Jeb veselības sistēmas “izdegšanas sindroms”
Neviens šodien pat neapstrīd faktu, ka Rietumeiropā iedzīvotāju veselībai tiek atvēlēti 6-7% no IKP, Austrumeiropā – 4-6%, bet Latvijā tikai 3%. Neviens neapstrīd to, ka IKP Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir divkārt mazāks nekā Rietumeiropā. Tātad uz katru iedzīvotāju Latvijā solidāri tērē 4-5 reizes mazāk naudas nekā citās Eiropas valstīs. Un mēs jautājam – “kāpēc?”.
Pirmkārt, jau tāpēc, ka Latvijas budžets visos šajos 23 gados ir bijis iespējami sarežģīts ciparu savirknējums, lai būtu necaurspīdīgs. Katrs, kas ieskatās Igaunijas Finanšu ministrijas mājas lapā, var ieraudzīt skaidri saprotamus rimbuļus – cik un kam paredzēts.
Neceriet kaut ko tādu ieraudzīt Latvijas Finanšu ministrijas dokumentos! Latvijā budžeta sastādīšana tradicionāli ir būvēta, koriģējot iepriekšējā gada budžetu. Parasti valsts budžetā ir neliels pieaugums, un šo pieaugumu sarausta, katram resoram piesviežot mazumiņu.
Veselības aprūpes sistēmas problēma ir senajā 1990.gada Ivara Godmaņa valdībā, kad, dalot nabadzības budžetu, Godmanis izlēma – medicīnai pavisam maz, jo ārstus tauta paēdinās.
Tā no 1990.gada medicīna palikusi sērdienītēs. Visas valdības savās deklarācijās apņemas sasniegt veselības aprūpei paredzēto 4,1% vai pat 4,5%, bet piemet iepriekšējā gada budžetam dažus miljonus (proporcionāli mazāk par IKP pieaugumu) un veselības budžets pret IKP gadu no gada slīd lejup. Ja nākamā gada budžeta veidošana būs tikpat ignoranta kā līdz šim, tad ar nelielu pielikumu veselības budžets beidzot būs mazāks par 3% no IKP.
Otrkārt, tas ir tāpēc, ka Latvijas valsts ilgstoši darbojusies pēc vēlēšanu gaidīšanas principa, bet īsteni uzticami vēlētāji Latvijā ir bijuši tikai pensionāri. Šā iemesla dēļ pensijas vienmēr bijušas Latvijas politiķu “svētās govis”. Atcerieties – 2009. gadā valsts sektorā strādājošajiem algas tika samazinātas par 25%, bet pensijas netika aiztiktas. Reālās darba algas kļuva mazākas par pensijām. Šodien visi runā par pensiju indeksāciju, aicina indeksēt pensijas līdz 250 latiem, bet neviens negrasās atjaunot 2008. gada algu medicīnas māsai.
Vidējā medicīnas māsas alga (uz rokas, strādājot vairāk nekā slodzi – Ls 234, vidējā pieredzējušas māsas pamatalga uz rokas ir 176 lati) Latvijā pašlaik ir mazāka ne tikai par šo skaitli, bet arī par vidējo pensiju- 180 lati.
Līdz ar to Latvija ir valsts, kur alga ir mazāka par pensiju. Cerības, ka medicīnas māsas neaizbrauks strādāt uz Norvēģiju par 6-8 reizes lielāku algu, kļūst par utopiju. Es vēlos atgādināt visiem pensiju indeksācijas faniem – ja Latvijas valsts indeksēs pensijas līdz 250 latiem, medicīnai un izglītībai finansiāla pieauguma nebūs.
Treškārt, tas ir politiskās retorikas dēļ. Apzinoties, ka Latvijā ir daži desmiti ārstu, kas pelna vairākus tūkstošus mēnesī (tiesa, ar šādu kvalifikāciju ASV viņi pelnītu 50 tūkstošus dolāru mēnesī), Latvijas politika, publicistika, KNAB tantes un citi izliekas, ka visām medicīnas māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm ar augstāko izglītību un lielu atbildību jāstrādā par naudu, kas ir mazākas par iztikas minimumu (iztikas minimums Latvijā 177 lati, vidējā pieredzējušas māsas pamatalga uz rokas 176 lati). Vēl vairāk – jebkuru mediķu iebildi pārvērš par politisku kampaņu, piemēram, KNAB televīzijas kampaņu pret ārstiem.
