LTV Kota vadībā centās nevis stiprināt satura unikalitāti, bet gan konkurēt ar komerciālajiem kanāliem
Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota aiziešana no amata gadu mijā un konkursa rīkošana, lai līdz 15.februārim izvēlētos jaunu LTV valdi, paver iespējas pozitīvām pārmaiņām un LTV vadības pagātnes kļūdu seku novēršanai, sarunā ar biznesa portālu “Nozare.lv” teica mediju eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Anda Rožukalne.
“LTV varētu mainīties tad, ja izmainītu tos pamatus, uz kā LTV turējusies Kota vadībā. Viņš turpināja strādāt un būtībā nostiprināja to problēmu loku, kas jau pirms viņa traucēja LTV iegūt spēcīgu pozīciju tieši kā sabiedriskajam medijam. Bija maz jaunu ideju, maz drosmīgu eksperimentu tieši žurnālistikas jomā,” teica Rožukalne.
Viņasprāt, divas kļūdas, ko pēdējos gados pieļāva LTV vadība, bija pārcenšanās konkurēt ar komerctelevīzijām un to izklaides piedāvājumu, kā arī pārmērīga tiekšanās sabiedrisko televīziju vadīt kā parastu biznesu.
“Kota vadībā LTV centās nevis stiprināt saturisko unikalitāti, bet konkurēt ar komerciālajiem kanāliem, saturā maisot gan sabiedriskajam medijam raksturīgo saturu, gan izklaidējošo saturu. Tā varētu arī rīkoties, ja vien pamazām nebūtu zaudēta sabiedriskās televīzijas loma,” viņa sacīja.
“LTV Kota vadībā gāja cauri tā saucamajam biznesa menedžmenta periodam, kad uz sabiedrisko mediju skatījās kā uz jebkuru citu biznesa uzņēmumu. Citās valstīs šāda pieeja ir atzīta par kļūdainu jau pirms kādiem desmit gadiem, jo, pat uzlabojot finanšu darbības efektivitāti, bet priekšplānā izvirzoties peļņas mērķim, tiek zaudētas tieši sabiedriskā medija unikālās funkcijas,” teica Rožukalne.
Jaunās valdes konkursa nolikumā ietverto koncepciju, ka LTV augstāko vadību veidos trīs personas, katra ar savu atbildības jomu un prasībām, ka tiem jābūt ar mediju pieredzi, Rožukalne uzskata par iespēju LTV atgūt zaudētās pozīcijas.
“Domāju, ka nevajadzētu atkārtot citu kļūdas un medija vadībā pieņemt cilvēkus, kas nezina vai neatzīst mediju darbības īpašo raksturu un sabiedrisko mediju unikālās funkcijas. Tās ir – sniegt sabiedrībai tādu saturu, kas tai palīdz attīstīties. Tas būtu strupceļš. Daudzi veiksmīgi sabiedriskie mediji panākumus guvuši tieši tāpēc, ka tos vada cilvēki ar mediju darba pieredzi un vēlmi kā prioritāti redzēt saturu, nevis citus uzņēmējdarbības aspektus,” viņa sacīja.
Tomēr mediju eksperte uzsvēra, ka “LTV reitingu uzlabošana prasīs gadus, tā iespējama tikai ar satura un ar savas pozīcijas mainīšanu. Auditorijas attieksmi nav viegli mainīt, bet to var izdarīt tikai ar satura palīdzību. Ar tādu saturu, kurā būtu labi atpazīstama drosmīga, spēcīga, atbildīga žurnālistika un interese par sabiedrībai būtisko. Valdei ir jāpieņem daudz lēmumu, lai to panāktu”.
Jau ziņots, ka Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu. Par savu nodomu nekandidēt uz LTV ģenerāldirektora amatu Kots jau bija vairākkārt izteicies medijiem.
No 2008.gada Kots ir LTV ģenerāldirektors un vienīgais valdes loceklis. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsludinātais konkursa nolikums paredz, ka LTV būs trīs valdes locekļi, no kuriem viens pildīs valdes priekšsēdētāja funkcijas, bet pārējie divi katrs atbildēs par programmu attīstības jautājumiem un par finanšu un tehnoloģiju jautājumiem.
Pretendenti LTV valdes amatiem var pieteikties līdz 2013.gada 15.janvāra plkst.16, personiski iesniedzot slēgtu aploksni NEPLP sekretariātā Rīgā, Doma laukumā 8A, 6.stāvā, pieteikumā norādot, uz kuru valdes locekļa amatu kandidē.
