Lai tiesāsies tikai daļa banku, KP lēmumam pēc būtības nepiekrīt arī pārējās sodītās
Lielākā daļa banku pārsūdzēs Konkurences padomes (KP) lēmumu par uzliktajiem sodiem saistībā ar starpbanku karšu komisijas maksām, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA).
Lēmumu pārsūdzēs 14 no 22 bankām, bet kopējā apstrīdētā summa veido 98% no uzliktās soda naudas. Arī tās bankas, kuras izlēmušas lēmumu nepārsūdzēt, KP lēmumu neatzīst, taču, ņemot vērā resursus, kas nepieciešami pārsūdzības procesā un ir lielāki par uzlikto sodu, kā arī citus objektīvus aspektus, tiesā nevērsīsies.
Bankas uzsver, ka lēmumā izteiktajiem apgalvojumiem nevar piekrist pēc būtības, turklāt daļa no tiem ir pretrunā ar ekonomikas pamatprincipiem un jau daudzus gadu desmitus pasaulē pastāvošo praksi. Arī Eiropas Komisija vairākkārt atzinusi, ka vienošanās par šādām starpbanku komisijām ir likumīgas.
Jau ziņots, ka KP martā atklāja aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām par komisijas maksas piemērošanu maksājuma karšu pieņemšanā. Bankām piemērots naudas sods 5,495 miljonu latu apmērā, jo padome konstatēja, ka bankas ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājuma kartes. Tādējādi tikusi deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem.
Aizliegtā vienošanās attiekusies uz komisijas maksām, ko bankas maksājušas par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem. Vienošanās pastāvējusi vairāk nekā astoņus gadus no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr atsevišķu banku darbības ilgums tajā bijis atšķirīgs.
Lielākais naudas soda tika piemērots “Swedbank” – 2,83 miljonu latu apmērā un “Citadele bankai” – 1,217 miljonu latu apmērā, kā arī “SEB bankai” – 558,7 tūkstoši latu. Tomēr sākotnējais soda apmērs, kā klāstīja KP, bijis daudz lielāks.
Komentāri (36)
Agnese Kriķe 18.04.2011. 20.17
un pareizi izdarīs. kārtējais nekvalitatīvs lēmums. KP divi juristi, pārējie ir ekonomisti…saprotams, kāpēc lēmums ir pavirš no juridiskā viedokļa. bet kā tas var būt tik vājš no ekonomiskā viedokļa? šī iestāde cenšās un strādā pareizajā virzienā, bet darbs ir tik nekvalitatīvs, ka tam visam nav nozīmes. zēl
0