Politiskā retorika Latvijā nepieļauj domu, ka līdzekļi ir vajadzīgi nevis mediķiem, bet gan pacientiem, ka lielākā daļa veselības līdzekļu aiziet zālēm, aparatūrai, pārsienamajiem materiāliem, operāciju zāļu iekārtām, slimnīcu gaismai un siltumam, ātrās palīdzības mašīnu detaļām un benzīnam.
Latvijas politiķi ir vidēja gadagājuma cilvēki, kas pieredzi par medicīnu smēlušies galvenokārt gripas laikā vai kalnu slēpošanā, salaužot roku. Atbilstoši tam viņi neuztver veselības pakalpojuma nopietnību – viņi vēl nezina, ka lielāko daļu naudas medicīna tērē vecu cilvēku ārstēšanā. Tieši pēdējos dzīves gados, ārstējot vēzi vai insultu, cukura diabētu vai sirds asinsvadu mazspēju, tiek tērēts vairāk nekā visā mūžā kopā. Gluži tāpat kā vecs cilvēks vēlas ārstēt savu kaiti un dzīvot dažus gadus ilgāk, arī šodienas politiķis agri vai vēlu kļūs vecs, tērēs lielus sabiedriskos līdzekļus savai ārstēšanai. Un tad par to gādās tie, kas tad maksās nodokļus. Latvijas lielākā sāpe ir nepamatoti liels līdzmaksājums, pacientu iemaksa un maksas pakalpojumi, kas kopā medicīnā ienes gandrīz pusi no visiem līdzekļiem.
Latvija nav valsts, kur veselais solidāri maksā par slimo, – Latvija ir valsts, kur pusi naudas jāsagramsta slimajam pašam. Un tā ir reāli Latvijas kā valsts mazspēja.
Sabiedrības veselības globālas attīstības un medicīnas panākumu dēļ strauji pieaug katra individuāla cilvēka dzīves ilgums un sabiedrības iedzīvotāju mūža garums kopumā. Dzīves ilgums kopš 1990. gada ir pagarinājies vidēji par vienu gadu četru gadu laikā (Latvijā vēl straujāk). Sabiedrībā pieaug vecu ļaužu īpatsvars. Veselības aprūpē dominē vecu hronisku kaišu ārstēšana.
Medicīna, ja vien tai ir pietiekami daudz līdzekļu, var pagarināt katra indivīda dzīvi ļoti ievērojami. Katrs indivīds mūsdienās pretendē uz ļoti lielu kopējās naudas daudzumu, lai pagarinātu savu individuālo dzīvi, un neatkarīgi no valsts ekonomiskās bagātības medicīnas sektorā katastrofāli sāk trūkt naudas.
Šeit rodas medicīnas pamatparadokss – jo vairāk naudas tiek ieguldīts veselības aprūpē, jo cilvēki dzīvo ilgāk (sadzīvo ar savu hronisko slimību), jo lielāki resursi vajadzīgi veselības aprūpei. Visās valstīs, kas nonāk šajā ekonomiskās attīstības stadijā, sākas iedzīvotāju strauja neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu un veselības aprūpes finansēšanu.
Valstij patiesībā ir tikai divi uzdevumi – lai iedzīvotāji dzīvo ilgāk un kvalitatīvāk. Latvija patlaban ir izvēlējusies ceļu – lai tie cilvēki ātrāk mirst nost, līdzekļus tērējot relatīvi apšaubāmām kvalitātēm – jaunam VID namam, jauniem elektriskajiem vilcieniem, “Parex” bankas glābšanai utt.
Un tomēr atgriezīsimies pie mūsu pamatuzstādījuma – Latvijas valsts budžets ir sakārtots tā, ka veselībai ir iedota ceturtā daļa līdzekļu par maz. Un neviens netaisās pārskatīt kopbudžeta sastādīšanu, bet papildus piedalīt kaut ko no tā, ko nodokļu maksātāji vairāk samaksā. Tātad valsts budžets 2014. gadā būs par kādiem 100 miljoniem lielāks (Valdis Dombrovskis man privātā sarunā ir teicis, ka 60- 70 miljoni, bet gan jau viņu piespiedīs padalīt kaut ko uz nākotnes rēķina), un visi mēģinās šo naudiņu sadalīt – skolotāju algām, Piebalgas ceļu remontam, jaunajai Gaismas pilij, cietumu atjaunošanai, jauniem krasta apsardzes kuģiem, dalībai olimpiskajās spēlēs un gaidāmajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā.
