Ceļinieks pret paša gribu

Taizeme izdevusi Krievijas pilsoni tiesāšanai ASV

Otrdien no Taizemes galvaspilsētas Bankokas ar lidmašīnu Ņujorkā nogādāts Krievijas pilsonis Viktors Buts, kas apsūdzēts ieroču kontrabandas organizēšanā. Notiesāšanas gadījumā viņš var tikt pat pie mūža ieslodzījuma.

Pirmās ziņas par plaša vēriena ieroču un bruņojuma kontrabandistu parādījās deviņdesmito gadu vidū. Viņš palīdzējis apbruņoties daudzu lokālo konfliktu dalībniekiem, savu iespēju robežās veicinot asinsizliešanu galvenokārt Āfrikas valstīs. Atstājis pēdas arī Afganistānā, kur šī gadsimta sākumā piegādājis ieročus gan Ziemeļu aliansei, gan talibiem, taču tieši pierādījumi tam netika uzieti. Amerikā par viņu pat uzrakstīta grāmata ar zīmīgu nosaukumu – “Nāves tirgonis”.

Oficiāli Butam, kas ir izbijis kara lidotājs, piederēja gaisa transporta firma. Pastāvīgā dzīves vieta – Krievija. Tur viņš ir manīts pirmā vicepremjera Igora Sečina sabiedrībā, un Sečins pieder pie šīs valsts patiešām varenajiem. Tiek uzskatīts, ka viņi iepazinušies Angolā, kur abi tika dienējuši padomju laikā. Ar šo pazīšanos var skaidrot Krievijas diplomātijas pastiprināto interesi par Buta piedzīvojumiem Indijas okeāna krastā.

Buts iekrita diezgan muļķīgi. Viņš 2008.gada martā viņš devās uz Bankoku, lai vienotos par ieroču piegādāšanu Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem. Tā ir marksistiski orientēta par teroristisku atzīta pagrīdes organizācija, kas pārtiek no narkotisko vielu kontrabandas. Galvenais noieta tirgus – Savienotās Valstis. Brauca pie marksistiem, satikās ar ASV speciālajiem aģentiem un nonāca cietumā.

Buts divas reizes stājies Taizemes tiesas priekšā un abas reizes pret viņu savāktie pierādījumi atzīti par nepietiekamiem. Amerika prasīja viņa ekstradikciju, Krievija – atbrīvošanu. Augustā Taizemes augstākā tiesu instance akceptēja Buta izdošanu ASV, kas bija jāveic trīs mēnešu laikā. Izdošanai bija vajadzīga arī valdības atļauja. Ap to notika pamatīga stīvēšanās, piedevām vajadzēja iekļauties tiesas atvēlētajos trijos mēnešos. Otrdien šī atļauja tika dota, un jau dienas vidū Buts bija ceļā uz jauno mājvietu. Tas tika izdarīts lielā steigā – Butam pat liedza tikšanos ar sievu un Krievijas konsulu. Uz lidmašīnu viņš gāja tērpts bruņuvestē un ar ķiveri galvā – pastāvēja bažas, ka viņu var mēģināt “nomedīt” Krievijas speciālie dienesti. Taču nekādu incidentu nebija.

Pēc dažām stundām sekoja nikns Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums, kurā uzsvērts, ka “prettiesiskā V.Buta ekstradikcija ir sekas bezprecedentajam spiedienam, kuru uz Taizemes valdību un tiesu institūcijām izdarīja ASV”. Atsevišķi ierunājās ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kas trešdien, uzturoties vizītē Kenijā, pamanījās preses konferencē iepīt “brēcošas netaisnības paraugu”, ar to domājot Buta ekstradikciju. Tikai tas ir aizgājis vilciens.

Operācijas “Virsnieka Buta glābšana” izgāšanās Krievijai nozīmē sāpīgu diplomātisko sakāvi, taču lielos vilcienos Krievijas un ASV attiecības nemainīsies. Ko tu stipram padarīsi. Krievijas un Taizemes attiecībās arīdzan lielas pārmaiņas diezin vai sagaidāmas. Buta dēļ Krievijas tūristi neatteiksies no iecienītajām pludmalēm. Jāpiebilst, ASV un Taizemes tirdzniecības apjoms 40 reižu pārsniedz Krievijas un Taizemes tirdzniecības apjomu.

Ņujorkā Buts ievietots speciālā federālajā cietumā, kas atrodas Manhetenā, kur jau atrodas cits Krievijas pilsonis, tāpat bijušais lidotājs, kas mēģinājis organizēt vienas tonnas kokaīna nogādāšanu Amerikā. Nevar teikt, ka Krievijas ārlietu resors šo “nevainīgo upuri” nekad nepieminētu, taču, salīdzinot ar Butu, uzmanības viņam ticis krietni mazāk.

Butam ir iespēja izvēlēties aizstāvības taktiku, taču pamatvarianti ir tikai divi: vai nu turpināt apgalvot, ka viņš ir godīgs biznesmenis, un nekādos noziegumos nav bijis iesaistīts, vai arī piekrist sadarbībai ar izmeklēšanu un būtiski atvieglot savu likteni. Visdrīzāk jau viņš izvēlēsies otro variantu, jo droši vien saprot, ka no Amerikas cietuma viņu neviens “neizvilks”. Buts ir labi informēts cilvēks, kas smalki pazīst starptautisko nelegālo ieroču tirdzniecības “ķēķi”, taču acīm redzot var pastāstīt arī to, kas notiek Krievijā, pavilkt uz āru to, ko oficiālā Krievija gribētu paturēt tālāk no pasaules acīm. Tas varētu būt Lavrova plosīšanās otrais iemesls.