ASV kongresmeņu dēļ aptur valsts iestāžu finansēšanu (papild.)

Republikāņi un demokrāti nespēj panākt kompromisu, Obamas veselības reforma stājas spēkā

Republikāņi un demokrāti ASV Kongresā pirmdien nespēja panākt kompromisu par nākamao finanšu gadu, kas sākās 1.oktobra pusnaktī, tāpēc pirmoreiz 17 gados ASV tika apturēta federālo iestāžu finansēšana, vēsta “Reuters”.

ASV Senāts noraidījis Pārstāvju palātas pēdējo lēmumu uz gadu atlikt prezidenta Baraka Obamas izstrādātās reformas veselības aprūpes sistēmā, kas bija daļa no federālā budžeta likumprojekta, ziņo LETA/AFP. Līdz ar to reformas stājas spēkā, par spīti republikāņu iebildumiem.

Kongresa abas palātas vairākas dienas izskatīja budžeta likumprojekta dažādus variantus. Taču klupšanas akmens kļuva Obamas izstrādātā veselības aprūpes reforma. Republikāņi uzstāja, lai tiktu iesaldēti šā plāna izdevumi. Pārstāvju palātas apstiprinātajā variantā bija iekļauts labojums, kas veselības reformai atņēma tās galveno sastāvdaļu – obligāto medicīnisko apdrošināšanu no 2014.gada 1.janvāra. Republikāņi nolēma uz gadu atlikt tās stāšanos spēkā.

Turklāt republikāņu ierosinājumi arī paredzēja atcelt nodokli dažiem medicīnas aprīkojuma aparātiem, kas Obamas plānā bija paredzēts, lai finansētu reformu.

Strīdā kongresmeņi aizmirsa par jauna finanšu gada sākumu. Baltā nama budžeta direktore uzdevusi federālajām aģentūrām sākt vērt ciet savas durvis, Kongresam nespējot pieņemt lēmumu par federālo budžetu. Savienoto Valstu valdībai nācies paziņot par pēdējo 17 gadu laikā pirmo daļējo darba apturēšanu.

“Aģentūrām jāsāk izpildīt plāni par slēgšanos sakarā ar līdzekļu trūkumu,” teikts Baltā nama administrācijas un budžeta biroja vadītājas Silvijas Metjū Burvelas paziņojumā. Rīkojums izdots desmit minūtes pirms ASV valdībai oficiāli beidzās nauda.

Burvela aicināja Kongresu pieņemt pagaidu budžetu, kas ļautu valsts iestādēm sākt darbu.

Likumdevēji pēdējās stundas pirms fiskālā gada beigām maz uzmanības pievērsa budžeta jautājumiem, tā vietā strīdoties par to, vai sasaistīt budžeta likumu ar centieniem bremzēt prezidenta Obamas veselības sistēmas reformu.

“Tas ir nevajadzīgs sitiens Amerikai,” divas minūtes pēc termiņa beigām pavēstīja Senāta demokrātu vairākuma līderis Harijs Rīds.

Tagad daudzām valdības aģentūrām nākas apturēt savu darbu, algu izmaksu federālo iestāžu amatpersonām, arī daļai militārā personāla, daļu ierēdņu atlaist bezalgas atvaļinājumos, slēgt nacionālos parkus un apturēt pasu izsniegšanu. Tomēr tādi dienesti, kā gaisa satiksmes kontrole, pārtikas inspekcija un robežapsardze darbu turpinās.

Otrdien ap 800 000 valdības darbinieku nāksies palikt mājās.

ASV valdības darbības apturēšana var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, kas saskārusies ar grūtībām saglabāt pēckrīzes atlabšanu, taču eksperti uzskata, ka šī ietekme būs būtiska vien tad, ja Vašingtonas politiskā paralīze ilgs vairākas nedēļas.

Lielākā daļa biroju būs slēgti, bet valdības pakalpojumi tiks iesaldēti vai samazināti vairumā jomu, aizkavējot arī maksājumus darbuzņēmējiem. Tādējādi tiks samazināta naudas plūsma ekonomikā par vairākiem simtiem miljonu dolāru dienā, analītiķiem uzsverot, ka šī situācija turpinās saasināsies, ja darba apturēšana ieilgs. Tomēr analītiķi norāda, ka valdības funkciju apturēšana īstermiņā kopumā lielu ietekmi uz ASV ekonomiku varētu neradīt.

(papildināta ar pēdējām divām rindkopām)