Labā ziņa – birojs strādā. Sliktā – strādā arī Vilnītis
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret desmit personām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas korupcijas lietā. Tātad birojs arvien strādā par spīti priekšnieka Normunda Vilnīša pūliņiem to reorganizēt. Tā būtu labā ziņa.
Sliktā ziņa — KNAB nav informējis par to sabiedrību, kā to vienmēr mēdza darīt, kad sabiedrībai svarīgās lietās notiek būtiska virzība. Tātad laikam arī Vilnītis strādā, lai vismaz neuzzinām par to, ko viņam pagaidām nav izdevies novērst jeb reorganizēt.
Slimo bērnu apzagšanā piedalījās ar Tautas partiju (TP) saistīti cilvēki, piemēram, bijušais slimnīcas saimnieciskais direktors un TP biedrs un ziedotājs Aivars Lisenko, TP tēva dibinātāja un «nācijas morālā līdera» (Roberta Līča piešķirts tituls) Andra Šķēles labs paziņa. Viņam, vēl vienai slimnīcas amatpersonai un divām privātpersonām tiesa bija piemērojusi apcietinājumu KNAB pērn oktobrī sāktajā kriminālprocesā par iespējamiem noziegumiem, kas slimnīcā pastrādāti laika posmā no 2007. līdz 2009.gadam, — krāpšanu un kukuļošanu publiskajos iepirkumos slimnīcas vajadzībām.
Politiķi uz savu biedru nonākšanu tiesībsargātāju aizbildnībā parasti reaģē ar apvainojumiem «politizācijā» un «nomelnošanā», it īpaši, ja tas notiek pirms vēlēšanām.
Šajā reizē tas ir KNAB priekšnieks Vilnītis, kas rāda uz žurnālistiem — «atsevišķu žurnālistu publiski paustie minējumi parāda tendenci sabiedrībai radīt nepareizu priekšstatu par KNAB darbības principiem». Viņa paziņojums tapis, reaģējot uz informācijas parādīšanos presē. «Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļu pausto informāciju par KNAB vēlmi «izvairīties no informācijas nonākšanas atklātībā pirms sestdien gaidāmajām vēlēšanām», KNAB informē, ka šāds apgalvojums parāda mediju tendenci iesaistīt KNAB politiskās diskusijās un apšaubīt KNAB politisko neitralitāti.»
Nekādu informāciju par lietas būtību KNAB joprojām nav sniedzis. Paziņojumā teikts, ka «priekšvēlēšanu periodā KNAB kā parasti kā prioritāro jomu ir noteicis politisko organizāciju (partiju) priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu un finansēšanas likumu prasību izpildes kontroli un sabiedrības informēšanu par atklātajiem noteikumu pārkāpumiem».
Tātad sabiedrības informēšana par noziegumu izmeklēšanu pirms vēlēšanām nav biroja prioritāte? «KNAB patur tiesības noteikt informācijas izplatīšanas termiņus un apjomu,» skaidrots paziņojumā.
Skaidrs, ka informācija par lietas nodošanu prokuratūrai nevar ietekmēt tās izmeklēšanu. Toties, saprotams, var atstāt iespaidu uz vēlēšanām. Tāpēc Vilnītim rūp galvenoties «termiņi». Ar «politisko neitralitāti» viņš acīmredzot saprot šādas informācijas pietaupīšanu līdz politiķiem vēlamākajam brīdim.
Korumpētiem politiķiem tāds brīdis nepienāks nekad, turklāt, kamēr vēlēšanas notiek, tikmēr demokrātiskā valstī vienmēr ir priekšvēlēšanu laiks. Taču novērst informācijas parādīšanos par krimināllietām, kas saistītas ar politiķiem, līdz ar to arī pārmetumus par iesaistīšanos «politiskās diskusijās» vislabāk var, šādas lietas neizmeklējot.
Nav šaubu, ka tieši tā ir daļas politiķu prioritāte, vai ir, vai nav priekšvēlēšanu laiks. Biroja vadītāja Alekseja Loskutova padzīšanas operācija sākās uzreiz pēc iepriekšējām vēlēšanām. Sekoja Vilnīša iebīdīšana amatā un viņa uzreiz sāktā biroja «reorganizācija» nolūkā neitralizēt biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vadīto korupcijas apkarošanas darbu. Nav šaubu, ka turpinājums sekos tūlīt pēc vēlēšanām, ja tajās viņa iebīdītāji iegūs gana daudz balsu, lai atkal valdītu.
