Ciniskās priekšvēlēšanu nejaušības

Slēptā aģitācija pirms 11.Saeimas vēlēšanām – nekaunīgāka un ciniskāka

Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) laikrakstā “Dienas Bizness” pašvaldības apmaksātā intervijā uz vairākām lapām klāsta savu viedokli par aktualitātēm valstī, bet sabiedriskās televīzijas 7.kanāla raidījumā “nejauši” makšķerē. Atlaistās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) šomēnes nejauši gozējas uz žurnāla “Pastaiga” vāka, bet rīdzinieku pastkastēs ik nedēļu iekrīt jaunizveidota avīze “Pastnieks”, kurā nejauši dominē “Saskaņas centra” un LPP/LC domnieku “labo darbu” uzskaitījums.

Reģionos iedzīvotājus nebeidz “priecēt” sirsnīgi materiāli par deputāti Ivetu Griguli (ZZS) kādā “nejauši tapušā” bezmaksas izdevumā, kas izskatās pēc avīzes, bet neesot avīze, savukārt uzcītīgākajiem sabiedriskās TV 7.kanāla vērotājiem nepaliks nepamanīta “nejauši” izvēlētās “liepājnieces” un deputāta kandidātes Aijas Barčas (Liepājas partija, ZZS) labās zināšanas par sociālās palīdzības sistēmu. Šie ir tikai daži no piemēriem, kas liecina, ka slēptā aģitācija šogad pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām ir nekaunīgāka, nekā citugad pieredzēts.

Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka Ir.lv atzina, ka mediju monitorings sākts salīdzinoši nesen un patlaban izskatās, ka slēptās aģitācijas gadījumu varētu būt aptuveni tikpat daudz, cik pērn. Tomēr ir viena būtiska atšķirība – šogad politiķi daudz atklātāk un nekaunīgāk mēģina izmantot iespējas slēptā veidā uzrunāt vēlētājus. Par piemēru Kažoka min Lemberga interviju laikrakstā “Dienas Bizness”, kurā ZZS premjera amata kandidāts uz vairākām lapām izklāsta savu viedokli par Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdību. Pie intervijas ir norāde, ka tā ir apmaksāta, to darījusi Ventspils dome. “Tas ir ļoti ciniski, ” pauda Kažoka.

Pēc viņas domām, šajā gadījumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) gan varētu būt iespējas “pieskaitīt” šos Ventspils domes kā trešās personas aģitācijas izdevumus ZZS, turklāt varētu vērsties pret pašvaldību par priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem, jo tā nav pieteikusies kā “trešā persona”. Būtu arī iespējams vērtēt administratīvo resursu izmantošanu vienas partijas reklamēšanai.

Sarežģītāka situācija ir ar “Vienotības” priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas interviju žurnālā “Pastaiga”, kurā politiķei īsi pirms vēlēšanām ir dota iespēja uz piecām lapaspusēm izpausties par dažādām tēmām, to skaitā par atziņām no viņas privātās dzīves. “Tur jāvērtē, vai tā ir bijusi brīvprātīga žurnālistu aktivitāte, vai intervija kādā veidā apmaksāta, vai varbūt bijis kāds barteris, ” sacīja Kažoka, norādot, ka viņa gan neticot, ka izdotos konstatēt apmaksas faktu. “Visticamāk, ka tas paliks kā izteikti neētiskas žurnālistikas piemērs pirms vēlēšanām,” teica Kažoka.

Viņa arī atzīmēja, ka pirms pērnā gada vēlēšanām uz lielo žurnālu vākiem nemanīja gozējamies politiķus. Tāpat atšķirībā no pagājušajām vēlēšanām mainījušies arī slavējošo rakstu pasūtītāji – ja pērn par tādu varēja uzskatīt apvienību “Par labu Latviju!”, šogad vismaz krievu valodas medijos par līderi varētu dēvēt “Saskaņas centru”.

Monitoringu pirms 11.Saeimas vēlēšanām veiks arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), tāpat arī KNAB turpina darbu, uzraugot partiju darbību atbilstoši likumam par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām.

KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks Ir.lv sacīja, ka KNAB šobrīd izvērtē informāciju par vairākiem iespējamiem slēptās aģitācijas gadījumiem, tajā skaitā tiek analizēta informācija gan par deptutātes Grigules “avīzi”, gan par “Pastnieku”, tomēr gala lēmums par to, vai šīs reklāmas izmaksas tiks pieskaitītas kādai no partijām, būšot zināms vien tad, kad būs noslēgusies pārbaude. Pēc Vilka teiktā, izredzes pierādīt slēpto reklāmu ir vien tad, ja izdodas konstatēt apmaksas faktu trešajai personai.

Tas savukārt varētu būt klupšanas akmens reklamēšanās pierādīšanai, ko, iespējams, apzinās ne viens vien politiķis, kas izmanto šādus sevis popularizēšanas veidus. Tā, piemēram, deputāta kandidāte Iveta Grigule Ir.lv apgalvoja, ka par “avīzē” publicēto viņa neko nav maksājusi, un esot taču tik jauki, ka kāds viņu intervējot. “Vai tad jūs, manā vietā esot, negribētu, lai par jums visu laiku raksta?” pauda Grigule un nolika klausuli, bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacījās neko nezinām par Grigules reklamēšanos.

Tikai pirms dažiem mēnešiem Saeima nobalsoja par grozījumiem partiju finansēšanas likumā, kas paredz priekšvēlēšanu izdevumu griestus samazināt uz pusi – līdz 280 000 latu, bet partiju priekšvēlēšanu programmās vīd apņemšanās stiprināt tiesiskumu un mazināt naudas ietekmi uz politiskajiem procesiem. Varbūt tāpēc jo ciniskāki šķiet to pašu politiķu centieni uzrunāt vēlētājus – ja ne nelikumīgā (iespējams, daudzos gadījumos likuma pārkāpumus neizdosies pierādīt), tad noteikti ne tajā godīgākajā veidā.