Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) uzruna Latvijas eiro konferencē
2014. gada 1. janvārī Latvija kļūs par 18. eirozonas dalībvalsti. Latvija kļūs par pirmo eirozonas valsti, kas sekmīgi spējusi tikt galā ar valsts finanšu un konkurētspējas krīzi fiksēta valūtas kursa apstākļos. Tātad Latvija ir ne tikai izpildījusi Māstrihtas kritērijus, bet arī pierādījusi savu spēju tikt galā ar tām pašām problēmām, kuras šobrīd nomocījušas virkni eirozonas valstu.
Savukārt pēc nedēļas jau aprit 10 gadi kopš Latvijas tauta referendumā nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā – toreiz 2/3 Latvijas tautas atbalstīja pievienošanos ES, kas liecināja par nepārprotamu un skaidru atbalstu Latvijas centieniem integrēties Eiropas Savienībā. Šajos desmit gados esam spējuši mācīties no savām kļūdām, uzkrāt pieredzi un nostiprināt Latvijas ietekmi starptautiski – tur būtiskākais ieguldījums bijis Latvijas uzņēmējiem, kuri šajā laikā spējuši izveidot Eiropā un pasaulē atpazīstamus zīmolus.
Veikto strukturālo reformu rezultātā Latvija šobrīd ir starp valstīm ar vislielāko izaugsmes potenciālu ES. Kā nupat atzīmēja budžeta eirokomisārs Levandovska kungs, Eiropas Komisijas monetāro un ekonomisko lietu direktorāts Latviju ir ierindojis starp četrām Centrālās un Austrumeiropas valstīm ar vislielāko izaugsmes un konverģences potenciālu līdz 2022. gadam. Tas ir apliecinājums mūsu paveiktajam ekonomikas sakārtošanā un labu izaugsmes priekšnosacījumu radīšanā, kur būtiska loma ir tieši eiro ieviešanai.
Latvija pievienojas eirozonai laikā, kad tā pārdzīvo dziļāko krīzi tās vēsturē. Tādēļ nav pārsteigums, ka jautājums, ar kuru saskaros visbiežāk, ir kādēļ tieši šobrīd Latvija izlēmusi iestāties eirozonā.
Ja pirms 10 gadiem eirozona bija ekskluzīvs klubs, kurā iestāties vēlējās visi, tad šobrīd valstis ir kļuvušas daudz piesardzīgākas. Un tas ir saprotams – eirozonas krīze, kas ilgst nu jau četrus gadus ir vairojusi šaubas un skeptisku attieksmi pret monetāro savienību.
Tomēr, atbildot uz jautājumu, kādēļ Latvija izvēlējas pievienoties tieši šobrīd, tam, protams, ir virkne praktisku apsvērumu. Taču šoreiz es vēlos uzvērt ko citu, proti – šādās situācijās ir svarīgi spēt atšķirt īstermiņa svārstības no ilgtermiņa tendencēm. Pašreizējā krīze, lai arī cik nepatīkama, ir vien dabiska ciešākas ekonomiskās integrācijas procesa sastāvdaļa.
Globālās konkurences apstākļi nosaka – lai saglabātu konkurētspēju nākotnē, valstīm būs jāveido arvien ciešākas ekonomiskās saites; reģionālā ekonomiskā integrācija ir būtisks priekšnosacījums valstu konkurētspējai nākotnē. It īpaši tas attiecas uz mazām valstīm un īpaši svarīgi tas ir Eiropā, kurā ir daudz relatīvi mazu valstu. Ir ļoti grūti iztēloties, kā sadrumstalota Eiropa ar desmitiem sīku valūtu, un dažādu stratēģiju konkurētspējas celšanai spētu veiksmīgi konkurēt nākotnē. Un tieši tāpēc, ka Eiropas nākotne bez eirozonas nav iedomājama, Latvijas interesēs ir kļūt par monetārās savienības daļu, tādējādi ievērojami uzlabojot savas ekonomiskās izaugsmes izredzes ilgtermiņā.
Taču tikpat svarīgi, kā spēt atšķirt svārstības no tendencēm, ir svarīgi apzināties, ka ciešāka ekonomiskā integrācija ir vien konkurētspējas priekšnosacījums, taču pati par sevi tā negarantē panākumus. Tādēļ, runājot par pašreizējo krīzi, jāatzīst, ka pašos pamatos tā ir konkurētspējas krīze.
