Ar virtuālu praksi cer mazināt jauniešu bezdarbu

Jaunā virtuālā datorspēle “Virtuālā prakse” varētu padarīt populāras arī inženierzinātnes

Latvijā no kopējā reģistrētā bezdarbnieku skaita gandrīz desmitā daļa ir ekonomiski aktīvi jaunieši. Lai mazinātu šo skaitli, portāls Prakse.lv piedāvā praksi dažādos uzņēmumos veikt virtuāli.

Trešdien šis karjeras portāls kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un vairāk nekā 100 darba devējiem spieda starta pogu datorspēlei „Virtuālā prakse“. Organizatori norāda, ka datorspēle „ir veids, kā risināt tik sasāpējušo jauniešu bezdarba problēmu”.

Virtuālā prakse ir izglītojoša datorspēle jauniešiem, kurā var iepazīties ar Latvijas uzņēmumu darba ikdienu un specifiku, iegūt virtuālu pieredzi reālos uzņēmumos. Spēlē var iejusties dažādu profesiju speciālistu ādā. Tā veidota bilžu un jautājumu veidā, tātad jaunietis var iepazīties ar potenciālo prakses vietu vizuāli un pārbaudīt savas zināšanas par attiecīgo nozari.

Virtuālās prakses iespējas ir ļoti plašas, sākot ar darbu Valsts policijā un beidzot ar izpletņlēkšanu.

Pie projekta strādāts divus gadus, norāda Jānis Logins, portāla Prakse.lv vadītājs. Viņš teic, ka projekta veidošanā ir piedalījušies vairāk nekā 100 uzņēmumi, un cer, ka 2016. gadā projektā piedalīsies 5000 uzņēmumi no Latvijas.

Plānots, ka jau 2014. gadā „Virtuālo praksi” varēs arī veikt kādā no starptautiskajiem uzņēmumiem. Kā piemēru Logins min kādu no Valstrītas bankām Ņujorkā.

Portālā Prakse.lv ir reģistrējušies aptuveni 57 tūkstoši jaunieši un 1900 uzņēmumi, vakances šajā portālā ir mazāk nekā pieprasījums, teic Logins.

Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Jeļena Šaitere teica, ka patlaban jaunieši bezdarbnieki veido 9,1% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita – tie ir 8656 ekonomiskie aktīvie jaunieši. Gandrīz piektdaļa no tiem ir ilgstošie bezdarbnieki, kas nozīmē, ka viņi bez darba ir vismaz gadu. Vidējais jauniešu bezdarba ilgums ir 4,6 mēneši, norāda Šaitere.

Trešajai daļai jauniešu bezdarbnieku ir zems izglītības līmenis – 38% ir ieguvuši vien pamatizglītību. Tāpat viņiem trūkst darba pieredzes vai tā ir mazkvalificētās profesijās. Visbiežāk šādi jaunieši ir bez profesijas un pēdējā darbavietā strādājuši par palīgstrādnieku, veikala pārdevēju vai pārdevēja konsultantu.

Šai jauniešu grupai raksturīga ir valsts valodas un svešvalodu nezināšana, darba tiesību nepārzināšana un nepārdomāta karjeras izvēle.

Lai skolēnus mudinātu lietot „Virtuālo praksi”, tiks rīkots konkurss, kur aktīvākajai klasei dāvinās braucienu uz Norvēģiju, norāda Logins. Savukārt aktīvākajiem jauniešiem ir paredzētas dažādas balvas no uzņēmējiem, kā arī iespēja, ka labākie varēs tikt pie darba vai prakses vietu kādā no uzņēmumiem.

Gan Rīgas Tehnikās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis, gan Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Eņģelis cer, ka projekts liks jauniešiem pievērsties eksaktajām zinātnēm un kliedēs stereotipus par inženierzinātnēm.