Atšķirībā no priekšvēlēšanu laika 2006.gadā, šajā reizē ar KNAB neapmierinātie par saviem plāniem pat nemēģina paklusēt līdz vēlēšanām. KNAB likvidēšana, pievienojot to kādai sev mazāk bīstamai struktūrai — Drošības policijai vai Finansu policijai — ir skaidri pateikta ''Par labu Latviju'' un tās galveno partneru ''Saskaņas centra'' (SC) politiķu prioritāte.
Kad birojs necik sen bija izsaucis uz pārrunām Šlesera politiskās izdzīvošanas nodrošinātāju, reklāmistu Ēriku Stendzenieku, cietes buldozers paziņoja, ka «KNAB joprojām ir politizēta struktūra, kuru vada Juta Strīķe, un mēs dzīvojam bīstamā situācijā, kad drošības dienesti pirms vēlēšanām var paņemt ciet jebkuru». Šlesers atklāti piedraudēja: «Ja KNAB pildīs uzstādījumus no centrālās varas, tad pēc vēlēšanām var rasties problēma tiem cilvēkiem, kas būs iejaukušies politikā.»
Vēl tikai trešdien viņš diskusijā ''Dienā'' atkārtoja apņemšanos apvienot KNAB ar Drošības policiju. Turpat to atbalstīja arī SC uz diskusiju atsūtītais Sergejs Dolgopolovs, jo biroja «lietderības koeficients» esot «ļoti zems». (Šīs apvienības galvenais čekists Jānis Ādamsons laikam nevienā uzstāšanās reizē nespēj neizrādīt, cik ļoti viņam niez rokas apvienot un kontrolēt visus valsts drošības dienestus, kurus viņš gan neatšķir no izmeklēšanas iestādēm.) Savu neapmierinātību ar korupcijas apkarotājiem pat pirms pašām vēlēšanām vairs neslēpj arī VL-TB/LNNK premjerministra kandidāts Roberts Zīle — viņaprāt, KNAB esot «visvairāk politizētā no visām drošības iestādēm». Acīmredzot veiklo patriotu līderis nevar samierināties ar smago iespaidu, ko KNAB atstājis uz viņa partiju, noklausīdamies ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanu saistīto ļaužu kreņķēšanos par to, ka «Batjka neiziet uz sakariem».
KNAB izmeklētie un prokuratūrai kriminālvajāšanai nodotie korupcijas un krāpšanās gadījumi Bērnu slimnīcā lieliski parāda, kā politiskā mafija darbojas valsts iepirkumos. Savējiem sarunāti konkursi, dokumentu viltošana, kukuļi un «otkati», naudas atmazgāšana — tā ir nepārprotami labi noregulēta sistēma, kas nestrādātu bez politiskā «jumta».
Tāpēc jo ciniskāk izklausās Šķēles septembra sākumā BNS stāstītais, ka «pay back» sistēma (angliski laikam tādēļ, lai skan internacionālāk un civilizētāk nekā krievu «otkats») kādreiz sen atpakaļ varbūt arī pastāvējusi, un pat viņš esot manījis šādas tādas «indikācijas», ka arī daži TP biedri esot bijuši tajā iesaistīti, taču droši fakti par to viņam neesot zināmi, pats neko tādu nekad neesot darījis, un arī partijas vadība par to, visticamāk, «absolūti» neko nezinot. «Kam gan tas ir vajadzīgs? Tas taču ir potenciāls risks un skandāls,» Šķēle tēloja vientiesi.
Skandāla un arī cietuma risks ir tikai tikmēr, kamēr korupcijas apkarotāji nopietni vajā riskētājus. KNAB priekšniekam Vilnītim ir citas prioritātes. Vai tās izdosies īstenot, būs atkarīgs no vēlēšanu iznākuma. Tāpēc nav jēgas klausīties Šķēles pasakas par nodokļiem un pasaulē izcilāko mazo ekonomiku vai Šlesera iestrēgušo plati par sevi kā Latvijas tiltu, ceļu un aviācijas tēvu, kam svarīgākais ir ģimenes vērtības. Vēlēšanas būs arī par to, vai ļaut šo kungu «ģimenei» pabeigt tiesu varas privatizāciju.
Korupciju Latvijas iedzīvotāji aptaujās min starp pašiem galvenajiem iemesliem, kāpēc neuzticas politiķiem. Tāpēc politiķu solītais, ko darīs ar korupcijas apkarotājiem, ir svarīgāks kritērijs, izvēloties, par ko balsot, nekā vezums citu priekšvēlēšanu solījumu.
Komentāri (24)
mary75 30.09.2010. 20.48
Nupat AT Bodi arī attaisnoja – trūkstot pierādījumi.Tad jau būs īstais kandidāts Vilnīša vietnieka amatam, radniecīgās dvēseles.