Pastiprinātā uzmanība, kas Latvijai tiek veltīta šobrīd, kad tā grasās pievienoties eirozonai, lieku reizi atgādinās par mūsu veiksmes patieso cēloni. Tā nebija taupības politika, bet gan valsts finanšu sakārtošana un strukturālo reformu veikšana, kas ļāva mums atgūt konkurētspēju. Es ceru, ka mūsu pieredze kalpos par iedvesmu un dos jaunu grūdienu sen nepieciešamu reformu veikšanai ES līmenī.
Pirmkārt, runa ir par banku savienības izveidi. Tā ir būtisks priekšnosacījums tam, lai eirozona spētu atgriezties pie veselīgas izaugsmes. Eirozonas banku vājās bilances liedz tām atsākt kreditēšanu. Savukārt, bez kreditēšanas stabilas izaugsmes atjaunošanās ir maz ticama. Banku savienības izveide pārrautu savstarpējās atkarības cilpu starp vājām bankām un parādu nastas nomāktām valstīm.
Otrkārt, runājot par konkurētspējas celšanu ilgtermiņā jāatzīmē, ka plānojam aktīvi aizstāvēt tādu Eiropas konkurētspējai būtisku iniciatīvu straujāku virzību kā vienotā digitālā tirgus izveidi, vienotā tirgus pakalpojumiem pabeigšanu, kā arī brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV un citām partnervalstīm noslēgšanu. Šo iniciatīvu realizēšana pilnā apjomā dotu papildu izaugsmi 7% no IKP apmērā. Šobrīd, kad vairums eirozonas valstu stagnē vai piedzīvo izaugsmi, kas nepārsniedz 1% no IKP, šo iniciatīvu ieviešana nodrošinātu izeju no krīzes, kā arī daudz labvēlīgākus apstākļus ES tālākajai izaugsmei.
Jāpiezīmē, ka vienotā digitālā tirgus paplašināšana un pilnveidošana būs Latvijas prezidentūras ES 2015. gadā viena no prioritātēm.
Jau iepriekš daudz ticis runāts par to, ka eiro ieviešana dos vairākus konkrētus ekonomiskus ieguvumus – stabilāku finanšu vidi, zemākas procentu likmes, zemākas tirdzniecības izmaksas un vienkārši ērtāku dzīvi. Taču, lai arī šie ieguvumi ir būtiski, paši par sevi tie nespēs celt Latvija labklājību skatoties ilgākā termiņā. Tādēļ nav nepareizi sacīts, ka eiro ieviešana nav brīnumlīdzeklis, ar eiro ieviešanu darbs nebeidzas.
Šie ieguvumi paši par sevi neatbrīvo mūs no nepieciešamības turpināt veikt pasākumus, kas stiprina mūsu konkurētspēju un kas nodrošinās labklājības pieaugumu ilgtermiņā.
Divi tuvākajā nākotnē visbūtiskākie izaicinājumi Latvijas konkurētspējai ir eksportspējīgā sektora lomas Latvijas tautsaimniecībā palielināšana, kā arī nevienlīdzības mazināšana.
Ņemot vērā, ka turpmāk tieši produktivitātes pieaugumus būs galvenais iedzīvotāju labklājības pieauguma avots, tad ir īpaši svarīgi nodrošināt apstrādes rūpniecības un citu eksportspējīgo sektoru īpatsvara pieaugumu mūsu tautsaimniecībā. Jo tieši šajos sektoros, produktivitātes pieauguma potenciāls ir vislielākais. Koncentrējot resursus tādu industriju atbalstam, kas spēj ražot un sniegt pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību, ir efektīvākais veids kā nodrošināt kopējā labklājības līmeņa pieaugumu valstī.
Otrkārt, jāmin augstā nevienlīdzība kā būtisks Latvijas konkurētspēju negatīvi ietekmējošs faktors. Latvijā ir viena no valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzību ES un šis apstāklis ir īpaši izcelts 2011. gadā veiktajā Latvijas konkurētspējas novērtējuma ziņojumā. Augstā nevienlīdzība kavē realizēt Latvijas izaugsmes potenciālu pilnā apmērā. Sekojoši, nevienlīdzības mazināšana ir izvirzīts kā viens no NAP mērķiem.
