Putina padomē atgriežas Latvijā sliktu slavu iemantojušais Jurgens

Maskavas Helsinku grupas līdere nav gatava pakļauties diktātam no augšas

Lai arī pirms kāda laika protestā pret rotācijas sistēmu Krievijas prezidenta Vladimira Putina Cilvēktiesību padomē atteicās darboties gan Maskavas Helsinku grupas vadītāj Ludmila Aleksejeva, gan Latvijā bēdīgi slavenais politiķis Igors Jurgens, abi tagad piekrituši turpināt darbu, ziņo aģentūra „Interfaks”.

Padomē piekrituši turpināt darboties arī daži citi Krievijas sabiedrības pārstāvji, kuri iepriekš bija paziņojuši, ka to nedarīs, avīzi „Izvestija” informējis padomes vadītājs Mihails Fedotovs.

Kā zināms, Jurgens Latvijā plašāk kļuva pazīstams, kad kopā ar Saskaņas centra līderi Jāni Urbanoviču sarakstīja un sadarbībā ar biedrību “Baltijas forums” izdeva grāmatu ”Черновик будущего” (“Nākotnes melnraksts”), kurā tika nomelnota un falsificēta Latvijas vēsture. Abi grāmatas autori ir politiķi un “Baltijas foruma” dibinātāji.

Maskavas Helsinku grupas vadītāja Aleksejeva un vairāki citi padomes locekļi paziņojuši, ka viņu atgriešanās šajā Krievijas prezidenta biroja paspārnē veidotajā padomē atkarīga no tā, kāds būs tās sastāvs. „Ja padomes sastāvā, kuru iesniegs prezidentam apstiprināšanai, tiks iekļauti darbspējīgi un godīgi ļaudis, esmu gatava tajā palikt,” avīzei „Izvestija” teikusi Aleksejeva. Viņai nebūs tīkami tie, kuri gatavi pakļauties diktātam no augšas, un sliņķi, tad Aleksejeva padomē neesot gatava tērēt savu laiku un spēkus.

Citi Cilvēktiesību padomes dalībnieki norādījuši, ka viņiem padomes darbā ir svarīgi, lai Krievijas prezidents cienītu gan šīs padomes darbu, gan arī pilsoniskās brīvības.

Vairāki Krievijas Cilvēktiesību padomes locekļi jūnijā paziņoja, ka nestrādās šajā padomē, jo nepiekrīt tās veidošanas jaunajiem noteikumiem, kas stājās spēkā līdz ar Krievijas prezidenta Putina stāšanos amatā. Kremlis ierosināja jaunos padomes locekļus izraudzīties sabiedriskās internetkonsultācijās. Tās vadītu padomes priekšsēdētājs.

Tiesa, padomes veidošanas mehānisms nebija vienīgais iemesls, kāpēc ar to nevēlējās sadarboties 17 cilvēki. Vairāki no viņiem paziņoja, ka nav gatavi sadarboties ar Putinu, kurš prezidenta amatā stājās maija sākumā.