Īsumā
Jau pēc diviem gadiem spēkā stāsies Eiropas Savienības direktīva, kas darba devējiem uzdos vienādot sieviešu un vīriešu atalgojumu par līdzīgas vērtības darbu. Patlaban darba samaksas atšķirība starp dzimumiem Latvijā ir diezgan pamatīga – 16,5% saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķinu par pagājušo gadu. Arī izmaiņas šajos skaitļos noris gausi, situācija ir uzlabojusies par tikai 0,6%, salīdzinot ar 2022. gadu. Algu plaisa ir viens no iemesliem, kādēļ plaisa veidojas arī pensijās. Darba devējiem priekšā liels darbs, lai šo situāciju mainītu, un tā ir ikkatra darba devēja sociālā atbildība gan pret saviem darbiniekiem, gan sabiedrību kopumā.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
DESI pētījums liecina, ka sievietes veido tikai 23% no visiem IT pārstāvjiem Latvijā. Arī Riga TechGirls publicētā informācija apliecina, ka IT nozarē nodarbināto sieviešu skaits svārstās starp 20% un 25%. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory dati norāda, ka IT jomā Latvijā strādā 29% sieviešu. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstī Igaunijā, kas daudzos digitalizācijas aspektos apsteidz Latviju, tomēr arī tur sieviešu īpatsvars IT jomā svārstās ap 25%.
Vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam un kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”. Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.
Nedaudz mazāk nekā viena piektdaļa jeb 17,1% – par tik sieviešu algas Latvijā ir zemākas nekā vīriešu, atklāj Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskais datu aprēķins. Šī realitāte gadu no gada, lai arī nedaudz svārstīga, tomēr ierindo mūs starp nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES). Zemākas algas nozīmē arī zemākas pensijas un ietekmē sieviešu iespējas būt finansiāli neatkarīgām.
Lai arī jautājums par iekļaujošu darba vidi un vienlīdzīgām dzimumu iespējām Latvijas darba tirgū pēdējo gadu laikā vairāk vai mazāk ir nonācis sabiedrības, darba devēju un mediju fokusā, tomēr joprojām nepietiekami tiek darīts pie dzimumu līdztiesības aktualizēšanas un ieviešanas. Lai veiktu nozīmīgas, ilgtspējīgas un ilgtermiņa pārmaiņas, nepietiek tikai ar dažu uzņēmumu centieniem uzlabot kopējo situāciju šajā jautājumā, ir akūti nepieciešama valstiska iesaiste! Deloitte ikgadējais Women@Work* ziņojums aktualizē vairākus būtiskus izaicinājumus, ar ko joprojām saskaras sievietes darbavietās, kā arī iezīmē potenciālos scenārijus, kā risināt nevienlīdzību, ne tikai uzņēmuma iekšienē, bet arī valstiskā līmenī.
Īpašības, kuras esam pieraduši uzskatīt par sievišķības iezīmēm – iejūtību, empātiju, spēju rast kompromisus un citas – sabiedrības priekšstatos nereti “tulko” kā vājumu. Tātad – nepiemērotību augsta līmeņa amatam, kur vajadzīga izlēmība, stingrība un nelokāma griba. Gadsimtiem ilgi kultivēti stereotipi par to, kāda ir sieviete, kāds vīrietis, pasaulē vairs netiek uzlūkoti kā norma, tomēr reālas pārmaiņas cilvēku attieksmē notiek lēni. Tāpēc, lai arī kopumā visi piekrīt tam, ka vadītāja amatā nozīmīgs ir nevis dzimums, bet prasmes, zināšanas un personiskas īpašības, aizvien vēl saskaramies ar viedokli, ka sievietes nav tik ambiciozas un pašpārliecinātas kā vīrieši. Šis viedoklis turpina traucēt daudzām sievietēm pilnvērtīgi atraisīt savu profesionālo potenciālu.
Kad vēl strādāju diplomātiskajā dienestā, pieredzējušākie kolēģi mani brīdināja, ka sarunās pie galda nedrīkst runāt par reliģiju, politiku un naudu. Es vēl papildinātu - par sievietēm. Sarunas par sieviešu līdztiesību - atalgojumu un situāciju darba tirgū - riskē “uzspridzināt” jebkuras saviesīgas diskusijas. Bet par to ir jārunā, un ne tikai 8. martā. Sieviešu ekonomiskajā spēcināšanā mums vēl ir daudz mājasdarbu. Mēs katrs dzīvojam savos “burbuļos”, tādēļ var palīdzēt skaitļi un fakti.
Dzimumu līdztiesība aizvien vēl ir Latvijā aktuāla tēma. Lai arī virspusēji “izskatās”, ka viņas taču arī ir vadītājas, politiķes, dibina uzņēmumus un saņem līdzīgu atalgojumu, statistika apliecina pretējo. Atšķirības ir nozīmīgas, un dažos rādītājos pat ir pieaugušas. Šķiet, stereotipiskā “sievietes–mātes” un “sievietes–mājsaimnieces” lomu uztvere ir izrādījusies krietni dziļāka un noturīgāka nekā mums šķita. Psiholoģiska barjera kļūt neatkarīgai, patstāvīgai, realizēt savu sapni, aizvien vēl ir gana augsta un daudzas spējīgas sievietes attur no izšķirīgā pirmā soļa, – uzdrošināties neatbilst sabiedrībā iesakņotai lomu spēlei (par izglītību, darbu, ģimeni utt.). Esmu pieredzējusi, ka tieši uzdrīkstēšanās vēlāk rezultējas sekmīgā karjerā, finansiālā neatkarībā un pašpārliecinātā cilvēkā, kurš dara to, ko pats vēlas, un spēj sniegt vērtīgu ieguldījumu visai sabiedrībai. Atbrīvošanās no stereotipiem un sieviešu iesaiste visās sabiedrības jomās un norisēs, ir mūsu pašu interesēs, jo atrisināt problēmas adekvāti varam tikai tad, kad risināšanā iesaistīti maksimāli daudzveidīgi redzējumi un pieredzes.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