Reaģējot uz šo problēmu, pēckrīzes periodā lielākā daļa resursu tiek koncentrēta tieši nevienlīdzības mazināšanai. Darbs rit pie darbaspēka nodokļu mazināšanas, minimālās algas celšanas, zemāk atalgoto valsts sektorā strādājošo algu celšanas. Tāpat līdzekļi tiek veltīti veselības aprūpes kvalitātes palielināšanai , kā arī dažādu sociālo pakalpojumu uzlabošanai, tādējādi ceļot sociāli vismazāk aizsargātākās sabiedrības daļas dzīves kvalitāti.
Nākamā gada budžeta kontekstā ir panākta vienošanās par minimālās algas celšanu līdz 320 eiro, AAP celšanu līdz 165 eiro, NM celšanu līdz 75 eiro. Taču nevienlīdzības mazināšana nav viena budžeta jautājums. Ja patiesi vēlamies pēc 10 gadiem būt vienlīdzīgāka sabiedrība, tad būs jāveic ieguldījumi izglītībā un veselības aprūpē, jāveido nodarbinātību veicinoša nodokļu politika, kā arī jāturpina pakāpeniska minimālās algas celšana.
Gluži kā jaunā gada iestāšanās bieži vien bez jebkāda racionāla iemesla mēdz kalpot par atskaites punktu kaitīgu ieradumu atmešanai vai jaunas dzīves sākšanai, arī eiro ieviešana zināmā mērā tiek uzlūkota kā iespēja sākt jaunu posmu Latvijas attīstībā, simboliski noslēdzot pēckrīzes jeb atgūšanās posmu.
Taču ir arī zināms racionāls pamats, kādēļ eiro ieviešana varētu sekmēt jauna posma Latvijas attīstībā sākšanos. Krīzes un pēckrīzes perioda pieredze mūs ir novedusi pie vairākām būtiskām atziņām, kas mums būs īpaši noderīgas atrodoties eirozonā. Proti, šī pieredze ir mainījusi mūsu priekšstatu par to, kā valsts sasniedz labklājību un kas ir tās pamatā – reālās darba samaksas pieaugums, kas balstās produktivitātes pieaugumā, budžeta tēriņi, kas nepārsniedz ienākumus un apņemšanās šos noteikumus ievērot pastāvīgi.
Es patiesi ceru, ka eiro ieviešana Latvijai kalpos kā atspēriena punkts kvalitatīvākai un iekļaujošākai izaugsmei nākotnē.
Komentāri (43)
Kristīne 12.09.2013. 16.21
Produktivitāte nav pavisam tieši saistīta ar labklājību, pa vidam vēl ir vajadzīga pietiekami solidāra ienākumu sadale.
15
lindapastare > Kristīne 12.09.2013. 16.23
Izlasi visu rakstu, pirms komentē!
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 16.43
Drīz Briseli par lielo Dzimteni sauksim, bet Latviju par mazo Dzimteni. Drausmas. It kā visi šie Vilki un Dombrovski ir jauni cilvēki, bet tas domāšanas un argumentēšanas stils ir copy paste no sovjetu laikiem. Šie ekonomiskie argumenti par ES un EURO ne ar ko neatšķiras no tiem, kāpēc mums no PSRS ekonomiski izstāties nevajadzēja.
—————————————————————
Šie stagnātiskie banksteru āpši to vien ir darījuši, kā norakuši Latvijas konkurētspēju, pirmkārt jau ar Latvijas demogrāfisku iznīcināšanu, ar ko vispār viss sākas. Tagad šo konkurēt spēju iznīcina galīgi un neatgriezeniski ar EURO ieviešanu, bet paši dzīvo svētā pārliecībā par savu nekļūdīgumu un pareizumu. Un tādi muļķa naivuļi, jaunuļi jopciki no tā pārtiek.
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 16.36
Jā un cik labs ir EURO apmēram šādi.
—————————————————–
reģionālā ekonomiskā integrācija ir būtisks priekšnosacījums valstu konkurētspējai nākotnē. It īpaši tas attiecas uz mazām valstīm un īpaši svarīgi tas ir Eiropā, kurā ir daudz relatīvi mazu valstu. Ir ļoti grūti iztēloties, kā sadrumstalota Eiropa ar desmitiem sīku valūtu, un dažādu stratēģiju konkurētspējas celšanai spētu veiksmīgi konkurēt nākotnē. Un tieši tāpēc, ka Eiropas nākotne bez eirozonas nav iedomājama, Latvijas interesēs ir kļūt par monetārās savienības daļu, tādējādi ievērojami uzlabojot savas ekonomiskās izaugsmes izredzes ilgtermiņā.