Par visu pārējo Finanšu ministrijas ierēdņi braši teiks – vairāk iedot nevaram, tad jums kaut kam jāņem nost. Un vēl ar asariņu acīs piebildīs, ka tad jau nāksies noņemt zinātnei, bāreņu pabalstiem vai psihiski slimu ļaužu pansionātam. Es pajautāju saviem kolēģiem – kam tad naudu ņemt nost, un viņi visi iekliedzās – armijai. Bet Latvijai taču būtu jāpilda savas saistības par aizsardzības budžetu 2% apmērā (no budžeta, nevis IKP!), nu labi – kaut vai tos pašus 1,2%, ko šogad.
Un tomēr pavērosim Latvijas budžeta pīrāgu. Latvija ir izveidota nevis par valsts centralizētas varas valsti, bet par pašvaldību valsti. Paskatieties – premjers saņēmis gadā 23 tūkstošus latu, bet Nils Ušakovs (SC) kā Rīgas mērs (kopā ar ienākumiem no Rīgas brīvostas) 54 tūkstošus latu. Mazpilsētas mērs, kā likums, pelna vairāk nekā ministrs. Premjers taupa katru latu, bet Rīgas pilsēta iepērk jaunus tramvajus par miljoniem, kas tukši vizinās uz Mežaparku. Cilvēkiem patīk jaunie tramvaji, bet skaidrs, ka tie nopirkti par neadekvāti lielu naudu, par nodokļu maksātāju naudu brīdī, kad vienkāršām zālēm bērniem līdzekļu nepietiek.
Rīgā tiek būvēti nami maznodrošinātajiem par 1600 latiem kvadrātmetrā, lai gan varētu kaut vai Bolderājā, kur katrs trešais dzīvoklis brīvs, tos izremontēt maznodrošinātajiem par 200 latiem kvadrātmetrā. Tas notiek tikai tāpēc, ka kādam vajadzīga daļa.
Trešais piemērs ir ziņa, ka kūrortpilsēta deva 70-85% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Tātad kūrortpilsētai vienkārši budžets bija par 70% pārspīlēti liels.
Pašvaldību funkcijās ir arī veselības pakalpojuma pieejamības nodrošināšana saviem iedzīvotājiem un sabiedrības veselības funkcijas. Katra pašvaldība to pilda pēc savas izpratnes. Daļā pašvaldību lēmumus par veselību pieņem mērs pats, citās – kāds no deputātiem, parasti ārsts vai ārsta palīgs, kas uz Latvijas kopējo veselības aprūpi skatās no sava zvanu torņa, bet citās lēmumi ir vienkārši – iegādāties datortomogrāfu, nopirkt jaunus datorus vai izremontēt telpas.
Rezultātā mums ir vairāk nekā 2000 radioloģisko vienību (datortomogrāfu, magnētiskās rezonanses datoru, digitālo rentgenaparātu) uz nepilniem 200 radiologiem, mums ir lielākais ar datortomogrāfu un magnētisko rezonansi izmeklēto iedzīvotāju skaits.
Galu galā – mums ir konkurējoši datortomogrāfi viens pretim otram pilsētas slimnīcā un poliklīnikā. Tas viss tik un tā nāk no mūsu kopējās naudas. Un nekādas atbildības. Tiesa, dažas pašvaldības veselībai novirza patiesi lielus līdzekļus, slimnīcas izremontētas un aprīkotas daudzkārt jaudīgāk nekā P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, bet sistēmai tas pārlieku nepalīdz.
Pirmais piedāvājums ir Veselības ministrijai pārņemt pašvaldības funkciju – nodrošināt pakalpojuma pieejamību un sabiedrības veselības nodrošinājumu kopā ar visu naudu. Un premjerministram pārdomāt, ka tieši šāds piedāvājums krietni sakārto valsts veselības aprūpi. Mazā valstī uz diviem miljoniem iedzīvotāju nevar būt simt dažādu veselības aprūpes pieejamības sistēmu. Veselības aprūpe atņemtu pašvaldībām šo viņām neraksturīgo funkciju līdz ar 150 miljoniem. Un ticiet- veselības aprūpes līmenis paceltos par pakāpi.