Nez kapēc tāds izbrīns, ka Zīle atbalsta PLL viedokli attiecībā uz KNAB.
Tb vairāku gadu garumā atbalstījusi PLL un ne ar ko no tiem neatšķiras.
Bet, visa tā vairuma aborigēnu runāšana par korupciju, cik tas slikti, ir tikai aborigēnu šizifrēniskas apziņas izpausme.
Ja vairumam tā korupcija būtu svarīga, nebūtu tādi balsojumi, kā iepr. vēl., kad nobalsoja taisni par Jūrmalgeitas figurantiem, un arī tagad vairākuma ideāls nebūtu hūtainais žurkulēns.
Daudzi pat neslēpj – ja es varētu, darītu tāpat.
Kalpu mentalitāte un valstiskuma apziņas trūkums, plus vēl negatīvā selekcija 50 gadu garumā.
Tikai, kāpēc igauņiem tā nav?
Vēsture taču līdzīga?
A varbūt latviešiem ar tie gēni vairāk uz NVS mentalitāti orientēti?
8
raimonds_bossltd > mary75 01.10.2010. 09.39
to dzeris49
Pie varas bija zagļi, čekisti, komunisti, krievu armijnieki un pederasti, kuru mērķis bija visādi izdabāt nelegāliem imigrantiem un nodrošināt tiem visāsas privilēģijas.
0
buchamona > mary75 01.10.2010. 09.32
Bet vēlreiz uzsveru, šis ir tikai viens no faktoriem, taču ne mazsvarīgākais, kurš nosaka mūsu valsts likteni šobrīd. Laikam taču tie gudrie cilvēki, kuri runā par to, ka LV šobrīd ir krustcelēs starp Krieviju un Rietumiem nerunā muļķības.
0
buchamona > mary75 01.10.2010. 09.28
Izskatās Tu tēmu par mentalitāti aizsāki neapzināti, bet šāds Tavs teikums -” A varbūt latviešiem ar tie gēni vairāk uz NVS mentalitāti orientēti?” ir likumsakarīgs, jo šāda ir Tava dzīves pieredze, un precīza, pie tam.
Bet, ja par migrantiem – mēs pieminam tos, kuri šeit ieradās no Krievijas un ir pamanāmi savas agresīvās dabas dēļ, un šī agresivitāte ir objektīva, lielām tautām raksturīga, bet mums postoša. Kas bija pamats tam, ka LPSR stipri atšķīrās no pārējām “brālīgajām” republikām “padomju” laikā ? .Pamats bija 20 neatkarības gadi, kuros latvieši Latviju uzcēla pēc sava ģīmja un līdzības. Šobrīd mums šādu apstākļu nav vairs, arī latvieši nav tādi, kādi tie bija pirms kara, latviešu iedabu ir sakropļojušas deportācijas, ilgie okupācijas gadi, migrantu pūļi utt. Tas ir viens no iemesliem, bet ne vienīgais, kādēļ mēs zaudējam šobrīd igauņiem, jo viņi spēja sevi saglabāt vairāk un likumsakarīgi, ka viņi šobrīd spēj arī vairāk saimniekot “igauniski” ne kā mēs “latviski”.
0
mary75 > mary75 01.10.2010. 08.13
Nevajag visu gāzt uz migrantiem.
Pēdējos 20 gadus pie varas nebija neviena migranta, visas valdības bija tīri “tautiskas” un latviskas, visus lielākos mēslus savēlēja latvieši, pie varas bija latviešu valdība, kas, izņemot pašu zaglīgumu, bezatbildību, negodīgumu un vēlmi ātri iedzīvoties, uzspļaujor virsū pārējiem, traucēja izveidot normālu valsti?
Un tas, ka Igaunijā ir tāpat, kā Latvijā, tikai PR labāks, ir pasakas.
Igaunijā pavisam savādāks morāls klimats, viņi uzticas gan savai saeimai, gan valdībai, viņi tic nākotnei.
Latvijā latvieši paši ar savām rokām visu to iznīcinājuši.
Un vēl arvien meklējam sev attaisnojumu un vainu visur kur, tikai ne sevī, tā jau ir mūsu lielākā nelaime.
Reizēm man liekas, ka muims tā neatkarība tika tā pārāk viegli, īsti tai vēl neesam nobrieduši, jo mūsu “elitei”, un vairumam iedzīvotāju, pietrūkst galvenais, kam jābūt reizē ar brīvību – atbildības sajūtas.
Un arī ar attieksmi pret migrantiem tam visai mazs sakars, mūsu saeima un valdība pret visiem, izņemot “savējos”, ilgstoši izturējusies kā pret svešiniekiem, sliktāk, kā pret migrantiem.