——————————————–
Tas spilgti raksturo premjera un visas šīs EURO ieviesēju varzas domāšanu.
0
kristaps_drone > Kristīne 13.09.2013. 11.25
“Drīz Briseli par lielo Dzimteni sauksim, bet Latviju par mazo Dzimteni.” – nē, tas neatbildīs ES labajam tonim, mums par Latviju būs jāsaka šādi: “zeme, kuru pazīstam vislabāk”.
0
inesite15 > Kristīne 13.09.2013. 13.14
Par to EIRO gan – nez kādam %-am no komentu rakstitājiem VISĀ PILNĪBĀ varētu būt skaidrs ( ir smagas aizdomas, ka pat Merkelei, piem., arī būt nevar ), un tas lats jau nu arī neko milzīgi kruta valūta nekur ārpusē nava nevienu brīdi nav bijis.
0
lindapastare > Kristīne 12.09.2013. 16.41
Krix, un tomēr man kaut kā šķiet, ka mūsu izredzes ir daudz labākas nekā, piemēram, grieķiem. Mums vismaz ir aptuveni zināms, kas būtu jādara, lai dzīvi uzlabotu (tiesiskums, produktivitāte u.t.t.). Grieķijā… es pat nezinu, ko tur var izdarīt, pie tāda bezdarba neļaut samazināt algas un/vai štatus. Redzēji tak kā bija – sabiedrisko TV nācās it kā likvidēt un taisīt no jauna, lai apietu debilos likumus un arodbiedrības. Plus vēl nodokļu principiāla nemaksāšana (kas pat nav saistīta ar būt/nebūt situācijām).
Tā ka visu cieņu Dombrovskim un Vilkam. Protams, varēja izdarīt labāk. Bet varēja būt arī daudz, daudz bēdīgāk, ja pie varas tolaik tiktu kāds grieķveidīgs sociķis vai latviešveidīgs gāzētājs.
0
lindapastare > Kristīne 12.09.2013. 16.51
Tādiem kusunokiem nav nekādas nojēgas par to, kas ir cēloņi un kas – sekas. Un nemitīgi jauc visu vienā putrā.
—–
He he, kopš kura laika PSRS tiek uzskatīta par ekonomisku savienību? Pašam kauns nav par tādiem tekstiem?
0
inesite15 > Kristīne 13.09.2013. 13.07
“kristaps_freimanis “Izlasi visu rakstu, pirms komentē! ”
===
Palasīju (izlasīt gan sevi nespēju piespiest). Gari, nekonkrēti un garlaicīgi. Birokrātiskais nekā nepateikšanas stils.”
………………………………………………….
– Patiešām – tur nu gan uz visu galvu slimam jābūt, lai tā MAZĀS ZEMES VEIKSMESSTĀSTA autora garadarbus tālāk par virsrakstiem lasītu :P
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 21.31
To ka lācītis savā runā buldurē 100% Brežņeva stilā var tikai jopcik – putru un cēloņ/seku speciālists nepamanīt.
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 21.28
Interesanti, kopš kura laika ES ir tikai ekonomiska savienība? Tas gan ir jaunums. Lai tajā iestātos mums bija jāveic vesela virkne politisku un sociālu reformu. Un tā arī ir radīta pirmkārt kā politisks projekts, lai samierinātu Vāciju un Franciju, vēlāk piekabinot ekonomiku.
—————————————-
Pat EURO nav ekonomisks, bet politisks projekts, lai ko tur muļķa premjers buldurētu.
——————————————
EURO kā pirmkārt ir politisks projekts atzinuši, gan ECB Dragi, gan Merkele, gan Borozo, par Latvijas peškām nerunājot.
——————————————–
Jopciks – Latvijas putru speciālists.
0
Kristīne > Kristīne 12.09.2013. 17.16
“Izlasi visu rakstu, pirms komentē! ”
===
Palasīju (izlasīt gan sevi nespēju piespiest). Gari, nekonkrēti un garlaicīgi. Birokrātiskais nekā nepateikšanas stils.
