Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās mājvietas Lāčplēša ielā 25 pārveide apstājusies arhitektu un būvnieku nesaskaņu dēļ. Foto: Edijs Pālens, LETA
Kā opozīcijā esošas partijas Saeimas deputāte un kā bijusī VID Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece izmeklēšanas jomā vēlos piedāvāt savu ieskatu par tiem (krimināl-) procesiem, kuru darbojošās personas reiz bija manu profesionālo pienākumu uzmanības lokā. Laika distance un atrašanās citā amatā tagad man dod iespēju uz notiekošo paraudzīties no cita skatpunkta.
Tā kā liela daļa auditorijas (par laimi) uzturas Rietumu, bet ne Krievijas iespaidotā informatīvajā un kultūras telpā un nav piedzīvojusi padomju laiku sabiedrības “ēnas puses”, paskaidrošu tādu joprojām ļoti izplatītu terminu kā “likumīgais zaglis”. Šis statuss joprojām ir ļoti daudzu postpadomju cilvēku iekāres objekts – statuss, uz kuru tiekties. Lai arī kriminālistikas ekspertiem un vēsturniekiem būs pamatota kritika un precizējumi, piedāvāšu savu īso versiju par to, ko nozīmē “likumīgais zaglis”.
