Par stereotipiem, mītiem un analītiskām ziņām

Andra Šķēles rakstiskās atbildes uz žurnāla Ir jautājumiem

Ceturtdienas, 6.maija, žurnālā Ir esam publicējuši plašu rakstu par apvienības (AŠ)2 līderu Andra Šķēles un Aināra Šlesera biznesu. Šķēle uz mūsu jautājumiem izvēlējās atbildēt rakstveidā. Šeit publicējam Tautas partijas līdera atbildes pilnā apjomā.

Kā Jūs norobežosiet savu politisko darbību no privāta biznesa (ne tikai no uzņēmumiem, kas Jums pašam personīgi pieder, bet arī uzņēmumiem, kas pastarpināti caur "Sabiedrību privātajiem ieguldījumiem" un "Privāto aktīvu pārvaldi" pieder Jūsu ģimenes locekļiem)?
Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīgas tradīcijas un veidi, kā nodrošināt, lai politiķu profesionālā darbība būtu viegli un ērti uzraugāma. Politiķim, kļūstot par valsts amatpersonu, ir jārēķinās ar diviem būtiskiem pamatprincipiem. Pirmais – ar politiķi saistīta uzņēmumu pārvalde tiek pilnībā nodalīta no paša politiķa, otrais – politiķu privātās saimnieciskās intereses tiek deklarētas sabiedrības zināšanai, tā ļaujot tai vērtēt un uzraudzīt politiķu pieņemtos lēmumus. Kā vienmēr, esmu gatavs ievērot abus šos principus un Latvijas likumos noteikto attiecībā uz valsts amatpersonām.

Plaši izplatīts ir uzskats, ka politiskā vara Jums nepieciešama, lai pieņemtu labvēlīgus lēmumus privātajam biznesam. (Piemēram, Jūs kļuvāt par īpašnieku pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kas savulaik atradās Jūsu kā Lauksaimniecības ministrijas augstas amatpersonas pārziņā; būdams ekonomikas ministra vietas izpildītājs, Jūs izsniedzāt licences vēja parkiem, kas vēlāk nonāca Jūsu īpašumā; šobrīd Jūsu ģimenei pieder īpašumi, piemēram, "Jūraslīča" teritorija, kuras privatizācijas godīgums ir publiski apšaubīts.) Vai Jūs esat izmantojis politisko varu sava biznesa interesēs?
Šādu uzskatu kultivēšana Latvijā, ņemot vērā uzņēmējdarbības ierobežoto mērogu, biznesa elites nelielo skaitlisko apjomu un mēdiju paradumu stereotipus un mītus uzdot par analītiskā veidā iegūtām ziņām, ir kļuvusi gandrīz par normu. Kas attiecas uz Jūsu minēto, tad te vietā būtu nelieli paskaidrojumi, lai interpretācijas nekļūtu par apzinātu maldināšanu.

1. Lauksaimniecības ministra vietnieka amatu es atstāju 1993.gadā. Izvērtēt iespēju un iegādāties a/s "Avelat Grupa" akcijas man radās 1999.gadā, kad Krievijas norēķinu sistēmas "defolta" sakarā uzņēmuma īpašnieki vēlējās tās pārdot. Tā bija industrija, kuru es pārzināju, un man izdevās rast risinājumus, lai krīzē cietušie uzņēmumi varētu sekmīgi strādāt un turpinātu to darīt arī šodien.

2. Atļaujas vēja parku attīstībai es parakstīju 2000.gadā. Gan nestabilās likumdošanas dēļ atjaunojamo energoresursu jomā, gan milzīgo kredītu dēļ, kas jau no pirmās dienas ir bijis liels slogs šo uzņēmumu grupai, tajā ir daudzkārt mainījušies īpašnieki. Maniem radiniekiem pastarpināti piederošs uzņēmums šo vēja parku grupu atpirka 2007.gada nogalē, ieguldot nopietnus līdzekļus tālākai sekmīgai darbībai.

3. Uzņēmumi, kuriem piederēja gan bijušā "Jūraslīča" ēkas, gan arī zeme, tika iegūti no iepriekšējā īpašnieka, izmantojot trīs dažādu banku prasījumu cesijas. Saistību apjoms tika būtiski samazināts, tādejādi paglābjot šos uzņēmumus no bankrota.

Dabiski, ka mana politiskā pieredze, zināšanas un kontakti man ir netieši palīdzējuši realizēt ļoti grūtus saimnieciskus lēmumus, palīdzot daudziem uzņēmumiem tikt ārā no faktiskām bankrota situācijām. Nevaru noliegt, ka manā šī brīža darbības jomā – biznesa konsultācijās – īpašu gandarījumu sagādā tieši iespēja atrisināt ļoti sarežģītas, smagas finansu un ekonomiskās problēmas, ar kurām saskaras daudzi Latvijas uzņēmumi. Politiski, savukārt, mans mērķis ir dzīvot un strādāt tādā Latvijā, kurā biznesa vide ir skaidra, saprotama un uzņēmējiem labvēlīga.

Ko darīsiet, lai kliedētu priekšstatu, ka politiskā vara Jums nepieciešama privātā biznesa interešu lobēšanai?
Es, kā vienmēr, saņemu un arī nākotnē ceru tikai uz to cilvēku atbalstu, kuri man politiski uzticas. Attiecībā uz viņiem man nekas nav „jākliedē". Attiecībās ar sabiedrību kopumā es, tāpat kā līdz šim, precīzi ievērošu likumos paredzēto attiecībā uz valsts amatpersonām.