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 21.24
Latvijas konkurētspēja pēdējos 5 gados ir uzlabojusies tikai un vienīgi pateicoties algu samazinājumam un demogrāfijas iznīcināšanai, kas neizbēgami nozīmē ārkārtīgi strauju konkurēt spējas kritumu jau tuvākajā nākotnē. Algas jāceļ, bet darbinieku vienalga nebūs, līdz ar to jāceļ vēl vairāk = konkurētspējas kritums jau tā esošajā nekurienē. Citu instrumentu, kā algu samazināšana, lai uzlabotu produktivitāti/konkrētspēju – RIMI/MAXIMA, koku ciršanas un finansu/nekustamo spekulāciju ekonomikā mums nav. Algu palielināšanas šajā ekonomikā = produktivitātes/konkurētspējas kritums.
———————–
Latvijas cēloņ seku speciālists jopciks.
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 16.33
Izlasīju. Rakstā nav ne vārda ne par labklājību, ne produktivitāti. Kā tās tiks sasniegtas un ko tas vispār premjera prāt nozīmē. Tas ir kaut kāds bla, bla, bla bez tēmas ūdens, tipa, kā mēs krīzi esam pārvarējuši un kā mēs nepārtraukti Jauno Gadu svinam, tas ir, visu laiku apņemamies sākt dzīvi pa jaunam.
0
efeja60 > Kristīne 12.09.2013. 21.06
yopcix Krix, un tomēr man kaut kā šķiet, ka mūsu izredzes ir daudz labākas nekā, piemēram, grieķiem. Mums vismaz ir aptuveni zināms, kas būtu jādara, lai dzīvi uzlabotu (tiesiskums, produktivitāte u.t.t.)
=================
Nu ko tu tirs par to produktivitāti, salīdzini produktivitāti Latvijā ar ES produktivitāti un pēc tam salīdzini vidējo algu Latvijā ar ES vidējo algu. Te var pacelt produktivitāti pa 100%, bet algas pacelsies pa 10%. Labklājību var nodrošināt tikai ar streikiem, protestiem un stāšanos arodbiedrībās.
0
lebronj2356 > Kristīne 12.09.2013. 16.33
Labāk vispirms padomā pirms kādam ko iesaki ! LV krīzes iespaidā produktivitāte auga griezdamās, jo daudziem sameta pa n-tiem pienākumiem par to pašu vai nereti mazāku naudu + vēl spieda kā citronus. Pamēģiniet kādu pakalpojumu saņemt vai preci nopirkt – visur rindas kā padomju laikos – nenormāli apgraizīti štati ! Produktīvam darbam ir jābūt, bet tam ir jānāk komplektā ar taisnīgu labumu sadali, nevis vienam sviedri, bet citiem procenti un augļi – LV ir tam ļoti skaidrs piemērs, bet kad ir jāsāk godīgi atlīdzināt MM sākas histēriska kviekšana par to, ka putinot laukā biznesmenīšus ! LV var būt piemērs pacietībai, bet nekādā gadījumā sabiedrības sociālekonomiskam modelim !
0
lebronj2356 12.09.2013. 17.01
yopcix, vai labāk ir šeit, kur nav “debīlas” arodbiedrības, kas neliedz ziviniekiem maksāt 2 santīmi par bundžiņu, pēcāk nekaunīgi karināt makaronus par to ka nepieciešamas investīcijas un visbeidzot investēt dārgos džipos – protams dalīties nav spiesta lieta, bet jāatzīst, ka valdošā mežonīgā, dzīvnieciskā kapitālisma vide ir daudzus aizbaidījusi prom. Un tas, ka nav pilsoniska līdzdalība(ja tāda būtu šaubos, ka Eiro ietu cauri) nav nekas slavējams un labs – tā ir iebiedētas, sanaidotas un nogurdinātas sabiedrības pazīme. Turklāt zemās algas neko citu kā vien darba paaudzes nodzīšanu, bez atražošanas iespējām nenodrošina, kas pēcāk nāks pa pieri atpakaļ tiem, kas to veidoja un tiem, kas to pieļāva !
0
marchaeva 12.09.2013. 23.46
Visu sapratu, bet ko nesapratu ir par nevienlīdzības mazināšanu, kas tieši nupat taču tika pārtraukta kad nepieņēma normālu neapliekamo min – vismaz LVL 100, kā arī nenosakot jēgpilnu minimālo algu – vismaz LVL 300.
