Muižnieks kritizē Krievijas tiesu varu

Krievijā EP cilvēktiesību komisāra secinājumiem piekrīt, uzskatot, ka situācija patiesībā ir vēl sliktāka

Krievijas tiesu sistēma ir tālu atpalikusi no Eiropas tiesiskuma, paziņojis Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Viņš aicina Krievijas varas iestādes palīdzēt tiesu varai atbrīvoties no apsūdzošā rakstura un aizsargāt tiesas no politiskā spiediena, ko tās izjūt. Interesanti, ka ar komisāra secinājumiem šoreiz ir vienisprātis arī Krievijas varas pārstāvji. 

Muižnieks sagatavojis plašu ziņojumu, kurā izklāstījis savu pozīciju par konstatēto Krievijā, kur viņš pabijis pērnā gada oktobrī un šogad aprīlī, informē Krievijas medijs „Kommersant”.

Muižnieks diplomātiski atzīmē, ka Krievijas pusei esot zināmi panākumi, reformējot tiesu sistēmu, piemēram, būtiski samazinājušies Krievijas pilsoņu iesniegumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), tomēr tas nav pietiekami.

Galvenais secinājums, ko izdarījis Muižnieks, ir – Krievijā vairākumam tiesu lietu ir apsūdzošs raksturs, no kā, viņaprāt, Krievijas tiesu varai iespējami ātrāk jāatbrīvojas. „Attaisnojoši spriedumi tiek uzņemti kā tiesu sistēmas kļūda, to procentuālā attiecība sliecas tuvu nullei. Ja cilvēku aiztur, tad, visticamāk, iesloga, bet pēc tam gandrīz automātiski tiek pagarināts aresta termiņš,” secinājis Muižnieks.

Otrs ne mazāk svarīgs secinājums, ko izdarījis Muižnieks, ir Krievijas tiesu nepietiekamā neatkarība un objektivitāte. Eiropas ombudsmenis atzinis, ka Krievijā par daudz liela nozīme tiesu varā ir prokuratūrai, kas nereti ietekmē aizstāvības pusi un diktē spriedumus tiesai. “Prokuratūrai ir plašas pilnvaras, kas grauj pušu vienlīdzības principu un patiesu sāncensību,” atzinis Muižnieks.

Tiesa, viņš arī atzinis, ka bez prokuratūras uz Krievijas tiesnešiem spiedienu izdara vēl virkne citu – izpildvara un likumdevēji, atsevišķi tiesas prāvas dalībnieki, ietekmīgi ekonomiskie spēki un masu informācijas līdzekļi, kā arī citi tiesneši.

Cilvēktiesību komisārs norāda, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes nemaz nemācās no piedzīvotajām traģēdijām. Viņš kā piemēru min fonda „Hermitage Capital” jurista Sergeja Magņitska nāvi izmeklēšanas izolatorā, jo ieslodzīto apstākļi izolatoros nav uzlabojušies – pēc Krievijas Ģenerālprokuratūras ziņām, 2012.gadā Krievijas cietumos un izmeklēšanas izolatoros gājuši bojā vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku.

Savā ziņojumā Muižnieks norāda arī, ka Ziemeļkaukāzā netiek izmeklētas cilvēku pazušanas.

Komisārs uzskata, ka Krievijai jāveic būtiskas tiesu sistēmas reformas, lai nostiprinātu tiesu varas neatkarību un objektivitāti.

Kā atzīmē portāls „Newsru”, Muižnieka tēlotā aina Krievijas tiesu sistēmā esot zināma pašiem Krievijas tiesu varas pārstāvjiem un likumdevējiem. Turklāt viņi uzskata, ka patiesā situācija esot daudz skarbāka, nekā to attēlojis Muižnieks.

Muižnieks esot izteicies ļoti diplomātiski par Krievijas tiesiskumu, uzskata Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes pārstāvis Sergejs Pašins. „Patiesībā situācija ir daudzkārt sliktāka, bet viss, uz ko viņš norādījis, atbilst patiesībai,” teicis Pašins.