika apstiprināts 2011.gada 25.oktobrī.

(papildināta ar jaunākām ziņām un viedokļiem)