Latvijas attīstību patlaban var formulēt kā šķēršļu skrējienu starp divām vēlēšanām, kur augstais kavēklis ar ūdensbedri būs Eiropas atzinums par Latvijas gatavību pievienošanai eirozonai. Vieglatlētikā 3000 metru šķēršļu skrējienā katrā aplī ir piecas barjeras, bet aiz vienas no tām ir gandrīz piecus metrus gara ūdensbedre.
Latvijas valsts stadiona skrejceļš nav gluds arī pārējā distances daļā. Neredzēdami priekšā gludu distanci un skaidrus sacensību noteikumus, liela daļa dalībnieku izdeg, ko medicīnā saucam par izdegšanas sindromu. Kaut pasaulē runā par izdegšanas sindromu atsevišķu profesiju pārstāvjiem (parasti tiem, kam jāsniedz palīdzība citiem, – mediķiem, skolotājiem, ugunsdzēsējiem un lielu uzņēmumu vadītājiem), literatūrā nereti parādās ziņas par kolektīvu izdegšanu. Pašlaik rodas iespaids, ka kolektīvi “izdeg” Latvijas valsts. Un valsts arogances dēļ visvairāk izdeg medicīna – kā cilvēki, tā sistēma. Gaidīsim 9.jūliju, kad Eiropa dos savu atzinumu par lata nomaiņu pret eiro, un tad tik sāksies jampadracis – kā budžeta pārplēsto deķi katra nozare raus uz savu pusi.
Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Komentāri (30)
kanala_vavere 19.06.2013. 11.04
Piemērs: tā pati Igaunija, kur nav Veselības Ministrijas, bet visu vada veselības padome (15 cilv.) pie Labklājības ministrijas. Slimokase, kas menedžē naudu (~200 cilv) 2011 gadā strādāja ar pārpalikumu izlitojot ap 700 milj EUR. Šajā summā ieiet arī slimības nauda, ko tāpat maksā slimokase. Igaunija ir izveidojusi kompaktu un profesionālu vadības sistēmu, kas strādā perfekti, ja vēlēšanās pārliecināties pašiem, skatīt katra gada pārskatu ( http://www.haigekassa.ee/eng/e hif/annual ) Ja vēlaties redzēt mūsu veselības sistēmas gada pārskatu, nāksies vilties, tāda vienkārši nav.
0
Ligiña Doniña 19.06.2013. 11.45
Un kur problēma pārņemt Igaunijas modeli? Politiskā nevēlēšanās, mazspēja un ignorance. Ierēdņi LV aprij milzu līdzekļus, tas sen ir zināms un izdiskutēts……..Šis Apiņa teiktais ir pērle: lielākā daļa veselības līdzekļu aiziet zālēm, aparatūrai, pārsienamajiem materiāliem, operāciju zāļu iekārtām, slimnīcu gaismai un siltumam, ātrās palīdzības mašīnu detaļām un benzīnam…..nevienas pozīcijis, kas nāktu no Latvijas ražotāja. Visa nauda iziet ārpus LV uz Eiropu un Krieviju. Un brīnās, kur paliek cilvēki. Kā šodien saka- darbaspēks ir LV lielākā eksporta prece. Tikai, kas no tā iedzīvotājiem? Nezin kurš būs tas kurš pirmais pieteiks karu ierēdniecības armijai?
0
ligakalnina 19.06.2013. 10.31
Te nu nevar Apīnim nepiekrist.
Tāda ir šīs valsts politika – prioritātes ir birokrātija un Potjomkina sādžas, cilvēku veselība ir pēdējā vietā.
Un, pa lielam, nekas nemainās ne pie vienas valdības, un reāli, Apinim taisnība, visa tā politika vērsta uz maksātnespējīgo slāņu likvidāciju, katrs, kas nopietni slimojis un ilgstoši ārstējies stacionarā, zina, cik tas izmaksā oficiāli un neoficiāli, un kurš to var atļauties, reāli ne visi pat kompensējamās zāles var nopirkt.
Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu šeit mēs esam kā Āfrika salīdzinot ar Eiropu.
Tāda ir mūsu, latviešu, politiķu attieksme pret saviem slimiem cilvēkiem, diemžēl Sareimā 20 gadus pie varas bija tikai “latviešu” partijas, un tās vainīgas arī pie visa tā bardaka, kad tie paši nelielie līdzekļi tiek tērēti absolūti neefektīgi.
