RSU lektors, bakalaura studiju programmas „Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” vadītājs Māris Cepurītis video komentārā stāsta, kā ASV spiegošanas skandāls ietekmē Eiropas un ASV attiecības.
Bijušās Nacionālās drošības aģentūras (NDA) darbinieks Edvards Snoudens atklājis informāciju par NDA īstenotu telefonsarunu noklausīšanos Eiropā un citās valstīs. Papildus tam ASV esot noklausījusies 35 valstu līderu telefonsarunas, tai skaitā Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Brazīlijas prezidentes Dilmas Rosefas sarunas. Tāpat noklausītas arī Brazīlijas, Itālijas un citu valstu lielo uzņēmu vadītāju telefonsarunas.
Šādas ASV programmas publiskošana visvairāk ietekmēs Eiropas un ASV līderu personīgās attiecības, jo šāds solis netiek uzskatīts par draudzīgu. Valstu savstarpējās attiecības šis noklausīšanās skandāls visdrīzāk pārlieku neietekmēs, jo arī citas pasaules valstis veic līdzīga veida izlūkošanu, kā arī sadarbojas ar ASV NDA un Centrālās izlūkošanas pārvaldi specifiskas informācijas apmaiņā, uzskata Cepurītis.
Saprotams, ka pēc šī skandāla valstis daudz vairāk uzmanības pievērsīs savu datu aizsardzībai, jo īpaši par jautājumiem, kas skar Eiropas valstu un ASV attiecības, piemēram, sarunas par ES un ASV brīvās tirdzniecības un investīciju zonas izveidi.
Vienlaicīgi uz valstu līderu personīgajām attiecībām ietekmi atstās tālākās norises ASV, proti, vai Baraka Obamas administrācija būs tā, kas uzņemsies atbildību par šo izspriegošanas programmu, vai visa atbildība tiks novelta uz Nacionālās drošības aģentūru un tās vadītāju Kītu Aleksandru. Pašreizējās norises, kad Obamas administrācija piemin šo noklausīšanos kā sava veida Nacionālās Drošības aģentūras pašdarbību, un Senāta atbildīgās komisijas vadītāja ierosināja sākt plašu NDA darbības pārbaudi, liecina, ka tieši šī institūcija varētu kļūt par grēkāzi.
Komentāri (31)