Turklāt, ja nefinansē augstāko izglītību un zinātni līdzīgi kā to dara kaimiņu ES valstis, proti vismaz procents no IKP, tad man nav skaidrs par konkurenci vidējā laika griezumā. Kaut kas tur tomēr nerīmē.
9
0
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@marchaeva > marchaeva 14.09.2013. 00.11
Ja mēnesī nevar nopelnīt 300 ls, uzsveru 180 st 300 ls, tad tā ir nevis lga, bet gan fikcija par darba vietu. Tad jāiet reģistrēties par pašnodarbinātu personu vai jāmaina darba devējs. Baidos, ka vairumā gadījumu runa ir par nodokļiem aploksnē, bet pelēā ekonomika ir drauds galvenokārt uzņēmējdarbības kultürai.
0
marchaeva > marchaeva 14.09.2013. 18.24
Kāpēc tad es “pļurkstu”? Varbūt Tu drīzāk esi neaudzināts duriks, kas nav audzināts publiski izteikties?
Lai nu kā – Fui, mežoņiem!
Bet pasaulē dzīvoju reālā, un ļoti labi zinu, ka aiz minimālās algas slēpj nodokļu nemaksāšanu un darba imitāciju.
Es tiešām nesaprotu kas vainas pašnodarbinātā statusam, ja mēnesī pelna mazāk par Ls 300. 9 % no apgrozījuma, un dzīvo laimīgs. Tāpat jau efektivitātes darbā nav.
Savukārt aiz zemā neapliekamā minimuma savukārt maskējas milzīga VID daļa, kas strādā ar zaudējumiem – proti, nodokļos ievāc mazāk, nekā patērē tos savācot. Uzsveru, ka te runa ir par Mazo nodokļu pārvaldi. Līdz ar to paaugstināt neapliekamo minimumu ir acīmredzami izdevīgi, un lūdzu, izsakies pieklājīgi savādāk pats par sevi un savu aprobežotību varēsi turpmāk priecāties.
0
marchaeva > marchaeva 15.09.2013. 22.19
nekā apgarota te nav – LVL 175 uz rokas sanāk uz papīra …, nedaudz matemātikas, un pats redzi ka virs LVL 300 minimālās vien esam. Vai ne tā? Bet tā taču ir ja neapsaukājas, bet mazlet padomā līdz, vai ne?
0
marchaeva > marchaeva 16.09.2013. 23.21
Bet, Ērik… Es taču jau varu vienīgi atkārtoties – vajag mazināt nevienlīdzību, celt neapliekamo minimumu (šobrīd Ls 45/ mēn.) un minimālo algu (šogad Ls 200/ mēn), līdz kaut kam jēgpilnam. Tas viss jau tapa teikts. Cipari arī nosaukti. Diemžēl pagaidām nevenlīdzība tikai palielinās, jo tādi bija lēmumi, un daļēji uzspieda tos RP.
Es domāju, ka tas ir arī dēļ lielās naudas varas LR politikā par ko teica Sprūdžs. Te jāatceras NĪ superzemais nodoklis, as ļauj zemi turēt atmatā, un uzturēšanas atļauju tirgošana par sava mājokļa iegādi (sic!)
Kas netika teikts, ir ka to sliekšņu paaugstināšanu nedarot, ne tikai tiek maskēts statistiski zems darba ražīgums (atvainojos ja kādu aizskāru), bet arī motivēta pie mums zemu atalgota tomēr kvalficēta darbaspēka aizbaukšana. Piem., medmāsas brauks prom un tā tas turpināsies kamēr alga-dzīvokļa-uztura izdevumi puslīdz izlīdzināsies, piem. ar Vāciju. Šobrīd to bremzē tikai nepietekamās Eiropas valodu prasmes.
0
Ieva Aile > marchaeva 14.09.2013. 11.14
Tādas sniegarozes laikam dzīvo paralēlā pasaulē.Drusku painteresējies,cik saņem pašvaldību uzņēmumu vienkāršā darba darītāji,un pēc tam pļurksti!
0
kreëstliv > marchaeva 13.09.2013. 08.36
@sniega_roze
Jūsu priekšlikumos neliela putra. Lai noturētu konkurētspēju, algām nemaz nedrīkst ļaut augt. To vakar savā runā teica pats Dragi. Jūs, savukārt, piedāvājat minimālās algas paaugstināšanu par visai lielu procentu.
