ST rosina valdību atlikt lēmumu par Čalovska izdošanu ASV

Datorvīrusa radīšanā apsūdzētais Čalovskis iesniedza konstitucionālo sūdzību

Saņemot smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesa (ST) ir nolēmusi rosināt valdību atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par viņa izdošanu ASV.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, Ministru kabinets tiek rosināts neizlemt minēto jautājumu, kamēr ST kolēģija nebūs pieņēmusi lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos to darīt. Šāds lēmums ST kolēģijai jāpieņem ne vēlāk kā līdz 12.jūnijam.

ST 12.aprīlī saņēma Čalovska konstitucionālās sūdzības, kurās izteikts lūgums apturēt Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas lēmuma izpildi jeb apturēt iesniedzēja izdošanu ASV. Čalovskis norāda, ka šī lēmuma izpilde var viņam radīt pamattiesību būtisku un neatgriezenisku aizskārumu.

ST konstatēja, ka, ņemot vērā Satversmē noteiktās pamattiesības, kā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, ir nepieciešams nekavējoties izlemt minētos lūgumus pirms ST kolēģija pieņēmusi lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.

ST secināja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma izpildi nepieciešams apturēt vienīgi tad, ja nav citu tiesisku līdzekļu, lai gādātu par ST nolēmuma efektīvu izpildi vai novērstu iespējamu būtisku kaitējumu pieteikuma iesniedzēja pamattiesībām. ST process izmantojams tādējādi, lai pēc iespējas mazāk iejauktos jautājumos, par kuriem ir lēmusi vispārējās jurisdikcijas tiesa.

Vienlaikus personai ir tiesības vērsties ST savu pamattiesību aizskāruma gadījumā. Tas savukārt nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr ST izvērtē pamatotību konstitucionālajai tiesvedībai, personai ir jānodrošina tāds pamattiesību apjoms, kāds pieteikuma iesniegšanas brīdī izriet no Satversmes. Šajā gadījumā vēl Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums jautājumā par Čalovska izdošanu.

Līdz ar to ST nolēma ierosināt Ministru kabinetam atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par Čalovska izdošanu ASV līdz brīdim, kad ST pieņems lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt.

Kā ziņots, aprīļa sākumā Čalovskis ST apstrīdēja normu, kas pieļauj viņa iespējamo izdošanu ASV, atbilstību Satversmei. Čalovskis iesniedza konstitucionālo sūdzību par Latvijas valdības un ASV valdības 2005.gada 7.decembra līguma par izdošanu un likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu” neatbilstību Satversmes 92. un 98.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta pirmajai daļai.

Tāpat sūdzība tika iesniegta par Kriminālprocesa likuma 701.panta otrās daļas neatbilstību Satversmes 94., 92. un 91.pantam. Bez tam pieteikums ST tika iesniegts par Kriminālprocesa likuma 707.panta otrās daļas neatbilstību Satversmes 98. un 92.pantam.

Kriminālprocesa likuma 701.panta otrā daļa, kas sūdzībā tiek apstrīdēta, nosaka, ka tiesnesis, uzklausījis prokuroru, izdodamo personu un advokātu, ja viņš piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams. Tikmēr Kriminālprocesa likuma 707.panta otrā daļā ir noteikts, ka tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Satversmes 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

Savukārt Satversmes 91.pantā ir norādīts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. 94.pantā ir sacīts, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību un nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

Tikmēr Satversmes 98.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.

Čalovskis par gatavošanos viņu izdot ASV vērsies ar sūdzību arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), iepriekš informēja advokāts Saulvedis Vārpiņš. Advokāts paskaidroja, ka saskaņā ar augstu ASV amatpersonu izteikumiem aizokeāna valstī kibernoziegumi tiek pielīdzināti terorismam. Šādos gadījumos situācijās, kad tiek apdraudēta nacionālā drošība, valsts interešu vārdā ASV pieļauj arī apsūdzēto personu psihisku un fizisku ietekmēšana, kas Eiropā un Latvijā gluži vienkārši tiktu saukta par spīdzināšanu.

Kā norādīja advokāts, konkrētajā gadījumā Čalovskis tiek apsūdzēts par piedalīšanos ļoti plaša datorvīrusa radīšanā, kas dod reālu pamatu bažām, ka ASV tiesībsargājošās iestādes viņu varētu pakļaut spīdzināšanai, lai iegūtu informāciju par iespējamajiem līdzdalībniekiem.