Kāda ir augstākās izglītības pārvaldības loģika?

  • Toms Baumanis
  • 19.09.2019
Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA

Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA

No 1995.gada Augstākās izglītības likums un no 2005.gada – Zinātniskās darbības likums regulē augstākās izglītības un zinātnes jomu. Augstākās izglītības nozare divas desmitgades ir funkcionējusi valsts birokrātiskā sistēmā, kas nav pietiekami stratēģiski vadīta – nav uzstādīti precīzi tautsaimniecībai vajadzīgie mērķi un nav piešķirti nepieciešamie resursi šo mērķu sasniegšanai.

Pasaules Banka regulāri norādīja uz nepietiekamo valsts finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, bet Valsts kontrole 2017.gada revīzijā pat konstatēja, ka atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) “veic dažādas aktivitātes, tomēr ilgstoši esošās problēmas, kas kavē augstākās izglītības attīstību, neatrisina”. Šo gadu laikā valsts atbildīgās institūcijas ir diezgan brīvi turpinājušas akreditēt jaunas studiju programmas un ļāvušas veidoties jaunām izglītības iestādēm. Tiesa, finanšu krīzes laikā samazināja finansējumu zinātnei un izglītībai. Universitātes spiedīgajos apstākļos bija spiestas augt pašas, turklāt ar mērķi – nopelnīt vairāk līdzekļu attīstībai.

Jaunākajā žurnālā