Demakova TP neveiksmes skaidro ar sliktu PR

No bijušās kultūras ministres Helēnas Demakovas teiktā sarunā “par patiesību” ar apvienības Par labu Latviju sabiedrisko attiecību speciālistu Nilu Saksu svarīgākais varbūt ir šis: “Dzīvot bez vīzijas nācijai, tikai un vienīgi “godīgi dalot naudu”, atvaino, to var katrs grāmatvedis.” Demakova ir Tautas partijas spožums un posts — krāšņākais piemērs tam, kas notiek, kad mēģina savienot kompetenci, profesionālismu un “protestantisko darba ētiku” (citā intervijā 2006.gadā teiktais par sevi un savu komandu) ar Andra Šķēles programmatisko uzstādījumu, ka “valsts ir uzņēmums”, proti, līdzeklis, ar ko pelnīt. Notiek darbības sadalīšana “reālajā” — tajā, kurā mērķis ir nopelnīt (ir pilnīgi vienalga, vai ar lielām kultūras būvēm, vai ar atkritumu apsaimniekošanu) un “politiskajā” — PR jeb sabiedriskajās attiecībās. Pirmajā vajag “analītiķi apvienojumā ar menedžeri”, ko Demakova aplami uzskata par nākotnes politiķa tipu, taču tam atbilst gan Šķēle, gan viņas līdzgaitnieks Edmunds Krastiņš, gan, viņasprāt, bruņnieciskais kultūras (patiesībā gan — jebkuru dārgu projektu) atbalstītājs Ainārs Šlesers. Otrā — “politiskā” — tiek tādiem, kā nu jau “nodevēju” kārtā norakstītais ministres ieroču nesējs Mārtiņš Vanags. Politika izbirst pa vidu, Demakova ar vīzijām par nāciju tai līdzi, un neba labi atalgoti PR zeltamutes — “mārtiņi vanagi un oskari baloži” — to var novērst, pirms publicēšanas izrediģējot no “darītāju” intervijām viņu domāšanas veidu. Šo pretrunu var uzturēt tikai tiktāl, ciktāl “tauta ir stulba”, taču ne īpaši ilgi, kā redzam no TP “reitingiem”. Reālā “privāti valstiskā uzņēmējdarbība” nenovēršami diskreditē “vīzijas”, un par to Demakova var vainot tikai sevi un savu partiju. Citādi nemaz nevarēja notikt. Jo dzīvot ar “vīziju nācijai” un “godīgi dalīt naudu” šajā “labo cilvēku” kompānijā ir pretdabiska jēdzieniska pretruna. Viņi to vienkārši nevar iedomāties, un arī Demakovai pat neienāk prātā, ka šāda politika būtu iespējama.

Nu kā tad savādāk, Demakova savā elementā.
Vai tad Demakova kādreiz kaut ko izdarījusi nepareizi?
Vai tad viņa kādreiz kļūdās?
Kā tagad atceros, kādus vārdus viņa veltīja tiem, kas mēģināja apšaubīt viņas idejas par tūlītējas koncertzāles un biblotekas celšanas nepieciešamību, paprasīt ko par tiem 10 miļjoniem, kas tiem 3 btrāļiem aizgāja nezin kur, tumsoņas un valsts ienaidnieki bija tie maigākie.
Pštaisnums un nekritiskums, ja kas nedomā, kā viņa – tie ir ienaidnieki, te arī visa viņas būtība.
Šķēle – tēvs, svētā Marija Demakova un Kaulītis dēls – TP svētā trīsvienība.

Diemžēl nezināšana neatbrīvo no atbildības. Un tā kā neskatoties uz padomiem savu padomnieku uzsklausīja, tad no atbildības nav ko norobežoties.
Padomnieku alga????? – kāpēc tā ir lielāka kā ministram!? Vai tā nav ministriju kompetence? Un kā ar atbildību – vai padomniekam tā būtu lielāka kā ministram, ja mēra pēc algas lieluma!?