Lokenbahu apstiprina par SPRK padomes priekšsēdētāju

Tiesībsarga amata kandidāte Kovaļevska iesaka izvērtēt Regulatora funkcijas

Energokoncerns ''Latvenergo'' faktiski nav veicis analīzi par mājsaimniecību patēriņu, līdz ar to jauno tarifu sistēmas pamatojums nav korekts, tā uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tehniskais padomnieks Aino Salmiņš. Savukārt tiesībsarga amata kandidāte, tiesnese Anita Kovaļevska uzskata, ka apšaubīt jaunos tarifus varētu, izvērtējot Regulatora darbību. 

Tiesībsargam ir iespēja vērsties administratīvajā tiesā pret elektrības tarifu uzlicējiem, tā intervijā "Latvijas Avīzei" saka viena no diviem tiesībsarga amata kandidātiem, Administratīvās tiesas tiesnese Anita Kovaļevska, vēsta aģentūra LETA.

Viņasprāt, tarifu paaugstināšana ir daudziem patērētājiem nozīmīgs jautājums, lai tiesībsargs vērstos tiesā. "Jāizvērtē sabiedrisko pakalpojumu regulētāju sacītais, jo man nācies dzirdēt, ka viņu iespējas kaut ko regulēt ir minimālas. Administratīvā tiesa var izskatīt, cik pareizi rīkojies regulators, bet plašāk ne. Man jānoskaidro situācija, vai tiesā sasniedzams rezultāts sabiedrības interesēm par labu, un, ja šīs lietas izskatās pozitīvi, tad jārīkojas," skaidro Kovaļevska.

Energokoncerns ''Latvenergo'' faktiski nav veicis analīzi par mājsaimniecību patēriņu, līdz ar to jauno tarifu sistēmas pamatojums, proti – 49,6% mājsaimniecību mēnesī tērē vidēji 100 kilovatstundas (kWh) elektrības – nav korekts, intervijā Ir.lv sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tehniskais padomnieks Aino Salmiņš.

Kā atklāja Salmiņš, LPS komitejas sēdē ''Latvenergo'' pārstāvji atzinuši, ka šajā skaitā 4% ir garāžas un vasarnīcas, nevis regulāri klienti, līdz ar to būtu korekti tos atskaitīt. ''Cik tas ir – tā būtu pirmā atbilde,'' secina LPS eksperts, ''mūsu valsts statistikā šādu datu nav. Līdz ar to spēle ir notikusi ''uz dullo''.''

Pēc LPS ekspertu aplēsēm, šajā skaitā ir arī jaunbūvētie, neapdzīvotie mājokļi, tātad patiesībā mazāko tērētāju daļa varētu būt līdz 20%, taču arī tas esot vērtējams kā minējums.

Jaunā tarifu sistēma palielinās izdevumus arī pašvaldību budžetos. Kā rāda LPS dati, pašvaldības pagājušajā gadā par elektrību tērēja 20,6 miljonus latu, lielākoties iestāžu uzturēšanai un ielu apgaismošanai. Papildu izmaksas pēc tarifu maiņas būs kopumā 7-8 miljoni latu.

Kā norāda LPS enerģētikas padomnieks Paulis Barons, šo starpību pašvaldības varētu pieprasīt kompensēt no valsts budžeta, jo pirms sasteigtās iesniegšanas un apstiprināšanas regulatorā neviens par tarifu kāpumu nebija informēts.

Jau vēstīts, ka no 1.aprīļa stāsies spēkā jauna regulēto elektroenerģijas tarifu sistēma, kas paredz mājsaimniecībām un juridiskajiem klientiem, kas nepērk elektrību par tirgus cenu, līdz gada patēriņam 1200 kWh saglabāt pašreizējo tarifu 8,25 santīmi, bet pēc šī limita – 10,74 santīmi par 1 kWh. Pēc gada patēriņa limita uzskaite sākas no nulles.

Pēc "Latvenergo" aprēķiniem, apmēram 30% mājsaimniecību ikmēneša maksa par elektrību gada griezumā pieaugs vidēji par latu, 16% mājsaimniecību ikmēneša maksa pieaugs vidēji par 4,36 latiem, bet 6% – par vairāk nekā desmit latiem. Puse mājsaimniecību neizjutīs tarifu izmaiņas.

Juridiskajām personām, kam nav pienākums pirkt elektrību brīvajā tirgū, no 1.aprīļa tiks piemērota tirgus cena, bet līdzšinējā viena tarifu plāna vietā varēs izvēlēties no trīs.

Pēc "Latvenergo" sniegtās informācijas, vidēji no 1.aprīļa tarifs mainīsies par 21%.

Vairāk par tarifiem un pašvaldību ekspertu secinājumiem lasiet Ir.lv intervijā ar Latvijas Pašvaldību savienības padomniekiem Aino Salmiņu un Pauli Baronu.