Komentāri (15)
silvija_vitina 29.11.2012. 08.53
Eksperte ļoti kodolīgi pateica galveno problēmu – cenšanās konkurēt ar komercTV, kas jau pašā saknē lemta neveiksmei. Paskatoties, ko komerctv piedāvā “bezmaksas paketē”, ir skaidrs, ka tur ir TUKŠUMS. Un ar šo tukšumu tad Kots arī grib konkurēt.
Diezgan ilgu laiku skatos praktiski vienīgi LTV1 (ja vispār skatos), tomēr ar visu savu neobjektīvo lojalitāti šim kanālam esmu spiesta sev atzīties – tur nav ko redzēt. Ar maziem izņēmumiem – 100g kultūras, ielas garumā, BBC dok.filmām un, jā, Bārnabiju – izklaidei. No politikas lauciņa – visu cieņu “de-facto” komandai par to, ka viņi vispār vēl ir!
Savukārt, Reidera raidījums kļūst kaitinošs dēļ sava formāta! Man ir apnicis redzēt studentu kluba statistus-ekspertus, kas gvelž absolūtu sviestu (jēziņ, ja tā domā “progresīvā jaunatne”, tad ko lai domā par pārējiem?) Šīs brīnumainās sejas jau ir pamanījušās iedzīvoties “ekspertu” lomā ar citviet! Tiešām, Latvija ir TIK maza?
Par citiem “politikas žanra” raidījumiem man īsti nav pat viedokļa – mikšļa (ai, pat vārds aizmirsies) kļuvis par profesionālu pasaules apceļotāju, laikam jau par TV finansējumu, kas diemžēl nerezultējas raidījuma kvalitātē… Kas tad vēl? “100.panta preses klubs” – nu, OK.. Pamazām būšu apradusi ar raidījuma vadītāju. Vismaz sarunas pie sarkanā galda tiek vadītas, nevis tā kā pie Reidera – haotiski skrien sīkās urdziņās. Laikam jau tas arī ir viss!
2
Ojārs > silvija_vitina 29.11.2012. 10.44
un, jā, Bārnabiju – izklaidei
———-
es gan uzskatu, ka ir jākonkurē. Re – Tu arī gribi izkklaidi (Bārnabiju), es arī.Ja pilnīgi nebūs mākslas filmu, vēl kaut kā izklaidējoša, tad reitings nokritīs pilnīgi līdz nullei.
Vēl jo vaīrāk, ka tagad jau ir tikai viens konkurents – TV3 ar diviem kanāliem – faktiski monopols bezmaksas piedāvājumā.
0
silvija_vitina > silvija_vitina 29.11.2012. 11.50
bet pret Bārnabiju man nudien nav iebildumu. Savā garajā komentārā es apspriedu tikai šauro politiskās žurnālistikas jomu :)
Bet, ja par filmām, kādreiz arī tās bija daudz augstvērtīgākas. Tagad faktiski, izņemot Bārnabiju, nekā cita ar nav, ja neskaita vācu mīlestības viesuļus (kas nav sliktākais variants no neverending story repertuāra)
0
valdis 29.11.2012. 13.34
Izskatās, ka tauta aizmirsusi J.Dombura “Kas notiek Latvijā”. Izvēloties jebkuru tēmu, viņam bija precīza raidījuma uzbūve, izsekota tēmas pēctecība, atbilstoši videomateriāli, vārdu sakot, dramaturģija. Tā nebija “svaidīšanās” nejaušu jautājumu gūzmā, “kas pakaras gaisā” un tikpat ātri tiek aizmirsti, cik uzradušies.
0
mary75 29.11.2012. 10.47
Lai sab. TV nevajadzētu konkurēt ar komerctv., tai nav jābūt atkarīgai no reklāmas ienākumiem, un jāspēj piesaistīt gudrākos un populārākos žurnālistus un raidījumu veidotājus, un, ļoti pamazām, jāceļ skatītāju līmenis, nevis jāpielāgojas tam.
Kota laikā, un arī agrāk, no sab. TV tika izdzīti visi patstāvīgi domājošie žurnalisti ar savu viedokli.
Ar nostalgiju atceros “Rīta bumu”, ko vadīja Strautmane un otra žurnaliste, kas no rīta iztirzāja visas aktualākās iepriekšējās dienas notikumus, ar att. personu pieaicināšanu, tiešajā ēterī, pēc tam līdzvērtīgs ikdienas rīta raidījums LTV vairs nav bijis un līmenis tikai krities.
1
0
-3
Atbildēt
@aldis_grunde > mary75 29.11.2012. 11.21
Diez vai tika izdzīti, drīzāk jau viņus vienkārši nopirka komerctelevīzijas.
0