11
0
-1
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
@andris902 > ligakalnina 20.06.2013. 09.11
….sapratu, Dzeri…atstāsim pensionāriem un māmiņām simboliskas pensijas un pabalstus un….ārstēsim viņus bez maksas….pārliekot naudu no vienas kabatas otrā – pa ceļam tā nekļūst lielāka….
….varam aizņemties – 1 miljardu medicīnai, 4 miljardus ceļiem, vēl kādu miljardu skolotājiem un policistiem, ak jā – pensionāriem arī – cienīgām pensijām 2 miljardi pietiksies?….SC noteikti tā darītu!….un labklājība iestāsies rīt uz pusdienas laiku….uz brokastlaiku vēl ne, jo var nepaspēt – vēlētājs to nesapratīs…. :)
0
ligakalnina > ligakalnina 19.06.2013. 10.55
Kā tad, atkal vainīgs vēlētājs, politiķiem pašiem jau smadzenes un elementāra cilvēcība nevar būt, par birokrātiju arī neviena partija neiestājas, tad kāpēc tai var dod tik daudz, kā nekur, bet, medicīnai nevar?
Es neesmu par kremliniem, bet, ja turpināsiet tādu politiku, paši tos dabūsiet, tāpat, kā Rīgā.
0
Una Grinberga > ligakalnina 19.06.2013. 11.13
@dzeris
Nu, nevajag! Ja sabiedrībai ir pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem demogrāfijai, nevienlīdzibas mazināšanai, emigrācijas apturēšanai, bezmaksas transportam utt. tad partijas to steidz izmantot! Veselības aprūpe un izglītība sabiedrību nekad īpaši nav satraukusi, jo tos labumus no šīm jomām nevar just uzreiz, bet tikai ilgtermiņā! Par katastrofālo veselības budžetu kampaņa medijos ir vismaz reizi pusgadā… vai tas interesē politiķus un sabiedrību? Ja interesētu, tad reakcija būtu tik pat stedzama, kā Vilks un Dombrovskis atceļ pirms pus gada pieņemtus lēmumus, lai reaģētu elastīgi uz sabiedrības “pieprasījumu” nodokļu politikā.
Būsim atklāti, cik % no vēlētājiem izvēlas balsot par partiju pēc tā, ko viņi piedāvā veselības aprūpē un izglītībā? Droši vien ne īpaši vairāk par to, cik daudz iedzīvotāji ir nodarbināti šajās nozarēs! Atbalstu veselībai var izmērīt pēc tā, cik daudz iedzīvotāji veic profilaktiskus darbus veselības stāvokļa uzlabošanai un saglabāšanai. Tādu cilvēku, kas nesmēķē, alkoholu patērē minimāli, ēd veselīgi un nodarbojas ar sportu ir maz! Un arī tad viņi tic, ka veselība ir viņu pašu rokās!
0
ligakalnina > ligakalnina 20.06.2013. 09.35
Nesāc nu atkal to savu parasto demagoģiju par māmiņām un pensionāriem, kuri nu ir tās kategorijas, kas apēd visu naudu, un, lai pieliktu medicīnai, tie ir vienīgie, kam var noņemt, jau par to rakstīju, bet, varu atkārtot, mums ierēdņiem tērē ap 7 – 8% no IKP, medicīnai – 3%, normālās valstīs, ieskaitot Lietuvu un Igauniju, viss ir, apmēram, otrādi, varbūt, samazināsim ierēdniecībai, un to naudu pieliksim medicīnai, un viss būs OK?
Vai, mums ierēdņi ir tik stulbi, ka mums vajag divus, tur, kur citur pietiek ar vienu?
Nemaz jau nerunājot par to, ka ceļi mums daudz dārgāki un sliktāki, kā Igaunijā un Lietuvā, un visu pārējo, ko noēd korupcija, nesaimnieciskums, otkati, savējo būšana, utt, te tev vēl naudas avots.
Un rīt ap pusdienu laiku nevajag, bet, vismaz, pakāpeniski ko darīt, lai to mainītu, derēja.
0
ligakalnina > ligakalnina 20.06.2013. 06.39
Kāpēc neticu, pilnīgi ticu, jo tas bija akūts gadījums,un akūtos gadījumos med. palīdzība pienākas par brīvu.
Pats arī zinu pietiekami daudz tādu gadījumu, zinu gan, arī ne tik optimistiskus, daudz kas atkarīgs no konkrētas ārst. iestādes.