Eirozonas vidējā produktivitāte jau ir ļoti augsta, diskusija ir par relatīvo konkurētspēju starp pašām Eirozonas valstīm, kur viena – Vācija – tur ļoti zemas algas, un spiež citām tās mazināt vēl vairāk vai turēt zemas kā Latvijā. Visa ideja ir tajā, ka, lai konkurētu ar Vāciju, cilvēkiem jāstrādā vēl vairāk par vēl mazāku algu.
Nevienlīdzības un nabadzības mazināšanas ietveršana dažu runās vakar, ņemot vērā to, ka visas idejas to darīt atmestas, bija vismaz dīvaina, lai neteiktu vairāk. Rēns tāpat kā Dragi atkal teica kaut ko citu un minēja pretējo, ka Latvijā tā ir liela problēma, un nekas netiek darīts tās risināšanai.
Produktivitāte vienmēr ir zema valstīs ar augstu korupciju, ko gan finanšu ministrs blakus rakstā min kā ne visai būtisku lietu, sak – lai jau zog, tā teikt – aug labklājība vismaz dažiem…
Tāpat visa sociālā politika uz to vērsta, citējot Harold James rakstu “Birth of Fiscal Unions” – An autocratic or corrupt regime has a strong incentive to spend in a way that benefits the elite. Labklājība neaug, ja ar pabalstiem un labumiem apbārsta bagātus cilvēkus, aug emigrācija.
0
Ieva Aile > marchaeva 14.09.2013. 20.32
Tad gudrā,pieklājīgā un apgarotā Sniegaroze,pasaki,kā Tavs ”Ja mēnesī nevar nopelnīt 300 ls, uzsveru 180 st 300 ls, tad tā ir nevis lga, bet gan fikcija par darba vietu. Tad jāiet reģistrēties par pašnodarbinātu personu vai jāmaina darba devējs.”varētu attiekties,teiksim,uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoriem,kuri par 7 diennakšu dežūrām mēnesī saņem 175 latus uz rokas???????????!Vajadzētu likvidēt šīs darbavietas un neattīrītus notekūdeņus laist upē,ja jau neesot efektivitātes?Pieteikties par pašnodarbināto un ņemt notekūdeni attīrīšanai uz mājām?Varbūt esi dzirdējusi,ka pašvaldību uzņēmumi (siltumi,ūdeņi,namsaimnieki) nemaksā nodokļus un maksā algas aploksnēs?
Es parasti tā nereaģēju,bet nu šī te tava acīmredzamā muļķīgā paskvila mani aizvainoja.
0
Ieva Aile > marchaeva 17.09.2013. 16.47
Par neapliekamā minimuma un minimālo algu celšanu man nav nekas iebilstams,bet tas NĪN …ja tur nebūs ierobežojumu par vienīgo mājokli un zemes platībām,kuras apstrādā ne sevišķi turīgi pilsoņi,lai papildinātu savu pārtiku,tad tas būs vēl viens ierocis iedzīvotāju padzīšanai no mājām.
0
Ieva Aile > marchaeva 16.09.2013. 00.33
Tā tik vēl trūka,lai pašvaldības uzņēmums pārkāptu likumu un maksātu algu zem minimālās:D Bet zemu algu automātiski sasaistīt ar efektivitāti un nodokļu nemaksāšanu nav,smalki un pieklājīgi izsakoties,gudri.Ņemam piemēram atkal tās pašas modernās attīrīšanas iekārtas,dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtas,katlumājas,kuras uzbūvētas pēc visiem rietumu projektiem un standartiem.Pašvaldībai jāatpelna būvniecības līdzfinansēšanai ņemtie kredīti,tad nu arī darbiniekiem nemaksā normālas algas,bet iedzīvotājiem ceļ tarifus,bet pat pašu darbiniekiem nav naudas rēķinu nomaksai :D Jau daudzās vietās iedzīvotāji atsakās pievienot savas mājas jaunizbūvētai kanalizācijas sistēmai,jo viņiem tam nav naudas,bet uzņēmumi nevar atpelnīt kredītus,tāpēc nemaksā algas saviem darbiniekiem,jo iedzīvotāji nemaksā par pakalpojumiem,jo viņiem nemaksā normālas algas,jo uzņēmumiem nav …
0