Tuneļa galā gaisma mirgo?

Vai bija vajadzīgs šokēt iedzīvotājus ar pārspīlētiem izteikumiem par elektrības cenu celšanos

Enerģijas apgādes sistēmas ir kaitinošas un garlaicīgas. Tur tikai jāgrūž iekšā nauda, kura tiek izvilkta no mūsu makiem. Garlaicīgas tādēļ, ka to izpratnei ir jāapkopo un jānopūlas ar lieliem datu masīviem. Politiķiem un likumdevējiem tam parasti nav laika, vieglāk tomēr piemērot patiesību savai politiskai dienas kārtībai un reitingu konstruēšanai.

Tam noder visi pa rokai gadījušies argumenti, kā tas iznācis ekonomika ministram. Rūpnieku finansētie un visai savādie un ne vienmēr loģiskie divi auditoru kompānijas KPMG pētījumi par Latvijas rūpniecības uzņēmumu sevišķo ievainojamību ar elektrības cenām (neefektivitātei gan nav ģeogrāfiskas pazīmes) un dažu izmeklētu uzņēmumu atbrīvošanu no daļas elektrības rēķinu apmaksas. Ja rūpnieku vēlme saņemt par savu naudu vēlamu produktu ir piepildīta, tad savādi, ka ekonomikas ministrs duetā ar populāru banku analītiķi izsludinājis ekonomikas galu, ja talkā nenāks labklājības, finansu un citas ministrijas.

Kopumā iemesls ir. Jau četrus gadus vecais Godmaņa valdības viens no pēdējiem labojumiem pašu kabineta noteikumos ar dažiem pārspīlējumiem iepirkuma cenās no elektrostacijās , kuras izmanto ražošanas procesā biogāzi, biomasu un pats paradoksālākais – mazās hidroelektrostacijās, ir sen jau koriģējams. Tas bija redzams ar neapbruņotu aci jau toreiz, un var tikai minēt, kādēļ Ministru kabinets un ekonomikas ministri (nu jau otrais) nav nākuši ar priekšlikumiem pārspīlēta atbalsta ierobežošanai laikā un pēc lieluma. Tika veikts eksperiments ar speciāla likuma rakstīšanu, bet atbildīgās komisijas vadītājam tas nebija pa zobam un, izeju meklējot, vajadzēja pārvietoties uz Rīgas pili.

Bet Ministru kabineta noteikumi turpina triumfēt, sarūgtina un apdraud pat pašu vietējo resursu izmantotāju biznesu – tie ir finansiāli pārāk riskanti.

Vai ir pamats nu jau starptautiski plaši izskanējušam paziņojumam par Latvijas ekonomikas sabrukumu un vai iemesls tam ir vējdzirnavas, ūdensdzirnavas un govju fermas? It kā esam tikuši laukā no griešanas operāciju zāles un rētas sāk apdzīt. Bet – še tev atkal, gaisma tuneļa galā var nodzist! Tomēr ir jāatzīst ekonomikas ministra pati vēlme ierobežot pārmērības un bezprecedenta atklātības gadījumu Latvijas enerģētikas jauno laiku vēsturē.

Tas ir – visu atbalstāmās enerģijas ražotāju saraksta, iepirktās enerģijas apjomu ar precizitāti līdz pat kilovatstundai, maksājumu ar precizitāti līdz pat santīmam nokļūšanu Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Tāpat arī maksājumus par elektriskajām jaudām lielajām koģenerācijas stacijām.

Faktiski tā ir precīza finansiāla atskaite par Latvijā piemēroto iepirkuma sistēmu par regulētām elektrības cenām saskaņā ar MK noteikumiem un speciālo likumu. Aptuveni 40% no Latvijā patērētās piegādātās elektriskās enerģijas tiek piegādāta par regulētām cenām. Tikai vienīgi Daugavas HES kaskādes stacijām un importētājiem ir pilnīga brīvība pašiem izvēlēties laiku, vietu un cenu realizācijas vietā.

1. Latvijas elektrības tirdzniecība ir daļēji regulēta un daļēji atstāta „tirgus” stihijai:

Regulēto maksājumu sistēma kopumā ir saprātīga un daļēji sasniegusi savus stratēģiskos mērķus – ir uzbūvētas četras jaunas koģenerācijas stacijas „Rīgas siltuma” apgādei un energosistēmas drošības paaugstināšanai. Ko tas ir maksājis un turpinās maksāt, ir jāizskaidro bez histērijas un uzņēmējdarbības sanaidošanas ar patērētājiem un ražotāju grupām.

2. Maksājam visi proporcionāli un vienlīdzīgi par regulēto un piegādāto elektrību:

Interesants ir iepirkuma cenu sadalījums pa tehnoloģiju un izmantotās enerģijas grupām, jo no tā var sākt domāt par neatliekamajām (un tik ilgi aizkavētām) darbībām Ministru kabinetā. 2011.gads bija veiksmīgs lielajām koģenerācijas stacijām – labas izstrādes, kas atļāva nodrošināt saprātīgu kopējo garantētā iepirkuma cenu pret tā saukto un pagaidām vēl diezgan hipotētisko tirgus cenu.

2011.gada atklātības turpinājumu par 2012.gada rezultātiem vēl gaidām, bet tie nebūs tik iepriecinoši. Gāzes cenas pieauga un koģenerācijas izstrāde Rīgā samazinājās. Rezultātā garantētā iepirkuma cena paaugstinājās ne jau tikai tādēļ, ka pieauga izstrāde biogāzes un vēja elektrostacijās. Tā analīze pavērs jaunus aspektus elektriskās apgādes sistēmas novērtēšanā. Pagaidīsim vēl dažas dienas.

Bet galvenais secinājums par 2011.gada bilanci ir tāds, ka iepirkuma cenas optimizācijai gāzes koģenerācijas stacijas ir labi sadarbojušās ar vietējo enerģiju jeb dažreiz žargonā sauktajām zaļās enerģijas stacijām. Taču tam maksimāli jāizmanto viss „Rīgas siltuma” potenciāls, ja jau reiz esam tādas jaudas izvēlējušies un uzcēluši. Diezgan smieklīgi izskatās šie enerģijas veidu un tehnoloģiju kari Latvijā. Valstī, kura pati ir pārliecinoša elektrības importētāja.

3. Vietējie resursi un tehnoloģijas ir jāatbalsta nenoteiktības apstākļos, bet laikā jākoriģē:

Tā kā elektrības un gāzes tirgus cenu nevar paredzēt, bet tikai pieņemt tās evolūciju, ģenerācijas regulēšanas ietvaros atliek tikai viens uzdevums- nepieļaut iepirkuma cenas pārspīlējumus nākamajos un efektīvos vietējās enerģijas projektos.

Vēl ir jautājums, kur likt maksājumus par jaudu? Tā nav enerģijas komponente un likums tai ir paredzējis vietu pārvades tarifos. Pēc šādas loģikas par to būtu jāmaksā tikai lielajiem, tieši pie pārvades tīkliem pieslēgtajiem patērētājiem. Galvenokārt viņu dēļ tiek veidota šī sistēmas drošība.

Darbs pie konkrētiem pasākumiem aizņems laiku, kas patlaban tiek izniekots Latvijas kā augošas un iekļaujošas ekonomikas apšaubīšanai. Arī mājsaimniecības patērētāji nav pelnījuši tādus nervu šokus – pietiek ar to, ka elektrības cenas dubultojušās iepriekšējos piecos gados!

Autors ir enerģētikas eksperts