Negadījumu TEC-1, iespējams, izraisījusi darbinieku nedroša rīcība

Stradiņa slimnīcas sprādzienā cietušajam ir smagi veselības traucējumi

Valsts darba inspekcija (VDI) konstatējusi, ka 7.augustā Rīgas 1.termoelektrocentrālē (TEC-1) notikusī avārija, kuras dēļ uz vairākām stundām pārtrūka elektroapgāde daļā galvaspilsētas un smagi cieta ”Latvenergo” meitas uzņēmuma ”Latvijas elektriskie tīkli” darbinieks, varētu būt saistīta ar nedrošu rīcību no darbinieku puses. Tā šorīt intervijā Latvija Radio 1 sacīja VDI Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Baiba Puķukalne.

Šī negadījuma izmeklēšanā VDI piedalījusies uzreiz pēc notikušā. ”Esam pārbaudījuši darbavietu, kur negadījums notika, pieņēmuši liecinieku paskaidrojumus un varam secināt, ka viens no negadījuma iemesliem ir iespējama nedroša rīcība no darbinieku puses,” stāsta Puķukalne, uzsver, ka tas vēl nav slēdziens. ”Vēl pārbaudīsim, vai darba devējs ir darījis visu, lai nelaime nenotiktu, vai darbinieki bijuši pietiekami informēti par darba drošību.”

Kā ziņots, ”Latvenergo” pēc avārijas paziņoja, ka tās cēlonis, iespējams, ir tehnisks traucējums. Izmeklēšanas komisijā ir arī energokompānijas pārstāvis, apstiprināja Puķukalne. ”Līdzko būs iespējams, pieņemsim paskaidrojumus no cietušā, kā viņš juties, vai viņu nebija ietekmējis tajā dienā valdījušais karstais laiks,” papildināja amatpersona.

Savukārt 2.augustā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā notikušā sprādziena izmeklēšanā VDI iesaistījusies kopš piektdienas, 9.augusta, kad saņemta uzziņa par viena cietušā smagajiem veselības traucējumiem. Jau vēstīts, ka slimnīcas galvenajā korpusā izcēlās ugunsgrēks, kura dēļ sprāga vairāk nekā 20 izlietoti skābekļa baloni. Cieta divi slimnīcas darbinieki, kuri guvuši apdegumus.

Puķukalne paskaidroja, ka VDI noskaidros, vai nebija pārkāpumu darba aizsardzībā, kas izraisīja negadījumu, vai darbinieki apmācīti darba aizsardzībā un noformēs savu atzinumu par notikumu. ”Mūsu mērķis nav sodīt kādu, bet noskaidrot cēloni un blakusfaktorus, kas negadījumu veicinājuši, noteikt, vai darba vide bijusi droša,” pauda VDI vadītāja.

Viņa piebilda, ka Stradiņa slimnīcā un citās veselības iestādēs pēc notikušā sākušies uzlabojumi, notiek darba drošības mācības vai analīze, taču finansējums slimnīcām neļaujot darba drošību izcelt risināmo jautājumu augšgalā. ”VDI var mudināt slimnīcas resursu ietvaros risināt darba drošības jautājumus, sevišķi darbā ar bīstamām vielām,” pilnvaru līmeni skaidroja Puķukalne, ”sadarbība notiek. Slimnīcām, kam trūkst finansējuma, esam ļāvuši veikt darbinieku veselības pārbaudes ar garāku termiņu.”

VDI amatpersona uzsvēra, ka darba negadījumu skaits būtiski sarūk, īpaši samazinās darbavietās bojāgājušo un smagi cietušo skaits. ”Mūsu inspekcijās redzam, ka darba devēji daudz noepietnāk izturas pret darba drošību, kaut agrāk nereti neatvēlēja tai pat latu. Pārbaudes būvobjektos, kas uzskatāmi par bīstamām darbavietām, ļoti uzlabojušas situāciju un darba devēju attieksmi. Tomēr novērojam, ka tur, kur ir pārkāpumi darba tiesībās, bieži arī par darba aizsardzību netiek domāts,” stāsta Puķukalne.

VDI vadītāja apstiprināja, ka karstuma periodā ir noteikti nosacījumi gan gaisa temperatūrai birojos, gan citās darba telpās. ”Vasaras svelmē saņemtas daudzas sūdzības, esam devušies uz darbavietām un uzlikuši darbadevējiem pienākumu noteiktā termiņā novērst konstatētos pārkāpumus un nodrošināt atbilstīgu darba vidi,” pauda Puķukalne.

”Pieaug sūdzību skaits par atvaļinājumu nepiešķiršanu, ko arī risinām. Atsevišķos uzņēmumos rodas iespaids, ka darba devēji pat nezina, ka darbiniekiem pienākas atvaļinājums. Vasarā to darba devēji bieži piešķir nelabprāt, taču raugāmies, lai neveidojas atvaļinājumu uzkrājumi. Ir gadījumi, kad darbinieks piecus gadus nav bijis atvaļinājumā. Tad nekavējoties dodam rīkojumu atvaļinājumu kompensēt,” stāstīja amatpersona.