Bet, runa ir par sistēmu, nevis par atsevišķiem gadījumiem, kāda ir mums, un kāda ir Igaunijā un Lietuvā, kas, pēc visiem rādītājiem, ir ļoti līdzīgas valstis.
Tur ārstēšanās un vairākums izmeklējumu par brīvu vai simbolisku samaksu ( Igaunijā 1ls. dienā par slimnīcu) jebkuros, arī plānveida gadījumos ( mums, kā zini, 9,50 pa dienu, kā domā, cilvēkam ar 200 ls algu vai pensiju to viegli apmaksāt), plus vēl bieži vien prasa papildus apmaksu par analīzēm vai izmeklējumiem, nerunājot par to, ka bieži vien jāmaksā “kabatā”, ja gribi, lai tev pievērš uzmanību, tādi gadījumi atliku likām arī ir zināmi, varētu pastāstīt, cik man izmaksāja sievas ārstēšanās Stradiņos, un kādā veidā tas notika, bet, tas nav tik būtiski, katram skaidrs, ka pie jebkuras sistēmas var būt dažāda attieksme.
Būtisks ir cits jautājums – kāpēc mēs vienkārši nevaram pārņemt to Igaunijas modeli, un turpinam izgudrot velosipēdu un eksperimentēt, kam nav izdevīga tāda vienkārša, caurspīdīga, un slimniekiem labvēlīga sistēma?
Kāpēc katru gadu gada beigās pietrūkst naudas, un apstājas visas plānveida operācijas un izmeklējumi?
Kam tas ir izdevīgi?
Dabiski, tiem, kam nepatīk caurspīdīgums, un tiem, kas nevēlas dod medicīnai vairāk naudas, un zaudēt “godpilno” pēdējo vietu ES med. finansējuma ziņā, kur to naudu varētu paņemt, manuprāt arī skaidrs, jādomā, pati zini, kas tie ir, un plus vēl mūsu valdības samērā izteiktā impotence, kas vispār nespēj vai negrib veikt nekādas reformas.
0
aivars_silins > ligakalnina 19.06.2013. 11.57
Sen jau vairs neticu, ka pie mums kas vairs mainīties (uz labo), jo mūsu politiķi nav spējīgi atrisināt pilnīgi neko, totāls bezceris (nu, protams, atskaitot pietuvināto slāni). Cer, ka ieviešot eiro, sāksies baigā izaugsme. Būtībā jau ir neticība nevis eiro, bet gan mūsu politiķiem, jo viņi māk sačakarēt pilnīgi visu.
0
andris902 > ligakalnina 20.06.2013. 17.11
…Dzeri….paskaties ierēdņu neaizpildītās darba vietas un padomā, vai tā ir tā medusmaize uz kuru stāv strādāt gribētāju rindas….un tai pat laikā, kādam tas darbs ir jāpaveic ar dubultu slodzi, kuru allaž acīgi uzmanījusi Sudraba, ka tik kādam par virsstundām nav lieka kapeika samaksāta….
…pensionāriem un māmiņām neko nevar noņemt, tātad jānoņem kādam citam – kuram?….vai tomēr ņemsim kārtējo aizņēmumu?…
…neesam mēs lielvalsts ar attīstītu rūpniecisko ražošanu, lai sajustu pārmaiņas tūlīt un tagad….vienmēr var labāk, ja ne labāk, tad – savādāk….un pārmaiņas notiek, tikai jautājums – vai visi tās grib saskatīt?….
0
ligakalnina > ligakalnina 19.06.2013. 11.19
Zemāk ir ivars_s komentārs – cik gadsimtus vajadzēs, lai Latvijā būtu kas līdzīgs?
Atbidu – Latvijā nekas tāds nebūs nekad, vismaz, pārskatamā nākotnē, jo igauņu birokrātija strādā valstij, Latvijas – sevis atražošanai un vairošanai, cik mums tur cilvēki tai VM, nepateiksi, un tagad pastāsti vēl ko par tām IT tehnoloģijām un visu pārējo, varbūt, vienkāršāk būtu visu nošpikot no igauņiem, un ieviest šeit, valstis taču pēc visiem rādītājiem līdzīgas?
Atbildu – pat nenošpikos, un neieviesīs nekādā gadūjumā, jo mūsu birokrātijai tas nav izdevīgi, un pat, ja valdība nolems ko līdzīgu, birokrātija un visi, kas nav ieintersētie caurspīdīgā sistēmā, to nobremzes.
