Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 16. aprīlī atbalstīja rūpīgā analīzē balstīto likuma normu, ka partijām, kas grib piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt vismaz vienam tūkstotim biedru, ne pieciem simtiem kā tagad.
Skatoties dažādos televīzijas kanālos un interneta portālos notiekošās pirmsvēlēšanu diskusijas, deputāta kandidātu vārdu kaujas, mētāšanos ar solījumiem un vienam otra nomelnošanu, kārtējo reizi pārņem ļoti skumjas izjūtas. Esmu pārliecināts, ka ne mani vien.
Ja būtu iespēja izvēlēties, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties ātrāk, nekā tas pašlaik Latvijā paredzēts, noskaidrots bankas Citadele aptaujā Baltijas valstīs 2022.gada jūnijā.
Valsts pārvaldes reformas gaitā plānotie 34 soļi neparedzēja nozīmīgas pārmaiņas, secināts Valsts kontroles revīzijā, vērtējot reformas norisi. Reformas galvenais dzinulis – Atlīdzības likuma grozījumi – pieņemti 4 gadus pēc plānotā laika un nenovērš virkni sistēmas paradoksu, turklāt nav ieviesti vienoti augstākā līmeņa vadītāju snieguma rādītāji.
Šogad atkal ir Saeimas vēlēšanu gads. Demokrātijas fundamentālā pazīme ir ne tas, ka vairākums valda, bet gan tas, ka varas maiņa notiek miermīlīgā ceļā. Ironiski, ka gandrīz visās valstīs, kuru oficiālajos nosaukumos ir vārds „demokrātiska“, ir tikai viena valdošā partija, kuru nekādās vēlēšanās nav iespējams mainīt.
Pēc reģionālās reformas novadi kļuvuši lielāki un augusi arī nacionālo partiju interese par tiem: 84% no visiem pašvaldību vēlēšanām iesniegtajiem sarakstiem veido kāda no lielajām partijām. Lai iekļūtu domēs, tās pat aktīvi «draudzējas» un kombinē apvienotus sarakstus
Kā opozīcijā esošas partijas Saeimas deputāte un kā bijusī VID Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece izmeklēšanas jomā vēlos piedāvāt savu ieskatu par tiem (krimināl-) procesiem, kuru darbojošās personas reiz bija manu profesionālo pienākumu uzmanības lokā. Laika distance un atrašanās citā amatā tagad man dod iespēju uz notiekošo paraudzīties no cita skatpunkta.
No 1995.gada Augstākās izglītības likums un no 2005.gada – Zinātniskās darbības likums regulē augstākās izglītības un zinātnes jomu. Augstākās izglītības nozare divas desmitgades ir funkcionējusi valsts birokrātiskā sistēmā, kas nav pietiekami stratēģiski vadīta – nav uzstādīti precīzi tautsaimniecībai vajadzīgie mērķi un nav piešķirti nepieciešamie resursi šo mērķu sasniegšanai.
Kas gan vēl izskatās neveiklāk par žurnālistikas veterānu, kad viņš tēloti brīnās par lietām, ko patiesībā pats labi zina un atceras? Nedēļraksta IR komentētājs Pauls Raudseps publikācijā «Dabūjām viņus ārā» 5.septembra izdevumā izliekas pārsteigts, kāpēc Krievijas karaspēka izvešanas jubileja Igaunijā tika atzīmēta ar uguņošanu, bet Latvijā – vien ar Edgara Rinkēviča tvītu. Kāds naivums mūsu sirmos gados!
Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā 5.septembrī
Mēnesis ir pagājis kopš Saeimas vēlēšanām, un Latvijai vēl nav jaunas valdības. Latvijas tauta bija tik vienisprātis, ka 13.Saeimā ievēlēja deputātus no 16 partijām, un vēl vairākus bezpartejiskus deputātus.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