0
raimonds_bossltd > mary75 30.09.2010. 22.52
to dzeris49
Viss ir kompleksi. Igaunija aizvāca no galvaspilsētas centra vecenīšu vecīšu un bērnu izvarotāja, marodiera Aļošas pieminekli. Pie mums gandrīz pašā centrā stāv “Phallus impudicus”.
0
buchamona > mary75 30.09.2010. 22.59
Dzeris – Viens igaunis, kurš no savas pozicijas var pārredzēt laukumu savā valstī, reiz man teica, ka lielākā atšķirība starp latviešiem un igauņiem ir tā, ka latvieši lamājot savējos tā, ka visa pasuale “dreb” :), bet igauņi savu netīro veļu cenšas nemazgāt tik ļoti uz āru, taču lielos vilcienos – situācija jau tā pati vien ir, kā pie viņiem , tā pie mums. Tas, ka viņiem būs eiro, mums tik drīz nebūs utt – tas, protams, ir rādītājs, ka viņi ir soli mums priekšā, bet ne milzu soli. Viņi neiekāpa oranžos mēslos, mums nelaimējās – mēs iekāpām un tagad kādu laiku mūsu mājās smirdēs, bet tas ir pārejoši. Cita lieta, par ko es arī “krievu laikos” viņus cienīju un šobrīd cienu, un kur mums tiešām būtu ko mācīties, tā ir attieksme pret migrantiem, pie tam nevis oficiālā līmenī – ministrs nerunā TV krieviski, bet sadzīvē – un tas ir tas noteicošais rādītājs
0
buchamona > mary75 30.09.2010. 21.23
A varbūt latviešiem ar tie gēni vairāk uz NVS mentalitāti orientēti? +++ ar šito teikumu Tu mani pārsteidzi :)))) Bet vispār jau Tu aizskāri ļoti sāpīgu problēmu, jo patiešām atrodas latvieši, kuri ir gatavi balsot par SC, PLL
0
mary75 > mary75 30.09.2010. 21.58
Bet, kā izskaidrot, bijām ar igauņiem vienādā situācijā, un kur ir igauņi, un kur esam mēs, un, galvenais, uz kurieni turpinām iet?
Kāpēc igauņiem dienesta stāvokļa savtīga izmantošana, blēdīšanās, utt., skaitās negods, bet, pie mums – vairums to uztver, kā normu, ja esi labā amatā, un neizmanto to savā labā – tad tu esi muļķis.
Tur korupcija ir izņēmums, mums – sistēma.
Tur “elite” domā par valsti, mums – vairums, labākajā gadījumā, par savu partiju un sponsoriem, valsts intereses pēdējā vietā.
Utt., kā tad lai to visu izskaidro, ja ne ar to, ka latviešu vairākumam tuvāka NVS iedzīvotāju mentalitāte, bet igauņiem – rietumnieku?
Un tas nav tikai tiem, kas balso par SC., bet visiem, izņemot tos, kas balso par Vienotību?
Te nav dalījums latvieši – krievi, bet, nosacīti, rietumnieki – austrumnieki, un “austrumnieku” mums daudz vairāk.
0
buchamona 30.09.2010. 20.41
Nav šaubu, ka turpinājums sekos tūlīt pēc vēlēšanām, ja tajās viņa iebīdītāji iegūs gana daudz balsu, lai atkal valdītu. +++ jācer, ka Loskutovs tiks ievēlēts un Vienotībai pietiks balsu, lai veidotu koalīciju – domāju, ka tad nebūs ilgi jāgaida līdz brīdim, kad Vilnītis pats uzrakstīs atlūgumu :)
1
mary75 > buchamona 30.09.2010. 20.54
Tad tu esi liels optimists.
Nevienam, izņemot V, neatkarīgu KNAB un cīņu ar korupciju, kā arī tiesisku valsti te nevajag.
Lai šai valstī kas mainītos, V jādabū vismaz 51 balss saeimā.
Un tas nekad nenotiks.
Jo arī vairumam iedzīvotāju to nevajag.
0
liene.dz 30.09.2010. 22.19
Un vēl viens izcils Ozoliņa raksts. Nebeidzu apbrīnot, kā autors spēj piemeklēt tik spilgtus izteicienus un salīdzinājumus, vienlaikus nenovirzoties no būtiskā. Ir ko mācīties!
>>> “KNAB joprojām ir politizēta struktūra, kuru vada Juta Strīķe”
… un tas skaidri parāda, kuru cilvēku Šlesers KNABā uzskata par bīstāmāko…
0