Kāpēc lielākie ieguldījumi tiek veikti caur uzņēmumu ("Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem"), kas pieder Jūsu ģimenes locekļiem un nevis Jums pašam?
Mūsu valstī visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības iegūt īpašumus un/vai nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja kādas personas politiskās darbības dēļ tās radiniekiem, piemēram, pieaugušajiem bērniem, būtu liegts veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībā, tas neatbilstu ne likumam, nedz veselajam saprātam. Ja Jūs jautātu man – kāpēc es atbalstu savu tuvinieku iesaistīšanos Jūsu minētajā uzņēmumā, es atbildētu vienkārši – tāpēc, ka esmu trīs bērnu tēvs un man rūp viņu nākotne.

Kurus "Privāto aktīvu pārvaldes" ieguldījumus uzskatāt par veiksmīgākajiem?
Domāju, ka pareizāk būtu šo jautājumu uzdot uzņēmuma vadībai. Bet man ir zināms, ka lielākā daļa uzņēmuma aktīvu ir iegādāti kā paaugstināta riska aktīvi, kuru nākotnes perspektīvas novērtēt vēl ir par ātru. "Privāto aktīvu pārvalde" (www.pap.lv), manuprāt, kvalificējama kā tipisks riska investīciju fonds. Ja man tomēr jāizsaka savs subjektīvais viedoklis, tad tas ir ieguldījums "Veolia vides serviss" (www.veolia-vs.lv). No tipiskas riska investīcijas bijušajā uzņēmumā Nelsens ir izdevies izveidot stabilu uzņēmumu ar augstu nākotnes potenciālu, piesaistot pasaules lielāko komunālo pakalpojumu uzņēmumu "Veolia Environnement" (www.veolia.com).

Pēc publiski pieejamajiem datiem, vairāki Jums vai Jūsu ģimenei pastarpināti piederošie uzņēmumi ir ieķīlāti komercbankās par ievērojamu summu. Tas liek secināt, ka šiem uzņēmumiem ir lielas parādsaistības. Vai Jums un Jūsu ģimenei pastarpināti piederošie uzņēmumi šobrīd spēj tikt galā ar parādu atmaksu?
Kā izriet no iepriekš teiktā, tad lielākā daļa uzņēmumu vai īpašumu ir iegādāti kā paaugstināta riska aktīvi. Tas ir – nopērkot tos ar nopietnām kredītsaistībām, vai pārpērkot tos no bankām, vai nopērkot tos izsolēs.

Šādu aktīvu iegāde balstās uz biznesa plāniem, kuri ar bankām ir saskaņoti, un paredz kredītu atmaksu pēc noteikta grafika. Ņemot vērā latu kredītlikmju strauju mainīgumu, kredīti ir ņemti eiro valūtā.

"TA sabiedrība", kā var secināt, ir tikusi ieķīlāta pret kredītu nekustamā īpašuma iegādei starp Tērbatas, Blaumaņa un Dzirnavu ielu. Šobrīd šajā vietā būvdarbi nenotiek. Vai Jūs plānojat šo vietu attīstīt? Vai Jūsu uzņēmums spēj šobrīd atmaksāt šo kredītu?
Šo nekustamā īpašuma kopumu man pastarpināti piederošs uzņēmums iegādājās publiskā izsolē. Nekustamais īpašums tika pārdots ar visiem apgrūtinājumiem, t.i., hipotekārajām ķīlām. Uzņēmums algo profesionāļus, kuri nodarbojas ar perspektīvas izvērtēšanu. Ir ievadītas sarunas ar potenciālajiem investoriem. Sarežģītības ziņā šis ieguldījums ir liels izaicinājums. Visas saistības ar banku tiek pildītas precīzi.

Līdzīgs jautājums par "Balto kāpu" un tai piederošo īpašumu Jūrmalā. Vai "Baltā kāpa" plāno attīstīt "Jūraslīča" teritoriju? Vai uzņēmums šobrīd spēj atmaksāt kredītu?
Kā jau iepriekš teikts, tad minētais nekustamais īpašums ir iegādāts, pārpērkot vairāku banku prasības un pārstrukturējot smagu kredītu nastu. Uzņēmums sekmīgi tiek ar tiem galā. Lai arī manos tiešajos pienākumos neietilpst ikdienas darbs ar "Balto kāpu", esmu informēts par ambicioza attīstības koncepta izstrādi un augstas klases arhitektu iesaisti projekta tālākajā attīstībā (www.baltakapa.lv ).

Viena no lielākajām komercķīlām par 24,6 miljoniem latu ir reģistrēta "Parex bankā", un tās devējs ir uzņēmums "Rets investīcijas". Vai "Rets investīcijas" spēj atmaksāt šo kredītu? Vai šis kredīts ir pelnījis atrašanos sadalītās "Parex bankas" labajā vai sliktajā daļā?
Jā, aptuveni astoņus gadus atpakaļ toreizējie īpašnieki šādu komercķīlu reģistrēja. Šobrīd atlikušās parādsaistības ir nelielas, un "Rets investīcijas" ir ļoti precīzs bankas klients saistību kārtošanā. Tomēr es ieteiktu uzņēmuma vadībai slēgt šo kredītu "Parex bankā", jo valdības pārvaldībā esošā banka ir milzīgs riska avots visiem klientiem, kuriem ir nopietni naudas atlikumi šajā kredītiestādē.