foto: Johannes Jansson/norden.org
Mēs esam lētāki nekā zviedri vai dāņi, un mēs esam čaklāki un izveicīgāki
Ja es būtu izglītības ministrs, es ierosinātu nekavējoši investēt iedzīvotāju apmācībā skandināvu valodās. Tas nebūt nav tāpēc, ka man patīk zviedru valoda un kultūra vai es būtu jēgu pārpīpējis vizionārs ar Minhauzena cienīgiem sapņiem. Nē, iemesls ir ļoti pragmatisks. Tieši šo valodu zināšanas var izrādīties tik ļoti meklētā Latvijas Nokia.
Roberts Ķīlis pavisam nesen kādā konferencē prezentēja sekojošas nākotnes profesijas: personisko uzlabojumu un attīstības konsultants, veselības, ilgtspējības un resursu lietošanas speciālists organizācijās, enerģijas patēriņa analītiķis un konsultants, bioinformācijas speciālists, kvalitatīvas novecošanas konsultants, dzīves nogales plānotājs, vēja fermeris, ūdens tirgotājs un brokeris. Manuprāt, realitāte ir tomēr stipri, stipri piezemētāka un nepavisam neizklausās kā teksti no futuroloģijas grāmatām. Jau labu laiku Latvijā cits pēc cita turpina ienākt skandināvu uzņēmumi. Kāds šeit izvieto zvanu operatoru centru, cits ar latviešu darbiniekiem nodrošina klientu apkalpi. Šovasar Rīgā uz skandināvu klientu telefonzvaniem sāks atbildēt jaunie Samsung darbinieki. Mēs esam lētāki nekā zviedri vai dāņi, un mēs esam čaklāki un izveicīgāki. Turklāt šīs valodas mums padodas labāk nekā citiem - tā stāsta uzņēmēji.
