«Cilvēki nepamana, ka cirkā smejas paši par sevi. Šimpanzes atdarina cilvēku netikumus: dejojot papliķē dresētājiem pa dibenu, smēķē,» saka Baiba Reinika, kura astoto gadu ārstē cirka dzīvniekus. Patlaban viņa gādā par trupu ar ziloņiem.
Strauss tupēja un truli šūpojās. Uz cirku izsauca veterinārārsti Baibu. Viņa putnam konstatēja smadzeņu satricinājumu. «Strauss ir kā žagata. Visticamāk, bija dabūjis pa knābi, kad sniedzās pēc kaut kā spīdīga,» stāsta Baiba. Viņa ielaidusi zāles putna vēnā. Strauss atlaba, taču mēģinājumā, skriedams pakaļ spoži ģērbtam pundurim, klupa. Atkal izsauca Baibu. «Teicu, lai ieslēdz vēl vienu prožektoru, kad putns iet manēžā. Krēslainā laikā taču vistas guļ.»
No tās reizes Baiba paralēli savai veterinārārstes privātpraksei sāka strādāt cirkā. Turp dodas, kad Rīgā viesojas kāda dzīvnieku trupa, jo Rīgas cirkam savas nav. Vienīgais pastāvīgais iemītnieks ir ponijs Pipars.
Lielākoties jāārstē sastiepumi, apaukstēšanās. Vislielākie dzīvnieki, ko Baiba dakterējusi, ir ziloņi: vienam bija pirkststarpu iekaisums, otram - artroze. Lielam dzīvniekam nevajagot zāles spaiņiem, zilonim pieticis ar vienu flakonu pretsāpju līdzekļa. Savukārt lāci dabūjusi kājās pat bez zālēm. Pārēdies saldētas zivis un pirms došanās ceļā necēlies. Baiba ātrumā iespieda cepumā cilvēkiem paredzētas gremošanas traucējumu zāles Mezym forte, uzsmērēja medu. «Mezym forte ož pēc kaķu mīzaliem. Lācis saoda zāles un dusmīgs pielēca kājās.»
