Eiroparlamenta deputāte pārsteigta par lauksaimniecības izaugsmi • IR.lv

Eiroparlamenta deputāte pārsteigta par lauksaimniecības izaugsmi

22
Sandra Kalniete. Foto: Inga Nestere, F64

Kalniete: ražošanas uzlabošanai jāsakārto ceļi un jāizglīto zemnieki

Lauksaimniecībā pārsteidzošā kārtā ir kļuvusi par vienu no vadošajām eksporta nozarēm, intervijā aģentūrai LETA paudusi Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (”Vienotība”), atzīstot, ka iepriekš ne Eiropas Komisija, ne ekonomikas eksperti šādu izaugsmi neprognozēja, bet paredzēja lauku ražošanas nozīmes samazināšanos Latvijā.

“Lauksaimniecība ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām Latvijas eksporta nozarēm, kas ir diezgan pārsteidzoši. Kad iestājāmies Eiropas Savienībā, tad gan no Eiropas Komisijas, gan ekonomiskās ekspertīzes nāca viedoklis, ka lauksaimniecība pamazām zaudēs savu nozīmi, bet faktiski ir noticis tieši otrādi,” atzina Kalniete.

Tomēr deputāte aizrādīja, ka ražošanas efektivitāte Latvijas lauksaimniecībā ir zema, proti, pētījumā noskaidrots, ka mūsu valstī tā no Eiropas rādītājiem atpaliek vismaz četras reizes. Tam esot vairāki iemesli, piemēram, Latvijas lauku ceļi ir nepiemēroti modernai lauksaimnieciskai lielražošanai, jo nespēj turēt traktoru, kombainu un kravas mašīnu slodzi. Kalniete solīja, ka Zemkopības ministrija šo jautājumu risinās.

Kavēklis esot lauksaimnieku nepietiekamā izglītība. Lauksaimniecības izglītība vidējā līmenī Latvijā pašlaik ir ļoti reta, un kamēr tās nebūs, nevar sagaidīt, ka ražošana nesīs atdevi un atbildīs mūsdienu standartiem, vērtē EP deputāte.

“Ja skatās ieguldītā atdevi pret ražošanu, tad skaitļi ir ļoti zemi, mēs esam ieguldījuši neproporcionāli daudz. Skaidrojumi varētu būt dažādi, un lauksaimniekiem tie nepatīk. Domāju, ka mūsu lauksaimniekiem ir jāskatās patiesībai acīs, tas diezgan lielā mērā saistīts ar profesionālo izglītību,” uzskata politiķe.

Iepazīstoties ar saimniecībām, Kalniete novērojusi atšķirību starp augsti izglītotu zemnieku un tādu, kuram nav atbilstīgas izglītības. “Protams, vienmēr ir dabas doti dārgakmeņi, bet tas drīzāk ir izņēmums, nevis likumsakarība,” piebilda deputāte.

Kā rāda nevalstiskā sektora apkopotie dati, pārtikas ražošana un pārstrāde līdz ar kokapstrādi ir vadošās eksporta nozares Latvijā. Kopā ar mašīnbūvi un metālapstrādi tās saražo ap 70% valsts eksporta apjoma.

Jāpiebilst, ka pati Kalniete vēl pirms iepriekšējām EP vēlēšanām kā kandidāte nebija optimistiski noskaņota par lauksaimniecības perspektīvām Latvijā, taču pēdējos gados sniegusi lielu atbalstu Baltijas zemnieku cīņā par līdzvērtīgākiem atbalsta tiešmaksājumiem no Eiropas Savienības budžeta.

Komentāri (22)

Janka, Janic 05.08.2013. 13.22

ar visu to ka Eiropa muusu lauksaimniekus nospiež uz ceļiem mees varam attiistiities , kas zin kaa buutu , ja muusu zemniekiem izraadiitu liidzveertiigu pretimnaakšanu ar veco Eiropu, aciimredzot bijusi veeleešanaas muusu zemnieciibu izniideet?

+4
0
Atbildēt

0

Juris Dzelme 05.08.2013. 15.17

kas tur ko brīnīties- visiem vajag ēst ! tikai tas lauku grūtais darbs ir nenovērtēts un lieli ieguldījumi vajadzīgi …

+4
0
Atbildēt

0

Ravita Blaževica 05.08.2013. 16.03

The potential of Latvian agriculture is naturally good. For a country with enough moisture, moderate seasons and an agricultural tradition, the growth in production (and export) is not more than a matter of meeting the balances between demand and supply in the market economy.

It is a surprise for outsiders maybe, but not for insiders. Still there are question marks about certain sectors within the agriculture like potato growing (will we be eating imported potatoes soon instead of exporting them at all once?) and other. Main obstacle for farmers is the creating the critical mass in the production to get a real foothold in the export markets. It is only the first year that grain co-operations can fill complete ships independently. However, there is hardly export of other agricultural crops because of lack of storage, processing and export tradition (milk products, potatoes, apples, fruits, etc). So my question is: will give the mentioned investments in (very needed) professional (vocational) education and infrastructure lead to other success sectors other than grain and wood? It is the export what counts.

+2
0
Atbildēt

1

    piziks > Ravita Blaževica 05.08.2013. 16.49

    Ebbing, tendence ir pretēja: Latvijas kartupeļi ir labāki, kvalitatīvāki un zemnieki pareizi dara, kas tos vietējam tirgum par velti neatdod un kvalitatīvais Latvijas zemnieku audzējums tiek pārdots citos, naudīgākos tirgos, toties Latvijas patērētājs dabū aizdomīgus kartupeļus tiklab no Zviedrijas, kā no Ēģiptes un Marokas.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu