Par mazumtirdzniecību 2013.gada maijā
Aizvadīto pāris gadu laikā ar satriecošu regularitāti ir izgāzušās prognozes par eirozonas ekonomikas sarežģījumu ietekmi uz Latvijas saimniecību. Šogad krīze it kā mēģina tuvoties kopā ar pašu eirozonu un ar dažu vietējo darboņu „palīdzību” arī pamanās izkost no mūsu izaugsmes pīrāga kādu gabalu, bet Latvijas patērētāji turpina demonstrēt apbrīnojami noturīgu optimismu darbos un sev raksturīgo flegmatisko īgnumu vārdos, tas ir, sabiedriskās domas aptaujās.
Tātad maijā apgrozījums pret aprīli auga par 2,6% mēneša un 8% gada laikā (izlīdzinātie dati). Maija pieaugums seko aprīļa sarukumam, un šogad kopumā ir svārstījies šaurā diapazonā bez skaidras tendences, un tas seko remdenai pērnā gada izskaņai.
Līdz ar to, ja vien apgrozījums nepalielināsies turpmākajos mēnešos, gada pieaugums saruks līdz 2-3%, jo paaugstinās salīdzinājuma bāze.
Taču acīs krīt arī tas, ka iepriekšējo divu gadu laikā apgrozījumam bijusi kopumā augšupejoša tendence, bet praktiski viss kāpums noticis dažos vasaras mēnešos un tad līkne „gaidījusi” līdz nākamajai vasarai. Varbūt tās ir patērētāju uzvedības izmaiņas, ko pagaidām neuztver sezonālā izlīdzināšana, piemēram, to varētu radīt tūristu un/vai ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju viesošanās, bet tas ir tikai minējums.
Citi makro rādītāji liek domāt, ka mazumtirdzniecības gada pieauguma tempam nevajadzētu izkrist no nu jau ierastā 5-10% diapazona, piemēram, 1.ceturksnī kopējais algu fonds pieauga par 8,8%, un darba tirgus procesiem ir liela inerce, pat ja dažiem eksporta uzņēmumiem vai nozarēm gadās sarežģījumi.
Īpaši labas sajūtas patlaban ir ar mājokļu komfortu saistītu produktu tirgotājiem.
Vairākos desmitos procentu mērojams kāpums mājsaimniecības elektropreču (43,3% gada kāpums maijā, iepriekšējos mēnešos pat vairāk), kā arī mēbeļu un citu mājokļa piederumu (+45,4%) pārdošanā. Ir runa par tipiskām ilglietošanas – ne pirmās nepieciešamības – precēm, tātad daļā sabiedrības darbos, ja ne vārdos paustais optimisms aug strauji. Kategorijā „paklāji, grīdsegas, tapetes un grīdas segumi” apjomi gada laikā ir pat divkāršojušies.
Taču interesanti, ka šogad bremzējas kāpums tirdzniecībā interneta veikalos un caur katalogiem, acīmredzot pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem tuvojas piesātinājuma punktam. Tāpat, šķiet, „tradicionālie” veikali, jo īpaši apģērbu veikali, pieņem konkurences izaicinājumu un spēj labāk sargāt savu vietu nozarē.
Ar dzīvesveida maiņu, kā arī mazumtirdzniecības tehnoloģisko attīstību acīmredzot saistīta sarūkoša pārdošana tirgos. Salīdzinot ar iepriekšējās desmitgades sākumu, tā sarukusi vairakkārt – apmēram sešas reizes.
Vēl viena nozare, kurā apjomi ir tālu zem līmeņa, kāds bija pirms desmit un padsmit gadiem, ir grāmatu pārdošana. Apjomi kopš pērnā gada sākuma stabili, bet ilglaicīgā tendence lejupejoša.
Acīmredzot samazinātā PVN atcelšanai un atjaunošanai nav bijis paliekošas ietekmes, arī te vainojamas tehnoloģiju, dzīves un domāšanas veida izmaiņas.
Kas tirdzniecībā varētu būt noticis jūnijā un kas sagaidāms turpmākajos mēnešos? Atbildēt ir ļoti viegli – nekas īpašs. Eiropas Komisijas publiskotajos datos mazumtirdzniecības noskaņojuma indekss krities no 5,1 punktiem maijā līdz 3,8 punktiem jūnijā, bet tas seko pēc kāpuma no 3,0 punktiem aprīlī un tās nav nozīmīgas izmaiņas (+100/-100 diapazonā). Patērētāju noskaņojums svārstās vēl šaurākā diapazonā.
