Klausāmgrāmatu sērijā „Literatūras kanons” iznākusi Vizmas Belševicas dzejoļu izlase
Izdevniecība „Apostrofs” audio formātā jaunā sērijā „Literatūras kanons” klajā laidusi klausāmgrāmatu – Vizmas Belševicas dzejoļu izlasi „Melns – sarkans – zelts”.
Jaunajā CD dzirdamas Vizmas Belševicas un aktrises Dinas Kuples balsis. Dzejoļus no krājumiem „Gadu gredzeni” un „Dzeltu laiks” ierunājusi JRT un kino aktrise Elita Kļaviņa. Ierakstā dzirdami 53 Vizmas Belševicas dzejoļi.
Vizma Belševica ir viena no visizcilākajām latviešu dzejniecēm un prozistēm, viņas darbi – dzejoļu krājumi „Dzeltu laiks” un „Gadu gredzeni” ir iekļauti Literatūras kanonā līdz ar prozas darbu „Bille”.
CD grāmatiņā lasāmas īpaši šim izdevumam sarakstītās Knuta Skujenieka, Jura Kronberga, Ingmāras Balodes un Liānas Langas esejas par Vizmas Belševicas vietu un nozīmi Latvijas kultūrā.
"Kur ir dzejnieces lielums? Viņa nevienu nemierina, nevienam neko neapsola, nerāda mākonim zelta maliņu. Vizmas dzeja ir skarba, rūgta, atklāti vai pieklusināti traģiska – kā jau dzīve. Šī dzeja ir patiesa, talantīga un dziļa. Puspatiesību, pusemociju un pusmorāles pasaulē tā dod spēku. Šo spēku rūdījuši maldu un apskaidrības ceļi, vajāšanas un aizliegumi, sāpes un izmisums. Un pāri visam – sūrais un skaistais dzejas amats, apbrīnojamā latviešu valoda, iegūta neatlaidīgā darbā un dziļā izpratnē,” savā esejā saka dzejnieces laikabiedrs Knuts Skujenieks.
"Mēdz teikt, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Tāda ir arī Vizmas Belševicas dzeja, ja ar vienkāršību saprot to absolūto patiesīgumu, kas tai piemīt. Belševica neraksta parkoku, mīlestību, kliedzienu. Katrs viņas dzejolis jau pats ir šāds esamības mirklis, mazs kosmoss, kas atveras. Ar prātu vien tur neiekļūt. Viņas dzeja ir pilnīgi brīva no jebkādas intelektuālas atsvešinātības, vārdu spēlēm. Mierīga spēka pilns "izsāpēts tīšums" – tāda, manuprāt, ir būtiskākā Belševicas dzejas intonācija. Darbs ar šiem Liānas Langas klausāmgrāmatai izvēlētajiem dzejoļiem kļuva par ļoti nozīmīgu atskaites punktu manis pašas patiesumam,” atklāj aktrise Elita Kļaviņa.
Vizma Belševica (1931-2005) Viena no izcilākajām 20. gadsimta latviešu dzejniecēm, prozistēm un tulkotājām. Dzimusi Rīgā strādnieku ģimenē. 1961. g. absolvējusi M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. Nozīmīgākie darbi dzejā: „Gadu gredzeni” (1969), „Madarās”(1976), „Kamolā tinēja” (izlase, 1981), „Dzeltu laiks”(1987). Prozā: „Ķiguraga stāsti”(1965), „Nelaime mājās”(1979), triloģija – „Bille”(ASV 1992, Latvijā 1995), „Bille dzīvo tālāk”(1996), „Billes skaistā jaunība”(1999). Pēc stāsta „Tās dullā Paulīnes dēļ uzņemta filma. Iznākuši Rakstu četri sējumi (1999 – 2002). Nominēta Nobela prēmijai literatūrā. Daudzu prēmiju laureāte: Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva (1997), A. Upīša prēmija (1982), O. Vācieša prēmija (1988), Forseta literārā prēmija (Zviedrijā 1992), Triju Zvaigžņu ordenis (1995), Latvijas Kultūras ministrijas gadskārtēja prēmija par ieguldījumu latviešu oriģinālliteratūras attīstībā (1977), T. Transtremera Balva dzejā (Zviedrijā 1998).
Komentāri (35)