0
ligakalnina > ligakalnina 20.06.2013. 20.37
Par to jau saku, ka tās ierēdņu vietas mums stipri par daudz, gan aizpildītas, gan neaizpildītas, kur Igaunijā viens, tur mums divi.
0
andris902 > ligakalnina 20.06.2013. 00.00
…Dzeri….lieliski!….esi plānu izpildījis!…nolamājis politiķus, ar personisko pārliecību paudis – cik viss ir slikti un NEKAD nebūs labi un labāk, jo – pēc Tava prāta – tas, vienkārši, nav iespējams!…
…nezinu, var jau būt, ka Tu no tā gūsti baudu, jo visu saskati tikai melbaltu un….melnās krāsas Tavos komentāros ir nospiedošā vairākumā…taču…stāstīšu savu pieredzi…pozitīvo….kādam tas varbūt nepatiks, jo – tas taču NAV iespējams:
…šopavasar jaunāko dēlu ar “ātrajiem” nogādāja slimnīcā, nepieciešama nekavējoša operācija….slimnīcā ārstējošais ārsts nolemj konsultēties vēl ar citiem speciālistiem, sākas izmeklējumi – viens pēc otra, ar dažādiem “dārgi apmaksātajiem” aparātiem….tiek pieaicināti citi speciālisti, laiks iet, bet neziņa un stress dzen piederīgos izmisumā…ārstējošais ārsts nolemj sazināties arī ar ģimenes ārstu, konsultācijas un izmeklējumi turpinās 3 dienas…tiek pētīta ārvalstu mediķu pieredze un galējais slēdziens – iztiksim bez operācijas!….
…laikam lieki teikt, kāda bija mana reakcija pēc šausmu stāstu saklausīšanās – cik viss ir slikti, ārsti briesmoņi, medicīnas pakalpojumi šausminoši, attieksme – nolaidīga, pie rokas jātur aploksne ar “pateicību”….un vispār – dzīvojam ellē un pie visa vainīgi politiķi….
….pēc sistēmisku izmeklējumu veikšanas, ārsti izšķīrās par operācijas atlikšanu un slimību ārstēt ar medikamentiem…paldies viņiem par to!…ar dēla veselību viss ir kārtībā un dzīve ir atgriezusies ierastajā ritmā…
…bet….vislielākais pārsteigums sagaidīja, kad dēlu izrakstīja no slimnīcas – biju sagatavojusies uz “astronomiska” rēķina piestādīšanu, taču….izmeklējumi ar “dārgajiem” aparātiem, konsultācijas, medikamenti, atrašanās slimnīcā – izmaksāja – apaļu nulli!….neticami!….šodienas apstākļos bezmaksas medicīna!….bez aploksnēm un pateicībām!….iebildu – tas nevar būt!….tas nav iespējams!….un man tika laipni izskaidrots, ka jau pagājušā rudenī ir ticis piešķirts papildu finansējums izmeklējumiem, ir iespējas veikt vairāk manipulācijas un šādiem mērķiem finanses palielinātas arī šogad…
…acīm redzamais – neticamais!?!…
…tikai tas, ka mēs kaut ko nezinām, neesam lietas kursā, esam izveidojuši savu priekšstatu – ka viss ir slikti – nenozīmē, ka tā ir patiesība….
…sabiedrība barojas no negācijām, tiek uzsvērts tikai negatīvais un tas iedēstīts apziņā…pozitīvais – pazūd zem negāciju nastas…bet….varbūt, Dzeri, Tava pārliecība ir aplama?….
0
Una Grinberga > ligakalnina 19.06.2013. 10.50
@dzeris
Sareimā 20 gadus pie varas bija tikai “latviešu” partijas, un tās vainīgas arī pie visa tā bardaka, kad tie paši nelielie līdzekļi tiek tērēti absolūti neefektīgi.
—
1) Varu vajag atdot kremliniem – tie ievedīs kārtību?
2) Ja jau veselības pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei nav pievērsta politiķu uzmanība, tad acīmredzot tas neinteresē arī vēlētājus! Vai Tu vari nosaukt kādas partijas programmu, kas iepriekšējās vēlēšanās bija apņēmusies sakārto veselības aprūpi? Cik es atceros, tad ne latviešu, ne krievu partijas neko nepiedāvāja. Kaut kāds vājš piedāvājums bija Vienotībai, bet arī tas bija vērst uz esošās situācijas saglabāšanu nevis reformām un uzlabojumiem.
0