„DNB Latvijas barometrs” šogad kopumā bijis abpusēji svārstīgs, bet galvenokārt tāpēc, ka ietver dažus vairāk emocionāla rakstura jautājumus. Respondentu vērtējums par savu materiālo situāciju un tās gaidāmajām izmaiņām ir stabils kā klints.
Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts
Komentāri (29)
Ieva Aile 01.07.2013. 08.31
Kāds tur brīnums,arī Talsu jaunievēlēto deputātu pirmais darbs bija palielināt savas algas līdz maksimāli pieļaujamajam līmenim,tad jau atkal varēs sapirkties jaunus mājokļu komforta agregātus un priekšmetus,diemžēl daudziem parastiem darba darītājiem kā 2009.gadā nogrieza algas,tādas palikušas līdz šodienai.
6
lindapastare > Ieva Aile 01.07.2013. 09.52
Tieši tā – “parastiem darītājiem” algas nepaaugstina. Paaugstina tikai labiem darītājiem, pat ja darbs ir parasts.
Nesaprotu šādus ērikus – vai tiešām domā, ka saujiņa deputātu ar saviem tēriņiem spēj ietekmēt statistiku? Pašiem kauns nav par tādu spriest(ne)spēju?
0
dzerkaleliva > Ieva Aile 01.07.2013. 11.59
yopcix – viens Latvijas multi miljonārs/miljardieris pie mūsu neesošo iedzīvotāju skaita ar savu patēriņu, pēc kārtējā krieviem nopārdotā īpašuma/uzņēmuma, Latvijas mazumtirdzniecību spēj pabīdīt par pāris procentiem mēneša laikā, nopērkot mēbēļu iekārtojumu vienai savai muižai, būvmateriālus otrai, iekārtojot sporta halli&tenisa kortus un uzdāvinot pāris poršes savām mīļākajām,
———————
tā kā atdziesti ar tiem darba darītājiem, tie kā grauza palodzes, tā grauzīs
0
dzerkaleliva > Ieva Aile 01.07.2013. 12.15
Protams, ka jācīnā, tikai tā viena IT darbinieka ietekme uz Latvijas mazumtirdzniecību ir 0.00000000000001% no viena Latvijas multi miljonāra ietekmes uz Latvijas mazumtirdzniecību.
Aizej uz SKY Jūrmala pēc 17:00 un paskaties. Par citām vietām un lietām nerunājot. Tā vieta tāda uzskatāma.
0
Ieva Aile > Ieva Aile 01.07.2013. 10.12
yopcix,skatos,tev ar gramatiku tā pašvakāk,kāpēc iedomājies,ka parasts darba darītājs savu darbu neizdara labi?Paņemsim,piemēram,modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.Tu,yopcix,esi kādreiz tādās bijis,redzējis, cik un kādi agregāti tur darbojas?Vari iedomāties,cik zināšanu vajadzīgs,lai nodrošinātu tādu iekārtu veiksmīgu darbošanos ar labi attīrītu ūdeni beigās?Tu esi pārliecināts,ka šīs iestādes darbinieki būtu pelnījuši saņemt minimālo atalgojumu?Vai minimālais atalgojums tomēr nepienāktos tāda darba darītājiem,kur vajadzīgas tikai minimālas zināšanas un prasmes?Ja runājam par statistiku,nav jau Latvijā tikai deputāti vien,kas var paši sev noteikt savas algas.
0
gliters > Ieva Aile 01.07.2013. 09.58
Statistiku varbūt arī neietekmē, bet sagrauj cilvēkiem ticību valsts varai un valstij kā tādai.
