Nil, par vēlu un par maz

Bemhens gadiem pārkāpis Darba likumu

Rīgas mērs Nils Ušakovs šodien preses brīfingā paziņoja, ka līdz 4.martam no amata atstādinās "Rīgas satiksmes" vadītāju Leonu Bemhenu. Arī domes audits atzinis, ka nebija labi maksāt kompensācijas bijušajiem valdes locekļiem, kurus no valdes izmeta, lai tur varētu salikt Saskaņas centra/LPP koalīcijas partiju cilvēkus, bet šie turpinātu strādāt par direktoriem uzņēmumā. Reālu zaudējumu par šo 51 tūkstoti latu neesot, jo naudu esot atdevuši atpakaļ.

Taču domes jurists kopā ar RS vadības pienākumu izpildītāju Irinu Feldmani vērtēs, kas vainīgs pie tā, ka kompensācijas tika maksātas. Un Bemhens gaidīs viņu spriedumu. Beigta balle, tā teikt.

Balle nav tik beigta, kā domes vadība ar šo paziņojumu varētu vēlēties, jo kompensāciju izmaksa nebija vienīgā problēma (sk. dokumentus 1, 2, 3).

Pirmkārt, gan KNAB, gan Valsts darba inspekcija norādīja, ka šajā uzņēmumā laikā, kad visiem ar valsts un pašvaldību saistītajiem skaitījās taupības režīms, maksāja visas agrākās "ekstras", tikai tās nesauca par prēmijām. Valdes locekļu līgumos specifiski ierakstīja, ka darba devēja pienākums ir tās maksāt saskaņā ar koplīgumu vai Bemhena rīkojumu. Direktoru algas pārsniedza noteiktos griestus valsts/pašvaldību uzņēmumu valdes locekļiem. Tas RD vadītājam šķiet pieņemami?

Otrkārt, kopā 51 tūkstoti latu atvaļinājuma un atlaišanas kompensācijas nesaņēma trīs bijušie valdes locekļi, bet gan visi, izņemot Bemhenu. Valdes locekļu līgumi nosaka, ka viņiem ir ne tikai apmaksāts likumos paredzētais atvaļinājums, bet papildus vēl desmit dienas. Kas, ņemot vērā politizēto valdes sastāvu, jau pats par sevi ir jauka "ekstra".

Bemhens – tāpat kā pārējie pieci tā brīža valdes locekļi – izrādās, gadiem pārkāpis Darba likumu, jo neviena no atvaļinājuma daļām nav bijusi divas nedēļas ilga. Var jau būt, ka RS personāldaļai tas nerūp. Tikpat labi var būt, ka uzskaite klibo un cilvēki sakrāj lielus neizmantoto atvaļinājumu pabalstus, lai gan atpūtā nenoliedzami bijuši – kā bija, piemēram, arī "Parex bankas" milzu pabalstu gadījumos. Turklāt 4 no viņiem darbu uzņēmumā nepārtrauca, tikai kļuva par direktoriem, bet mierīgi savāca kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu. Tas daudz ko saka par uzņēmuma iekšējo kultūru.

To apliecina arī Rīgas satiksmes atbilde skandāla sākumā, ko vislabāk kopsavilkt ar vārdiem – likums mums no strikti neaizliedza, tāpēc mēs darām. Nevis – vai tā vajadzētu, vai tas ir piemēroti apstākļiem, bet – likums neaizliedza. Kā valstī, kurā neeksistē ne biznesa kultūra, ne vērtības, ne veselais saprāts: ja likums neaizliedz, tad var.

Tagad pēkšņi atzinuma autors, kuram tobrīd viss likās labi, naudu ir atmaksājis. Bemhens, pēc Ušakova vārdiem, atstādināšanu uztvēris "ar izpratni" un varot rēķināties ar mēra uzticību "ierobežotā apjomā".

Pārsteidzošākā Ušakova paziņojuma daļa bija tā, ka šis, viņaprāt, ir Bemhena smagākais nodarījums šī domes sasaukuma darbības laikā.

Rīga nesākās ar šo domes sasaukumu, tāpat kā Bemhena darbība ne. Jau pirms tam rīdzinieki, saskaņā ar izmeklētāju atziņām, ir pārmaksājuši par jaunajiem vācu firmas Daimler piegādātajiem autobusiem 3 miljonus latu, kas nonākuši kukuļos pie domes amatpersonām. Autobusus pirka arī autobusu parks Tālava, ko vadīja Behmens.

Kura laikā noslēdza e-talona līgumu, kas, saskaņā ar juristu atzinumu, noslēgts pilsētai klaji neizdevīgi un kas, saskaņā ar Valsts kontroles atzinumu, 13 gados sadārdzinās pilsētas izmaksas par vismaz 100 miljoniem, salīdzinājumā ar kompostieriem? Bemhena.

Kura laikā e-talona uzņēmuma Rīgas karte administratīvās izmaksas sāka neproporcionāli augt? Atbildi, šķiet, jau zināt.

Uz tā fona nepareizi aprēķinātas sabiedriskā transporta dotācijas, piedzērušies šoferi, valdes locekļi, kas sajauc valūtu un nepareizi aprēķina nepieciešamo kredīta apjomu, jau šķiet relatīvi sīkumi.

Vadoties pēc loģikas, ka cilvēku var atlaist tikai par pierādītu likumpārkāpumu, uzmanīgi rīkojoties, Bemhens varētu tikt nodarbināts arī uz mūžu. Vai vismaz tik ilgi, kamēr krēslu ievajadzētos kādam Ušakova partijas pārstāvim. Taču uzticība uzņēmuma vadītājam ir smalkāks kopums nekā tikai likums vai priekšraksti, ka pie visa vainīgs muļķis, kas pēc subordinācijas parakstījis papīru.

Bemhens uzticību ir zaudējis jau sen un būtu muļķīgi izlikties, ka tā iemesls ir salīdzinoši sīka valdes locekļu vēlme nokampt maksimālo kompensāciju apjomu, par ko likumu var pastaipīt uz vienu vai otru pusi. Bemhena darbība prasa kompleksu novērtējumu. Teflona Leonam ir jāiet.