Kipras parlaments noraida vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem

Eirozona Kiprai iesaka ar nodevu neaplikt mazos noguldījumus

Kipras parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu otrdien noraidīja vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu, vēsta LETA/AFP.

Pret vienošanās nosacījumiem balsoja 36 deputāti, bet 19 atturējās. Par vienošanos nebalsoja neviens no Kipras likumdevējiem.

Neskatoties uz prezidenta Nika Anastasiada aicinājumu deputātiem atbalstīt vienošanos, viņa paša pārstāvētā valdošā partija DISY iesniedza priekšlikumu balsošanu atlikt, taču parlamenta spīkers tās prasību noraidīja. Debatēs vairāki deputāti piedāvāto plānu nosauca par “šantāžu”.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri brīdina, ka gadījumā, ja vienošanās tādā vai citādā formā netiks panākta, divām lielākajām Kipras bankām draud sabrukums.

Kiprā notikušais balsojums sagrauj vienošanos ar Eiropas finanšu struktūrām un starptautiskajiem aizdevējiem, kas Kiprai apsolīja 10 miljardu eiro palīdzību, lai to glābtu no maksātnespējas.

Parlamenta balsojuma laikā pie nama bija sapulcējušies aptuveni 2000 protestētāju, vēsta ziņu aģentūras. 

Pēc notikušā balsojuma varētu atkāpties Kipras finanšu ministrs Mihaels Sars. Kā ziņo Krievijas medijs „gazeta.ru”, Sars bez ministra portfeļa paliks kaut vai tāpēc, ka viņam un valsts prezidentam Nikam Anastasiadam ir atšķirīgi uzskati par izkļūšanu no krīzes. Ministrs neesot atradis pietiekami pārliecinošus argumentus pret tā saucamo banku nodokli, kā arī izraisījis Krievijas kritiku. Anastasiads vēl gan neesot pieņēmis ministra demisiju, bet Sars paziņojis, ka ziņas par viņa demisiju ir nepatiesas, vēsta „Reuters”.

Konsultācijas ar Putinu

Jau ziņots, ka Kipras prezidents Niks Anastasiads, kas ir pārliecināts, ka mazie noguldījumi jāatbrīvo no nodokļa, otrdien solīja sazināties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. 

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele telefona sarunā ar Kipras prezidentu Anastasiadu pirmdien uzsvērusi, lai viņa vadītā valsts pārrunas par glābšanas programmu veic tikai ar starptautiskajiem aizdevējiem, otrdien pavēstīja Vācijas valdības preses pārstāve.

“Telefona saruna starp Merkeli un Kipras prezidentu notika vakar vakarā,” norādīja preses pārstāve. “Kanclere kārtējo reizi uzsvēra, lai pārrunas tiek veiktas tikai ar starptautiskajiem aizdevējiem.”

Šāds komentārs izteikts laikā, ka Kipras finanšu ministrs Mihaels Sars nolēma doties uz Maskavu, vēsta LETA.

Putins jau pirmdien Kipras iecerei aplikt banku noguldījumus ar nodokļiem veltīja skarbus vārdus – šī iecere ir “netaisnīga, neprofesionāla un bīstama”, bet premjerministrs Dmitrijs Medvedevs Kipras rīcību salīdzināja ar svešas naudas konfiskāciju.

Kā ziņo Krievijas avīze “gazeta.ru”, otrdien bija iecerēta Kipras prezidenta telefonsaruna ar Putinu, jo, kā zināms, Kiprā Krievijas bagātnieki noguldījuši vismaz 18,3 miljardus eiro no 91,5 miljarda kopējā depozītu apjoma.

Anastasiads, pēc “Financial Times” avotu ziņām, uzstāj, ka no nodevas jāatbrīvo mazie noguldītāji. Viņš arī nobažījies par to, ka lēmums aplikt depozītus ar lieliem nodokļiem izraisītu privātā kapitāla aizplūšanu no valsts, kas var sagraut Kipras finanšu sistēmu. Pamatā šīs bažas, protams, ir saistītas ar Krievijas kapitālu, un pārsvarā tie visi ir lielie noguldījumi.

Jaunais Kipras glābšanas scenārijs nozīmē to, ka Krievijas lielie noguldītāji zaudētu līdz par 2,85 miljardiem eiro. Tiem, kuri zaudēs šo naudu, tiks izsniegtas Kipras banku akcijas par atbilstošu summu. Savukārt tie noguldītāji, kuri apņemsies naudu no bankas neizņemt divus gadus, saņems obligācijas, kas garantēs ienākumus no Kipras gāzes atradnēm, vēsta “gazeta.ru”.

Pēc “Business Insider” datiem, pēc šādas shēmas lielas paketes Kipras banku akciju varētu saņemt biznesa grupas “Evraz” līdzīpašnieks Aleksandrs Abramovs un bijušais “Uralkalij” līdzīpašnieks Dmitrijs Ribolovļevs, kuram jau pieder aptuveni 9,9% “Bank of Cyprus” akciju.

Investoriem, kuri noguldīja savu naudu Kiprā, lai maksātu mazākus nodokļus, vajadzētu uzņemties riskus saistībā ar valsts glābšanu, otrdien paziņoja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

“Ikviens, kurš investē savu naudu valstī, kur viņi maksā mazākus nodokļus un, iespējams, kur ir mazāk uzraudzības, uzņemas risku, kad valsts bankas vairs nav maksātspējīgas. Tas ir fakts,” intervijā vācu radiostacijai “Deutschlandfunk” norādīja Šeible.

Eirozona pirmdien mudinājusi Kipru daļēji atteikties no plāna, kurā paredzēts iekasēt 5,8 miljardus eiro (četrus miljardus latu), nosakot vienreizēju nodevu pat vismazākajiem noguldījumiem tās bankās, apmaiņā pret starptautiskās palīdzības desmit miljardu eiro saņemšanu, teikts paziņojumā, kas pirmdien vakarā izplatīts pēc eirozonas finanšu ministru telekonferences.

Ministri “turpina pieturēties pie pārliecības, ka attieksmei pret mazajiem noguldītājiem ir jābūt citādākai nekā pret lielajiem noguldītājiem, un no jauna apstiprina to, ka ir svarīgi pilnībā garantēt noguldījumus līdz 100 000 eiro”, teikts Eirogrupas prezidenta Jerūna Deiselblūma paziņojumā, vēsta LETA/AFP.

Kā AFP apliecināja informācijas avots eirozonā, tas nozīmē, ka vēlams būtu pilnībā atteikties no ieceres par 6,75% nodevas noteikšanu šiem kontiem, kuros kopumā glabājas vairāk nekā trīs piektdaļas kipriešu ietaupījumu.

Atbilstoši sākotnējiem palīdzības programmas nosacījumiem noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro, būs jāmaksā vienreizējā nodeva 6,75% apjomā. Tie, kuru kontos ir lielāka summa, būs jāmaksā 9,9% nodeva.

Kipras bankas būs slēgtas vismaz līdz ceturtdienai, bet parlamentā balsojums par palīdzības programmas apstiprināšanu atlikts uz otrdienu.

(papildināta ar Anastasiada, Šeibles un Putina viedokli)