0
lindapastare > Ieva Aile 01.07.2013. 12.10
Es varu runāt tikai par IT nozari, kur krīzes gados gandrīz visiem algas samazināja un ļoti daudzus atlaida. Tiem “parastajiem” darbiniekiem algas joprojām nav atgriezušās pirmskrīzes līmenī (zinu tādus). Jā, tos var saukt par uzticamiem darbiniekiem, kas nekad nemaina darba vietas, bet tie tad arī ir tie, kuri cieš visvairāk un kuriem krīze beigsies pēdējiem. Kā noproti – “parasts” darbinieks nav domāts tāds, kas slikti strādā. Nebūt nē – sliktos atlaida pavisam un uzreiz. Runa ir par tiem, kas nemāk savu darbu un savu laiku novērtēt un attiecīgi arī pārdot. Nav jau padomju laiki un nav sociālisms, kur algu pieaugums bija visiem plānveidā, vienā laikā un +/- vienādi liels. Jā – gribētos jau lai priekšnieks pats nāk klāt un piedāvā pielikumu, bet… Nupat viena paziņa, kuru priekšniecība gadu baroja ar solījumiem par algas pielikumu, pēc kārtējās termiņu pārbīdes pateica, ka rīt raksta atlūgumu, un re – uzreiz atradās iespēja solīto iedot.
Vārdu sakot, ir jācīnās.
0
piziks 01.07.2013. 09.23
Ko brīnies, Pēterīt?! Prātīgie cilvēki no Latvijā atlikušajiem un vēl pelnošajiem tērē atbilstoši ienākumiem. Netērē svešu naudu, toties, ja pelna savu un savu tērē, tad pērk linoleju, jo apzinās, ka linolejs visam mājoklim ir labāk par 1 kvadrātmeru parketa “pokazuhai”.
0
dzerkaleliva 01.07.2013. 11.54
Kas to būtu domājis, ka mūsu ražošanas atbalstītāji un patēriņa, kā ekonomikas dzinējspēka noliedzēji, tā priecāsies par mazumtirdzniecības pieaugumu.
————————————————————
Jā, un kur tad palika tēze, par konkurētspēju un iekšējo devalvāciju?
Cik saprotu, tad patēriņš var augt tikai vienlaicīgi ar ienākumu pieaugumu, kas automātiski nozīmē konkurētspējas kritumu. Vai arī mūsu ražīgums būtu dubultojies?
————————————————————
Bet, nu labi, labi aug un augs. Ar EURO augs vēl vairāk, fakts. Būs atkal prieki un nodokļu ieņēmumi. Vēl jau daudz mums ko notirgot, gadiem 10 pietiks.
4
0
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@dzerkaleliva > dzerkaleliva 01.07.2013. 16.31
Maldos, maldos, trīs priedēs nepārtraukti. Visi pārdotie uzņēmumi ir aizgājuši jaunos uzņēmumos, nevis patēriņā un nekustamajos, kas arī ir patēriņš, kā tad. Kādu piemēru varētu? Man zināmie visi ir pretēji. Labākajā gadījumā par pārdotu, ražojošu uzņēmumu muiža nopirkta, sliktākajā vienkārši pāris gadus uzdzīvots. Varu arī uzvārdus minēt, labi zināmus, ja vajag. Mazāk zināmus neminēšu, lai cilvēki tērē, neko citu jau šis režīms neparedz.
0
dzerkaleliva > dzerkaleliva 01.07.2013. 12.12
Kā būs lielas un veiksmīgas īpašumu/uzņēmumu pārdošanas (skats iepriekšējo mēnešu darījumus) tā būs patēriņš & mazumtirdzniecība atkal stratosfērā. Par prieku man, par prieku Tev un, protams, Strautiņam, kurš gan atkal par to būs varen izbrīnīts, bet vienalga sajūsmā.
0
lindapastare > dzerkaleliva 01.07.2013. 16.41
Mēs laikam dažādās vidēs apgrozāmies. Man zināmie personāži ir sastopami investīciju pitch’os (piemēram, TechHub), un tur puse no potenciālajiem investoriem ir tādi – kādreiz savu startup uztaisījuši, to pārdevuši, tagad atbalsta jaunos. Savukārt no “tavas” nometnes es pilnīgi nevienu nezinu, kas būtu pārdevis uzņēmumu un naudu notērējis mantā un izpriecās.
Varbūt tādēļ tu esi pesimists, bet es – optimists? Vides atšķiras.
0
lindapastare > dzerkaleliva 01.07.2013. 13.26
Tu ļoti maldies uzskatot, ka nauda, ko saņem par uzņēmuma pārdošanu, aiziet mazumtirdzniecībā. Absolūti lielākā daļa aiziet vai nu pērkot īpašumus vai arī jaunos uzņēmumos kā riska kapitāls. Tādi cilvēki nesēž uz naudas čupas, lai to vienkārši iztērētu.
0